Latvijas lielākās slimnīcas vadītājs: Tikai nauda visas problēmas nerisina
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Veselības aprūpe šogad saņēmusi lielāko papildu finansējumu vairāku gadu desmitu laikā. Kā ar šīs naudas izmantošanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanā sokas Latvijas lielākajai slimnīcai – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai (RAKUS) –, saruna ar RAKUS šā gada 8. janvārī amatā iecelto valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti.

Darbs slimnīcā Imantam Paeglītim ir jauna pieredze - viņa iepriekšējā darba vieta bija Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdē. Imantam Paeglītim ir bakalaura grāds inženierzinātnēs un profesionālais maģistra grāds biznesa vadībā, kā arī ir ilggadēja pieredze vadošos amatos.

- Jūs esat jaunpienācējs veselības aprūpes nozarē. Vai jums jau ir sava diagnoze tās stāvoklim?

- Pirmais iespaids - ļoti sarežģīta nozare ar ļoti komplicētu finansēšanas mehānismu un darba organizāciju. Otrkārt, un tas ir ļoti uzkrītoši, - ir liels ārstu, medicīnas māsu un aprūpes speciālistu trūkums visās jomās, kas lielā mērā ierobežo tālāko darbību. Var iecerēt visādas reformas, bet, ja pašu ārstu vidū nav vienprātības un katrs cenšas diktēt savus noteikumus, tad ir diezgan grūti virzīties uz priekšu.

Manuprāt, RAKUS problēmas finanšu jomā ir ļoti sarežģītas - no vienas puses, vairākās jomās ir nepietiekams finansējums, no otras puses, ir arī jomas, kur iekšējas pilnveidošanas rezultātā ir iespējams panākt līdzekļu ietaupījumu. Pieņemu, ka citās slimnīcās situācija ir līdzīga.

- No finansēšanas viedokļa, sarežģīta situācija. Vai no pacienta viedokļa raugoties, veselības aprūpes sistēma ir apmierinoša?

- Nē, nav. Pacients, jau saskaroties ar sistēmu, izjūt to, ka ir ļoti ilgs gaidīšanas laiks, lai vispār tiktu pie ārsta. Tas nav normāli. Tagad saistībā ar veselības aprūpes reformām var vērot, ka problēma pamazām tiek risināta. Ja runājam par pacientu, otrs faktors, kas traucē saņemt kvalitatīvu aprūpi, ir vecās medicīniskās iekārtas. RAKUS lielākā daļa iekārtu ir iepirktas 2009. gadā. Ņemot vērā medicīnas attīstību, tās ir ļoti vecas iekārtas. Sliktā finanšu situācija līdz šim ir tikai eskalējusi problēmu.

Pacientu ambulatorā aprūpe tikai pēdējā laikā uzlabojas - RAKUS poliklīnika tikai nupat ir ieguvusi jaunas telpas un pacientu apkalpošanas kārtību, lai tā atbilstu mūsdienu priekšstatiem - būtu caurskatāma un ērta pacientiem.

- Mediķu algu jautājums. Vai papildus piešķirto līdzekļu veselības aprūpei ir pietiekami, lai palielinātu mediķu algas par tik procentiem, cik norādīts jūsu slimnīcas prezentācijā - vidēji ārstam - 42%, māsām - no 50 līdz 63%?

- Komunikācija par procentiem, manuprāt, ir radījusi vislielāko sajukumu, kāds vispār var būt. Jo Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegtās ziņas par procentiem, par kuriem var palielināt ārstiem algas, ir viens cipars, bet par cik šī alga palielinās realitātē - pavisam cits skaitlis. Veselības aprūpes pakalpojuma tarifa pieaugums ne vienmēr parāda reālo situāciju, par cik procentiem var sekot atalgojuma pieaugums. Ārstniecības personālam jau bija mēģināts ar visādām metodēm paaugstināt atalgojumu jau līdz šai reformai, līdz ar to faktiskais pieaugums šogad nav tik liels, kā ir minēts NVD tarifos. Reāli alga ir cēlusies, bet pret pagājušo gadu - ārstiem par 24%, māsām par 23,5%. Tie nav jūsu minētie procenti, jo tie ir kopējie procenti, par cik NVD ir palielinājis veselības aprūpes pakalpojuma tarifu.

