Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija alternatīvajos grozījumos likumā par Latvijas Banku rosina noteikt, ka par centrālās bankas vadītāju un viņa vietnieku var kļūt cilvēks, kurš ir kompetents finanšu vadības jautājumos un kuram ir nevainojama reputācija.
Vēl šo likumu paredzēts papildināt ar nosacījumu, ka viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas prezidentu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Pašlaik likums par Latvijas Banku neparedz nosacījumus, kādiem jāatbilst Latvijas Bankas prezidentam. Tāpat likumā pašlaik nav noteikts ierobežojums, ka šajā amatā drīkst būt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Likumā tikai noteikts, ka Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru laiks ir seši gadi.
Saeimas komisija pagājušajā nedēļā vienojās virzīt alternatīvo likumprojektu, noraidot "Vienotības" iesniegtos likuma grozījumus. Komisijā atbalstu neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu.
"Vienotības" priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Komisijas noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.
Alternatīvajā likumprojektā nav paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.
Pašlaik Latvijas Bankas likumā ir noteikts, ka Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu tikai tad, ja ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata. Tāpat viņu var atbrīvot no amata saistībā ar smagiem pārkāpumiem Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu izpratnē. Tomēr to var darīt tikai tad, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot arī citos gadījumos, kas noteikti šajos statūtos, noteikts likumā.
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos pausts: tikai tad, ja centrālās bankas vadītājs vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, viņu var atbrīvot no amata.
Kā ziņots, Saeima aicina aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turēto Ilmāru Rimšēviču atkāpties no Latvijas Bankas prezidenta amata. Rimšēvičs Saeimā pieņemto aicinājumu atkāpties vērtē kā "kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu" un atkāpties no amata neplāno, aģentūrai LETA pavēstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.
