Latvijas politiķu lēmums samazināt nerezidentu līdzekļu apmēru Latvijas bankās līdz 5% un atteikties no čaulu kompāniju apkalpošanas licis savilkt jostas daudzām nerezidentu bankām un mainīt to darbības plānus. ABLV bank šāda iespēja faktiski netika dota, un tā bija spiesta krist pirmajā frontes līnijā. Kas sekos, cik sarežģīts un reizē ienesīgs ne tikai bankai, bet arī valstij ir šis nerezidentu bizness, kas paliks pāri no ABLV impērijas, Neatkarīgās intervija ar bankas valdes priekšsēdētāju Ernestu Berni, kurš bankā darbojas jau kopš 1995. gada (tolaik Aizkraukles banka).
Neatkarīgā: - Kā rit pašlikvidēšanās? Parādījušies aizdomīgi pieteikumi pārstāvēt kreditoru intereses, piedāvājot kaut kādas priekšrocības, prasot avansu.
Ernests Bernis: - Šobrīd viss notiek atbilstoši plānotajam. Ir divi lieli procesi. Viens - pašlikvidācija, ar ko nodarbojas akcionāru nozīmētie likvidatori. Otru vadu es, kura mērķis ir sagatavot 25 gadus veiksmīgi strādājušas bankas uzņēmumu nodošanu likvidatoriem, lai viņiem viss būtu viegli saprotams. Likvidējam atsevišķus meitas uzņēmumus, mainām bankas un uzņēmumu iekšējo struktūru. Bankā bija 60-70 nodaļu, daļu darbinieku gatavojamies atlaist. Turpinām pārdot vērtspapīrus, gatavojam naudu, nodarbojamies ar kredītiem saistītiem jautājumiem, gatavojam darbiniekus un klientus ilgstošam procesam.
- Likvidēsiet visus meitas uzņēmumus vai kaut ko saglabāsiet?
- Viss, kas nav turpmāk nepieciešams, jālikvidē, tostarp vairākums mūsu pārstāvniecību ārvalstīs. Cenšamies sakārtot uzņēmumu darbību un saistības. Bijām spiesti apturēt celtniecības darbus mūsu meitas uzņēmumos, jo nauda tika nobloķēta, bet tagad jau esam dzēsuši visus parādus, piemēram, par New Hanza projekta celtniecības darbiem janvārī, februārī.
- Joprojām esat New Hanza Capital padomes priekšsēdētājs. Kas notiks ar šo vērienīgo objektu?
- Tur sākotnēji bija plānoti divi lieli projekti: ABLV bankas un ofisu komplekss, kura būvniecību konservēsim uz ilgāku laiku. Otrs - Hanzas perons, kuru plānojam gandrīz pabeigt, atstājot tikai labiekārtošanas un iekšdarbus. Vēl domāsim, kādā veidā šo objektu varētu pabeigt, iespējams, ar kādu investoru palīdzību.
- Bez bankas darbības spējat finansēt citus projektus, meitas uzņēmumus?
- Ja banka likvidējas, tās meitas uzņēmumi arī tiek pakļauti likvidācijai vai tiem jāatrod jauni saimnieki. Ko darīt, vēl domāsim - steigas nav. Likvidācijas process ir ļoti sarežģīts, jo saimniecība ir milzīga. Tikai mūsu amatpersonas domā, ka viss ir tik vienkārši, sakot, ka ABLV banka un tās meitas uzņēmumi bija tikai nelieli tirgus spēlētāji, nišas uzņēmumi. Domāju, ka ļoti daudzi tomēr saprot, kas patiesībā notika un kādi bija ABLV bankas biznesa apjomi Latvijā.
- Daļa jūsu darbinieku jau ir atlaisti, daļa varbūt jau atraduši citas darbavietas?
- Par darba attiecību pārtraukšanu esam šobrīd vienojušies tikai ar dažiem darbiniekiem - tiem, kas jau paspēja atrast darbu ārpus Latvijas. Taču tuvākajā laikā darba attiecības pārtrauksim ar lielāku daļu darbinieku.
- Viņi tomēr aizbrauc no valsts, nevis aiziet strādāt uz citām bankām Latvijā, kā izskanēja pieņēmumi.
- Jā, aizbrauc un strādā banku sektorā ārpus Latvijas! Uz kādām citām bankām te viņi ies? Nav runa par to, ka mums ir kaut kādas nedienas - ir izlemts veselas nozares liktenis! Nerezidentu bizness aizies uz citām valstīm. Lielākajai daļai darbinieku būs grūti atrast atbilstošu darbu Latvijā.