- Vai tādā gadījumā nav izveidojusies situācija, ka reāli mediķi saņem uz rokas pat mazāk nekā līdz šim, jo, palielinot algu, ir samazinātas dažādās piemaksas, kas līdz šim atalgojumu noturēja daudzmaz pieņemamā līmenī?

- Man ārstu atalgojuma sistēmas sarežģītība slimnīcā bija zināms šoks: jo ir bāzes alga, un tad ir neskaitāmas piemaksas - gan par stāžu, gan par papildu darbu - un vesela virkne kritēriju. Bāzes alga un faktiskā alga, ko saņem mediķis, nav viens un tas pats - bāzes alga vidēji veido tikai 60% no kopējā atalgojuma, 40% ir piemaksas.

Bet varu apliecināt, ka reformas dēļ nevienam slimnīcā strādājošajam mediķim alga nesamazinās. Taču mēs mēģinām vienkāršot atalgojuma sistēmu un samazināt to piemaksu apjomu, kas ir izteikts procentos no bāzes algas. Šobrīd esam iesaldējuši piemaksas par stāžu, bet tas nenozīmē, ka kāds saņem mazāk - vienkārši šī piemaksa nepieaug atbilstoši bāzes algas pieaugumam.

- Veselības ministrija mediķu algu pieaugumu pasludināja ar lielu pompu, sakot, ka nu problēma ar mediķu algām ir atrisināta. Vai reāli tā ir noticis?

- Ārstu algas ir ļoti atšķirīgas. Ja ārsta bāzes algai pieliek 200 eiro, tad lielāks ieguvums tas ir ārstam, kuram ir mazāks piemaksu apjoms. Ārsts, kuram alga ar piemaksām uz rokas bijusi 2000-3000 eiro, šādu pielikumu tikpat kā nejūt. Tas šādam ārstam nebūs noteicošais faktors, vai viņš turpinās strādāt slimnīcā, vai skatīsies privātā sektora virzienā. Bet, runājot par māsu, sanitāru atalgojumu, tur šis algas pieaugums ir krietni jūtamāks, jo piemaksu līdz šim nav bijis tik daudz. Šobrīd ikdienā var vērot, ka māsu deficīts ir samazinājies. RAKUS jau pērn rudenī palielināja māsu atlagojumu, un personāla aizplūšana sabremzējās.

- RAKUS pieņem vissarežģītākos pacientus valstī. Ja ir tā, ka kvalificētāko, operējošo mediķu atalgojumam nav bijis būtisks lēciens, vai ir pamats apgalvojumam, ka mazināsies rindas uz operācijām?

- Jā, tā ir zināma problēma. Veselības aprūpes reforma paredz papildu finansējumu rindu mazināšanai uz operācijām un citiem pakalpojumiem, un tas ir ļoti labi. Bet, protams, mūsu problēma ir atrast papildu ārstus, kuri šo pakalpojumu sniedz. Var jau teikt, ka tikai nauda neatrisina visu. Ja nav mediķu, kuri pakalpojumu sniedz, rinda uzreiz nemazināsies. Taču, no otras puses, ir jārēķinās, ka jāpaiet laikam - divos mēnešos radikālas izmaiņas noteikti nenotiks, iespējams, būs vajadzīgs pat gads, lai spētu reāli mazināt rindas uz pakalpojumiem veselības aprūpē. Slimnīcai šobrīd ikdienā ir grūti sniegt to pakalpojumu apjomu, kam ir piešķirts papildu finansējums.

- Jums ir plāns, kā panākt, lai ārsti, kas ir pametuši sarežģīto darbu slimnīcā, tajā atgrieztos?

