Veloceliņu kopgarumam valstī un pašvaldībās 2020.gadā jāsasniedz 700 kilometri, teikts Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā projektā "Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020.gadam", kas iesniegts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē.
Patlaban veloceliņu kopgarums valstī un pašvaldībās ir 624 kilometri, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.
Velosatiksmes attīstības plāna mērķis ir veicināt velosatiksmes attīstību un velotransporta plašāku izmantošanu.
Plāns paredz, ka nākotnes redzējums par velosatiksmes politiku ir balstīts uz trīs dimensijām - vides, ekonomisko un sociālo. Šo dimensiju prioritātes ir jāievēro velosatiksmes plānošanā, jo kā liecina esošās situācijas analīze, tās ir būtiskas sabiedrības interesēm.
"Sabiedrības intereses šajā gadījumā ir globālas: centrā ir veselīga dzīvesveida cilvēks, kam nodrošināta paaugstināta mobilitāte un kvalitatīva infrastruktūra tīrā vidē. Valsts intereses realizējot šādu politiku ir primāri kalpot cilvēkam, kas ilgtermiņā rezultēsies ieguvumos tautsaimniecībai," teikts SM izstrādātajā plānā.
Salīdzinot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar Latviju, secināts, ka Latvijā transporta un uzglabāšanas nozares īpatsvars kopējā iekšzemes kopproduktā ir visaugstākais ES, tomēr velosatiksme un tās infrastruktūra ir attīstības pirmsākumos. Latvijā šobrīd nav nacionāla līmeņa plānošanas dokumenta par velosatiksmes attīstību, atzīmēts SM izstrādātā plāna kopsavilkumā.
Atbilstoši analīzei Latvijā 2016.gadā 23% Latvijas iedzīvotāji ar velosipēdu pārvietojās vismaz vienu dienu nedēļā. Turpmāk realizējot plāna rīcības, kas saistītas ar velosatiksmes normatīvās bāzes un standartu uzlabojumiem, vadlīniju izveidi pašvaldību starpsavienojumiem, pētījumiem, kampaņām un citiem pasākumiem, sagaidāms, ka velobraucēju skaits valstī pieaugs, sasniedzot 2020.gadā 30% valsts iedzīvotājus, kas ar velosipēdu pārvietojas vismaz vienu dienu nedēļā.
Pēc SM ieskatiem, redzamākais sociālekonomiskais ieguvums no velotransporta izmantošanas Latvijas tautsaimniecībā ir tūrisma nozarē. Tas skaidrots ar to, ka pakāpeniski turpina attīstīties arī citas ar velotransportu un velosipēda izmantošanu saistītas tautsaimniecības nozares, piemēram, pakalpojumu jomā - velopārvadājumi, velonomas punktu un ražošanas jomā - velosipēdu un to piederumu ražošana.
Plānā iekļauto pasākumu īstenošanai trīs gadu periodā no valsts budžeta nav nepieciešami papildus finanšu līdzekļi, norādīts SM izstrādātā plāna projektā.
Plāna projekts būs jāapstiprina valdībā.