- ABLV Charitable Foundation arī pārtrauks darbību? Kas ir tās «iespēju robežas», par kurām minat, ka turpinās programmas, kas palīdz Zolitūdē cietušo ģimeņu bērniem, vājdzirdīgo bērniem?
- ABLV bank darbības laikā izveidojām vienu no bagātākajiem, lielākajiem labdarības fondiem, bet, tāpat kā citu klientu, arī tā līdzekļi ir nobloķēti, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Līdzekļi kļūs pieejami pēc gada, diviem, kad beigsies likvidācijas process. ABLV Charitable Foundation tika izveidots, pateicoties manai un Oļega Fiļa iniciatīvai. Tas nepiederēja bankai, to dibinājām mēs privāti, tas kaut kādā ziņā bija mūsu «ģimenes» fonds un kalpoja arī korporatīviem labdarības mērķiem. Tā kā banka vairs neeksistēs, jādomā arī par fonda būtību, nākotni, kam tas kalpos. Ja nav bankas, tas nevar būt bankas mecenātisma projekts. Jādomā, kā pārstrukturēt tā darbību.
- Pārstrukturēt, bet ne slēgt?
- Pašlaik neplānoju to slēgt, bet ir jāpārskata programmas. Pagaidām tas darbosies no tam jau atvēlētajiem līdzekļiem, no kuriem lielākā daļa ir iesaldēti. Fonds ir tāds pats kreditors kā visi pārējie un saņems līdzekļus noteiktā secībā, nelielu daļu ātrāk no noguldījumu garantiju fonda. Zināma pēctecība saglabāsies, jo ir mērķziedojumi, piemēram, dzirdes aparātu iegādei.
- Finanšu sektora attīstības padome martā nolēma aizliegt čaulas kompānijas Latvijā un pieļaujamo ārvalstu klientu biznesa apmēru samazināt līdz 5%. Valdība 3. aprīlī gan uz nedēļu atlika plānoto lemšanu par čaulas kompāniju ierobežošanu, lai precizētu prasības. Pēc tam grozījumus steidzami virzīs caur Saeimu. Kāds spēks tik ātri virza šādu drastisku lēmumu?
- Tas atkārtoti apstiprina to, ka jautājums par ABLV bankas slēgšanu bija politisks. Nebija runa par to, ka mums pietrūka naudas vai mēs neizpildītu citas prasības.
- Naudas trūkums jau nebija galvenais pārmetums, bet ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) pārmetumi par to, ka caur ABLV plūdusi nauda Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
- Neatceros, ka pasaulē tiktu slēgtas bankas, kurām ir labs finanšu stāvoklis. Viss, kas ir noticis pēc tam ar Latvijas finanšu eksporta nozari, apliecina, ka lēmums par mūsu banku bija pamatā politisks. Šis bizness, kas veidojās 25 gadus, ar visu to grūto ceļu, pārbaudēm, pārveidēm, vienā mirklī kļuva nevajadzīgs Latvijai! Protams, kā jebkurš bizness, tas bija ar kļūdām, bet kā var vienā brīdī nolemt, ka tas vairs nav vajadzīgs vai pat ir bīstams? Tagad pārējiem tirgus spēlētājiem ir grūts uzdevums, kā darboties tālāk.
- Bet nevarat noliegt, ka bija problēmas ar aizdomīgas naudas pārskaitījumiem. Un ne tikai jūsu, bet arī citas nerezidentu bankas ir vairākkārt sodītas par līdzīgiem pārkāpumiem! Varbūt pacietības mērs bija pilns, jo neredzēja uzlabojumus paškontrolē vai valsts uzraudzībā?
- Pacietības mērs... Jūs domājat, ka mēs tā vienkārši skaitām naudu šurpu, turpu un nodarbojamies ar apšaubāmiem darījumiem? Tā nav!
- FinCEN nez vai no pirksta izzīda šos pārmetumus!
- Šobrīd man nav tādas informācijas, kas ļautu saprast, kādi konkrēti pārmetumi adresēti manai bankai, bet man viennozīmīgi ir skaidrs, ko mēs darījām un ko nedarījām. Ir milzīgs apjoms darbību, ar ko nodarbojās ABLV, kas bija ļoti labas. Arī hipotekārās kreditēšanas portfelis mums bija viens no lielākajiem Latvijā!