- Domājam, ko darīt. Protams, ka dabūt atpakaļ tos ārstus, kuri darbojas privātajā sektorā, ir tuvu neiespējamajai misijai. Taču tas, ko varam piedāvāt, - ir universitātes slimnīcas statuss. Ārstam, ja viņš vēlas sevi parādīt pasaulē, tas ir noteicošs faktors - vai viņš strādā universitātes slimnīcā. Protams, ka vienkārši tāpat neviens neatgriezīsies - katrs speciālists ir jāuzrunā individuāli. Jāņem vērā, ka šobrīd slimnīcas ārstam, ja viņš vēlas gūt papildu ienākumus no ambulatorajām konsultācijām, nav jādodas uz privāto sektoru - to var darīt tepat slimnīcas poliklīnikā. Specialitātes, kur ārstu slimnīcā trūkst visvairāk, ir anesteziologi, ginekologi, reimatologi.

- Jums ir pārliecība, ka papildu finansējums medicīnai - tas ir ilgtermiņa pasākums? Vai nebūs tā - šogad Saeimas vēlēšanas, nauda ir, bet pēc tam - tieciet, Paeglīša kungs, pats galā!

- Uz diviem gadiem papildu finansējuma apjoms ir iezīmēts. Kas notiks pēc tam? Tas ir jautājums, uz kuru es nevaru sniegt atbildi. Varu tikai tāpat, kā visi pārējie, cerēt, ka tā būs. Atalgojuma palielinājums tikai šogad, bez turpinājuma, situāciju veselības aprūpē neatrisinās. Jo arī privātie pielāgosies situācijai un atradīs veidu, kā celt algas arī savējiem. Turklāt diez vai 200 eiro pie algas motivēs ārstus palikt un nebraukt prom.

- Pirms diviem gadiem RAKUS tika atklāts jaunais operāciju bloks, modernākais valstī, kuram bija paredzēts strādāt diennakts režīmā. Vēlāk atklājās, ka tādā veidā tam strādāt nav lemts, jo nav palīgpersonāla - operāciju māsu utt., kas varētu strādāt šādā režīmā. Kāda situācija ir šobrīd?

- Patlaban es teiktu, ka operāciju bloku varētu ekspluatēt vairāk, bet tagad galvenā problēma - nav aprīkojuma. Daļa operāciju zāļu stāv bez aprīkojuma. Ja RAKUS spēs sakārtot finanšu situāciju, tad varēsim iet tālāk un investēt naudu aprīkojumā, iekārtās. Ārstu un māsu trūkums, arī, protams, ir akūts.

- Sakiet, vai RAKUS ārsti un cits personāls - vai viņi ir tikai labi speciālisti, vai arī laipni un pretimnākoši katram pacientam?

- Es uzskatu, ka jā. Reizēm gadās, ka pacientu daudzums, kas katram mediķim ir jāapkalpo mūsu slimnīcā, ir tik liels, ka individuālā pieeja nedaudz zūd. Pie tā ir jāstrādā, lai ārsta slodze nebūtu tik liela.

- Ik pa brīdim sociālajos tīklos parādās pa sašutuma pilnam ierakstam par mediķu attieksmi, īpaši par uzņemšanas nodaļu. Jūsuprāt, sistēmas problēmu tur nav, ir tikai kādi individuāli gadījumi?

- Domāju, ka tie ir individuāli gadījumi. 24 stundu dežūras - tas nav viegli mediķim, un, ja gadās nervozāks pacients, tad emocijas tiešām var abpusēji uzbangot. Protams, ka pat emocionāli noturīgam cilvēkam var rasties pretenzijas, ja viņš ntās stundas sēž rindā. Tāpēc esam sakārtojuši ambulatorās palīdzības daļu, lai visas plānotās manipulācijas, ārstēšana nenotiktu caur uzņemšanas nodaļu, kā tas bija kādreiz, bet caur jauno ambulatoro daļu.

- KNAB ir vairākkārt pievērsies Austrumu slimnīcai, ierosinot vairākas lietas pret mediķiem par prettiesiska labuma gūšanu no pacientiem. Vai jums kā slimnīcas vadītājam ir radies priekšstats, ka naudas prasīšanai no pacientiem RAKUS ir sistēmisks raksturs?

