Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Drošības policija nosauc lielākos izaicinājumus šogad

© F64

Valsts simtgades svinības un gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir galvenie 2018.gada izaicinājumi konstitucionālās iekārtas aizsardzības kontekstā, jo to laikā iespējama tā dēvētajai Krievijas tautiešu politikai piesaistīto personu un organizāciju aktivitāšu pastiprināšanās, secinājusi Drošības policija (DP).

Pagājušā gada darbības publiskajā pārskatā DP skaidro, ka Krievijas tautiešu politika, kas oficiāli tiek veidota kā diasporas atbalsta politika, ir viens no instrumentiem Krievijas pilsoņu kopienu atbalstam ārvalstīs. DP vērtējumā, tās darbības mehānisms liecina par mērķtiecīgu šīs politikas izmantošanu ietekmes vairošanai Krievijas kaimiņvalstīs, kā piesegu izmantojot humanitāra rakstura pasākumus, kas ilgtermiņā veicina Krievijas spējas iejaukties kaimiņvalstu iekšpolitikā.

Saskaņā ar DP novērojumiem, Latvijā Krievijas tautiešu politikas aktivitātēm visbiežāk pievērsās personas, kuras sevi identificē ar Krievijas sociālpolitisko telpu, galvenokārt uz tā dēvētās "padomju nostalģijas" pamata. Formāli Krievijas tautiešu konsolidāciju Latvijā turpina veikt nereģistrētā Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome (LSOP). DP vērtējumā, tās koordinators Viktors Guščins ir Krievijas vēstniecībai pietuvināta persona, un faktiski uztur LSOP kā viedokļu apmaiņas centrālo platformu aktīvākajiem Krievijas tautiešiem Latvijā.

"Atzīmējams, ka LSOP un Guščina darbībai nozīmīga bija "Maskavas nama" loma, kas atvēlēja telpas dažādiem LSOP un tajā ietilpstošo organizāciju rīkotajiem pasākumiem. Turklāt Guščins jau ilgstoši izmanto "Maskavas nama" telpas kā personīgo biroju, kurā tiekas ar Krievijas tautiešiem dažādu ikdienas aktivitāšu koordinēšanai," teikts DP pārskatā.

DP arī secinājusi, ka pērn tādus pasākumus kā Krievijas tautiešu konferences, forumus, seminārus, nometnes un festivālus Latvijā rīkoja ne tikai centrālās Krievijas institūcijas, bet arī Maskavas un Sanktpēterburgas pilsētu administrācijas, kā arī Latvijai tuvumā esošo Pleskavas, Kaļiņingradas un Ļeņingradas apgabalu pārvaldes iestādes.

F64

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, DP arī pērn novērojusi tādu individuālu aktīvistu kā Aleksandra Gapoņenko, Vladimira Lindermana, tā dēvēto "antifašistu" un citu personu izraisītu rezonansi Krievijas plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 16.marta Latviešu leģionāru atceres dienas gājienu, mēģinot izvērst provokatīvas protesta akcijas.

Saistībā ar 2017.gada pašvaldību vēlēšanām un gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, arvien aktīvāka kļuvusi politiskās partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) publiskā darbība - jau pērnā gada sākumā DP konstatēja, ka tā varētu kalpot kā platforma Krievijas interesēm atbilstošas politikas realizēšanai Latvijā caur reģistrētu politisku spēku, teikts DP pārskatā.

Gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā LKS izvēlējusies aktualizēt jautājumu par pakāpenisko pāreju uz izglītību valsts valodā. "Tatjana Ždanoka (LKS), izmantojot Eiropas Parlamenta deputātes statusu, uz tikšanos ar partijas biedriem un citiem aktīvistiem bija uzaicinājusi Krievijas Integrācijas un diasporas institūta darbinieci Aleksandru Dokučajevu, kura ir arī Krievijas Valsts domes deputāta Konstantīna Zatuļina palīdze. Tikšanās laikā Dokučajeva solīja LKS biedriem Krievijas politisku un administratīvu atbalstu "pretdarbībai" pret pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs," teikts DP ziņojumā.

Krievijas tautieši 2017.gadā labprāt iesaistījušies arī pret Latviju vērstās Krievijas informatīvajās kampaņās, secinājusi DP. Visbiežāk Latvijā dzīvojošie Krievijas tautieši Krievijas izpildvaras kontrolēto plašsaziņas līdzekļu reportāžās tika pozicionēti kā "tiesību aizstāvji" vai kādu specifisku jomu "eksperti".

"Šajās reportāžās tika izmantoti pret Latviju vērsti un pārspīlēti Krievijas tautiešu viedokļi par dažādām tēmām, piemēram, it kā pastāvošo masveida diskrimināciju pret Latvijas mazākumtautībām, "nacisma atdzimšanu" Latvijā, dažādiem ar vēstures interpretāciju saistītiem jautājumiem, Latviju kā "etnokrātisku" valsti u.tml. [..] Atsevišķos gadījumos šajās reportāžās Krievijas tautieši izplatīja klaju dezinformāciju, tā cenšoties diskreditēt NATO paplašinātās militārās klātbūtnes ietvaros izvietotās vienības Latvijā," minēts DP ziņojumā.

Saskaņā ar DP novērojumiem, visbiežāk dezinformāciju par Latviju pagājušajā gadā izplatīja Gapoņenko, savukārt Lindermans periodiski iesaistījās tendenciozā situācijas komentēšanā Krievijas propagandas plašsaziņas līdzekļiem. Nereti Krievijas tautiešus no Latvijas aicināja arī uz Krievijas propagandas šovu ierakstiem Maskavā, pilnībā apmaksājot ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Tajā pašā laikā, DP norāda, ka realitātē Krievijas tautiešu vide Latvijā ir sadrumstalota - to raksturo indivīdu un organizāciju savstarpējā cīņa par ierobežotiem finansiālajiem resursiem un krasa viedokļu daudzveidība, kas, atsevišķos gadījumos iesaistoties Krievijas vēstniecībai, tiek pieklusināta, lai publiskajā telpā uzturētu priekšstatu par šķietamu Krievijas tautiešu vides viendabīgumu.