- Tas jau neattaisno tās darbības, kas tiek pārmestas!
- Bet ir plašas atbildības prasīšanas iespējas, nav uzreiz jāslēdz banka! Ir sodi, pat kriminālatbildība. Mums pastāvīgi, jo īpaši pēdējos gados, bija gan regulatora, gan starptautisko organizāciju pārbaudes, tika uzņemti ASV konsultanti. Neteikšu, ka visi rādītāji bija pozitīvi vai negatīvi, bet tie bija darba jautājumi - kā samazināt risku, kā labāk kontrolēt. Tāpēc man ļoti grūti saprast FinCEN ziņojumos teikto, ņemot vērā to, kas tika darīts pēdējos gadus.
- Cik darbā ar čaulu kompānijām vispār ir iespējama tīra un netīra nauda?
- Kļūdas nevar izslēgt, izkontrolēt visu nav iespējams. Nevar kļūdīties tikai tad, ja neko nedara.
Līdz šim Latvijas likumdošanā par čaulas kompāniju tika uzskatīta tāda, kas atbilst vismaz vienai no trim pazīmēm. Pirmkārt, tai nav pastāvīgas mītnes vietas reģistrācijas valstī. Otrkārt, nav regulāras finanšu atskaites, jo daudzās valstīs to neprasa likumdošana, un šīs kompānijas to izmanto. Treškārt, nav saprotama to ekonomiskā būtība. Nav tā, ka mēs nesaprotam, ar kādu uzņēmumu mēs strādājam. Ir kompāniju darbības veidi, kas ir plaši atzīti pasaulē. Jebkurā gadījumā bankai ir jāzina, kāda naudu ir šajās kompānijās, un to var saprast, ne tikai skatoties uz ofisa vai finanšu pārskata esamību, bet uz dokumentiem, uzņēmuma īpašniekiem, labuma guvējiem. Strādājām ar dažādām kompānijām, izpildot visas regulatīvās prasības attiecībā uz to apkalpošanu. Manuprāt, tagad saturs tiks aizvietots ar formu - nevis analizēsim, kas slēpjas aiz kompānijas, bet vienkārši izslēdzam konkrētu valstu uzņēmumu apkalpošanu. Bet cik daudzām Latvijas kompānijām nav pastāvīga ofisa? Tikai tagad politiķi grasās noteikt, ka šī pazīme automātiski nedefinē uzņēmumu kā čaulas kompāniju. Un - cik daudz uzņēmumu Latvijā laikus nenodod finanšu pārskatus vai tos nenodod vispār, nemaz nerunājot par grūti saprotamu ekonomisko būtību! Un - cik daudz bijuši gadījumi, kad izkrāpti simti miljoni no valsts budžeta caur Latvijas uzņēmumiem, cik nesamaksāti nodokļi, saņemta neeksistējošu izdevumu atmaksa?
- Kādus resursus ieguldījāt uzraudzībā?
- Apmēram 15% jeb vairāk nekā simts mūsu darbinieku bija kontroles cilvēki. Vesels ofiss! Riska mazināšana cita starpā bija arī frontofisa un citu darbinieku fokusā. Arī es esmu piedalījies neskaitāmās AntiMoney Laundering (AML) darba grupu sēdēs, mēnešus pavadīju pārrunās ar kolēģiem, spriežot, kā ieviest kontroles sistēmas. Uzraudzība, prasības nemitīgi augušas, ieviesti jauni filtri, arī ABLV banka pieņēma arvien jaunus cilvēkus darbā, lai tās pildītu. Katrs maksājums tika pārbaudīts, katrs privātbaņķieris ir krimināli atbildīgs, ja viņš palaiž kādu nelikumīgu maksājumu! Ja klients ir no ģeogrāfiski riskantākas valsts, viņa akceptācija ilgst trīs četras nedēļas, līdz viņš kļūst par klientu. Banka viņu pārbauda, vajadzības gadījumā piesaistot ārvalstu konsultantus.
Cīņa ar naudas atmazgāšanu noris ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Ik gadu tiek sodīti finanšu giganti, caurspīdīgas bankas. Sankciju saraksti tiek papildināti nepārtraukti. Katrs cenšas izsekot līdzi saviem klientiem, pat pasaules lielākajām bankām ar to jāstrādā vēl un vēl. Latvija 2017. gada vidū ievērojami uzlaboja arī savas pozīcijas prestižā Bāzeles Pārvaldības institūta veidotajā ikgadējā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku reitingā (Basel AML Index).