- Gribu ticēt, ka tie ir tikai atsevišķi gadījumi. Uzņēmuma vadība ļoti domā, kā minimizēt riskus, lai ārsts nesniegtu kaut kādus pakalpojumus ārpus rindas, neveicot uzskaiti, vai kaut kā tamlīdzīgi. Jaunajā ambulatorajā centrā ir elektroniska pacientu rinda un ārsts pieņem pacientu nevis pie sevis, slimnīcas kabinetā, bet gan poliklīnikā. Tas palīdz visu procesu padarīt caurspīdīgāku. Mēs domājam, kā elektronizēt arī izmeklējumu rindas, lai nebūtu gadījumu, kad kāds pēc darba laika uz slimnīcas aparatūras veic maksas pakalpojumus un ne caur uzņēmuma kasi.

Ja nodrošināsim, ka katrs pacients tiek pie ārsta desmit dienu laikā, tad vēlme kādam maksāt uz rokas, lai tikai ātrāk pieņem, zudīs pati no sevis. Atrisinot rindu problēmu, par 95% atrisināsies arī korupcijas problēma.

- Kāds ir jūsu plāns slimnīcas zaudējumu mazināšanai?

- Ejam cauri 2018. gada budžetam, lai veiktu tādus izdevumu samazinājumus, kas ļautu 2018. gadu noslēgt ar uz pusi mazākiem zaudējumiem nekā 2017. gadā. 2017. gadā provizoriskie zaudējumi ir ap četriem miljoniem eiro, ceram tos šogad samazināt līdz diviem miljoniem. Mēģināsim sekot, lai neaug pakalpojumu izmaksas. Lielu artavu izdevumu samazināšanas plānā dod arī tas, ka RAKUS vairs neietilpst Linezera slimnīca (nodota Aizsardzības ministrijai). Domāju, ka slimnīcas zaudējumu mazināšanas iespējas nav izsmeltas ne šogad, ne nākamgad. Piemēram, tas pats iekārtu jautājums - ļoti liela nauda aiziet veco iekārtu remontam un uzturēšanai. Tās nomainot, šie izdevumi būtiski samazināsies.

- Salīdzinoši nesen uzvirmoja runas par Stradiņu un Austrumu slimnīcas apvienošanu? Kāds ir jūsu viedokli par šo ideju?

- Iespējams, tas bija kāds pārpratums. Jo šis paziņojums parādījās īsi pēc tam, kad es biju piekritis kļūt par Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāju, tā ka man tas arī nāca kā sniegs uz galvas. Veselības ministrijā man izskaidroja, ka plāna par apvienošanu nav. Ir ideja par abu slimnīcu kopēju padomi, un tur ir zināma loģika, ka vieni un tie paši uzrauga vienas nozares lielākās ārstniecības iestādes. Slimnīcu reālā apvienošanā es nesaskatu racionālu graudu, jo vairāk, ka pēdējo gadu laikā Austrumu slimnīcai visu laiku ir pievienota kāda ārstniecības iestāde, nemaz līdz galam neizvērtējot, kā slimnīca ir tikusi galā ar iepriekšējo apvienošanos. Tas arī lielā mērā ir novedis pie lieliem finanšu zaudējumiem iepriekšējos gados.

- Veselības ministrija ir devusi jums ļoti lielu uzticēšanās kredītu un arī piešķīrusi ievērojamu atalgojumu. Kādas ir ministrijas prasības? Kurā brīdī no jums tiks prasīta atskaite par padarīto?

- Galvenais uzdevums ir slimnīcas attīstības stratēģijas izstrāde, kur būs precīzi finanšu un kvalitatīvie rādītāji, kas būtu jāsasniedz. Slimnīcas darbs bez finanšu zaudējumiem ir VM galvenā vēlme, kā arī pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana. To ir iespējams paveikt. Ne tūliņ, bet vairāku gadu perspektīvā.