E-veselības sistēmas darbība joprojām ir lēna, turklāt ārsti arvien saskaras ar daudz un dažādām sistēmas kļūdām, liecina šodien Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) biedru sapulcē prezentētā ģimenes ārstu aptauja.
Kā liecina aptaujas dati, 43% ģimenes ārstu ar sistēmas traucējumiem pēdējo divu nedēļu laikā saskaras divas līdz trīs reizes nedēļā, turklāt 29% uzskata, ka e-veselības dēļ ģimenes ārsta darba laiks pagarinājies par divām un vairāk stundām, 19% - par 1,5 stundām, 20% - par stundu dienā, 6% - par pusstundu dienā, bet 22% ģimenes ārstu nav palielinājies darbalaiks.
Vienlaikus 39% ģimenes ārstu e-veselības sistēmā traucē tās lēnā darbība, bet vēl 23% ārstu darbu kavē sistēmas traucējumi. Tāpat ģimenes ārsti saskārušies ar tādiem sarežģījumiem kā apgrūtinoša medikamentu meklēšana, medikamentu devu neprecizitātes, sistēmā iztrūkstoši medikamenti un citiem.
Ģimenes ārstus neapmierina arī palīdzība no Nacionālā veselības dienesta Atbalsta dienesta, jo 43% tā palīdzību vērtē kā viduvēju vai negatīvu. Asociācijas prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka ir uzlabojies palīdzības sniegšanas ātrums, taču palīdzības kvalitāte esot zema, tāpēc būtu nepieciešams šos darbiniekus izglītot, lai viņi labāk spētu palīdzēt ārstiem.
Vienlaikus lielākā daļa jeb 51% ģimenes ārstu ir gatavi strādāt ar e-nosūtījumiem, kurus obligāti plāno ieviest līdz šī gada beigām. Ģimenes ārsti gan vēlētos, ka vispirms tiek realizēts šīs funkcionalitātes pilotprojekts.
Tas saistīts ar to, ka ģimenes ārstiem grūtības joprojām sagādā jau esošās funkcionalitātes, proti, 35% aptaujāto ģimenes ārstu e-darbanespējas lapas izrakstīšana prasa divas līdz trīs minūtes, turklāt 11% ārstu šīs lapas izrakstīšana e-veselībā prasa pat vairāk nekā piecas minūtes.
Vienlaikus īpašās receptes izrakstīšana lielākajai daļai jeb 52% ārstu prasa no divām līdz pat vairāk nekā piecām minūtēm. 25% ārstu receptes izrakstīšana prasa apmēram 30 sekundes, bet pārējiem apmēram minūti.