Daudzi raksta par dažādām situācijām, kur bankas «figurējušas» šo 25 gadu laikā, bet ļoti maz tiek pieminēts, ko bankas katrā no šiem gadījumiem ir darījušas: apturējušas kontus, ziņojušas drošības iestādēm, sadarbojušās ar regulatoru. Tāpat netiek pieminēti arī dažādu apsūdzību atsaukumi. Piemēram, ASV kongresmene paziņoja, ka bijām iesaistīti naudas atmazgāšanas lietā Moldovā, taču netiek pieminēts, ka šis paziņojums tika atsaukts turpat, ASV Kongresā!
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests pietiekami aktīvi darbojās uzraudzībā? Vai no šīs iestādes gaidījāt arī atbalstu risku mazināšanā, nelegālas naudas atklāšanā?
- Cīņu ar nelegālo naudu raksturo viens rādītājs - cik lietās ir bijuši notiesājoši spriedumi? Neredzu neko tādu Latvijā! To arī daudzkārt pieminēja starptautisko organizāciju partneri, konsultanti, norādot, ka šis rādītājs neraksturo Latviju kā valsti, kur notiek nepārtraukta cīņa ar naudas atmazgāšanu. Man grūti pateikt, kur palikuši tie simti, tūkstoši ziņojumu, ko sniedzām dienestam!
- Jūsuprāt, kļuvāt par upuri valsts kontroles un pārraudzības trūkumam?
- Tas bija būtisks faktors. Interesanti, piemēram, ka rūpēties par sadarbības attīstību un informēšanu par Latvijas finanšu sistēmas regulējumu un uzraudzību uz ASV pirms pāris gadiem tika aizsūtīts iepriekšējā FKTK priekšsēdētāja Kristapa Zakuļa padomnieks Arnis Lagzdiņš, kurš bija Parex bankas valdes loceklis. Kas notika ar Parex, mēs visi labi zinām. Un kāds tagad ir viņa darbības rezultāts, veicinot sadarbību ar ASV?
- Ar striktajiem ierobežojumiem attiecībā uz nerezidentu biznesa apkalpošanu tiek aizstāta šī nespēja kontrolēt to?
- Domāju, ka jā. Vai nevēlēšanās.
- Kam, kāda interese ir nekontrolēt?
- Nevar cīnīties tikai ar nerezidentu biznesu, bet jācīnās ar korupciju, naudas atmazgāšanu valstī kopumā, un te kontroles trūkumā, manuprāt, ir daudz ieinteresētu personu.
- Cik stingras, salīdzinot ar citām valstīm, ir mūsu prasības finanšu eksportam?
- Domāju, ka, no regulācijas viedokļa, no prasībām bankām, Latvija ir priekšā daudzām Eiropas valstīm. Taču svarīgi ir, kāda ir arī valsts attieksme kopumā.
Piemēram, Luksemburgā tika pieņemts lēmums nevis likvidēt spēcīgu, darbojošos banku ar labu bilanci, bet pārbaudīt un vienlaikus mums lika atrast bankai pircēju, lai noņemtu reputācijas jautājumu. Šo pārdošanas procesu plānojam pabeigt tuvākajos trīs, četros mēnešos. Te jūtama valstiska rīcība, lai arī Luksemburgā esam viena no mazākajām bankām, kamēr Latvijā - viena no lielākajām. Šī ir pirmā valdība, kas būtībā pateikusi, ka mēs vairs negribam būt mazā Šveice.
- Vai finanšu tilts starp Austrumiem un Rietumiem.
- Jā. Katra valsts pati lemj par to, vai tā grib nodarboties ar finanšu eksportu vai negrib. Diemžēl Latvija savu politisko lēmumu ir pieņēmusi. Man grūti saprast, kāpēc nenovērtēja to, cik daudz mēs investējām, kādi bija produkti, cik daudz mums bija darbinieku un kāds bija viņu samaksāto nodokļu apjoms, cik daudz atgriezām emigrējušos Latvijas pilsoņus! Mums bija desmitiem darbinieku, kurus pierunājām atgriezties.
- Kādu redzat Latvijas nerezidentu banku nākotni? Varēs izpildīt jaunos nosacījumus?
- Divpadsmit banku priekš 5% nerezidentu īpatsvara ir daudz. Latvijā vien pastāvīgi dzīvo ap 5% iedzīvotāju, kam ir citas valsts pilsonība, kas būtībā ir nerezidenti. Cik vēl ģimenēm radinieki dzīvo ārzemēs, kuriem arī dažkārt ir konts Latvijā! Kā turpmāk šīm bankām klāsies, jājautā valdībai. Bet nozare tiešām bija laba un valstij ienesīga, to bija iespējams transformēt, ko jau nepārtraukti darījām pēdējos gadus, ik dienu slēdzām augsta un pat vidēja riska klientu kontus. Zaudētājs būs nevis mana banka, mani akcionāri un es, bet Latvija.
- Ja jums, līdzīgi kā tagad citām bankām, tiktu dota iespēja pārstrukturēt darbību, jūs spētu sekmīgi strādāt, ņemot vērā jaunos ierobežojumus?
- Ja tiktu dota iespēja transformēt biznesu vai vienkārši vienā nakts lēmumā to izbeigt, protams, es izvēlētos transformēšanu. Bet ECB vienkārši par vienu banku pateica, ka jālikvidē, neskatoties uz to, ka būtu spējuši izpildīt visas prasības. Kad ECB prasīja vienu miljardu eiro nodrošinājumu, mēs to dabūjām. Bija jāiesniedz arī bankas transformācijas plāns nākamajiem trijiem gadiem, ko iesniedzām. Cilvēki vairākas naktis to veidoja, lai pierādītu, ka esam gatavi strādāt arī citos apstākļos, bet nezinu, vai to vispār kāds izvērtēja. Tāpēc atkārtoju: lēmums ir politisks.
Ienākumi no nerezidentu kontu apkalpošanas mums jau bija zem 15% no maksājumiem, pārējos veidoja tādi augsta līmeņa pakalpojumi kā brokeru operācijas, tirdzniecības finanses, kreditēšana, projektu finansēšana, noguldījumu pārvaldīšana u.tml. Turklāt 25% mūsu aktīvu bija kredīti vietējiem uzņēmumiem vai iedzīvotājiem. 900 miljonu eiro! Kredītportfelis mums bija lielāks nekā, piemēram, bankai Citadele!
- Kā tautsaimniecību varētu ietekmēt nerezidentu biznesa noslāpēšana Latvijā?
- Finanšu eksporta tiešā un netiešā ietekme uz Latvijas IKP bija ap 2-3%. Mēs arī piesaistījām simtiem investoru, kas investēja gan uzņēmumos, gan nekustamajā īpašumā. Atsevišķu viesnīcu vadītāji teica, ka 20-25% viesu gadā bija tikai ABLV klienti. Ik dienu bankā pieņēmām dažus desmitus ārzemju viesu, kuri nereti lidoja šurp ar ģimenēm, nodrošinot arī apgrozījumu un peļņu airBaltic. Netiešā efekta izpausmes vēl varētu minēt daudzas. Bet galvenais ļaunums, manuprāt, būs negatīvais signāls investoriem un uzņēmējdarbības videi.
- Domājat, viņi baidīsies, ka te jebkurā brīdī viņu bizness var tikt ierobežots vai slēgts, ja kāds ietekmīgāks spēlētājs pasaka, ka tā jādara?
- Jā!
- Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola pauda, ka šīs jomas sakārtošana, tieši otrādi, dos pozitīvu signālu investoriem un mazinās kaitējumu Latvijas kredītreitingam un reputācijai, kas, savukārt, ietekmē valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
- Desmitiem mūsu klientu ik gadu te izveidoja kopuzņēmumus, darbojās ražošanā, tranzīta, meža un citās nozarēs. Daži bija starptautiski tirdzniecības uzņēmumi, kas darbojās caur Latvijas rezidentiem, jo viņus apmierināja mūsu finanšu pakalpojumu vide, turklāt virkne uzņēmumu citviet nevarēja atvērt kontus tikai tāpēc, ka viņiem partneris bija no Krievijas vai Ukrainas, kas tieši vai pastarpināti bija kāds ofšora uzņēmums. Sarežģījumi jau ir arī uzņēmējdarbībai tepat Latvijā. Mēs labprāt ņēmām tādus klientus, kur īpašnieki ir Latvijas uzņēmumi, bet līdzīpašnieki ārvalstu uzņēmumi, jo bijām profesionāli šajā jomā un spējām atšķirt, kas ir kas.
Manuprāt, ilgtermiņā efekts būs daudz vairāk jūtams nekā īstermiņā. Uzņēmēji nopietni domās, vai investēt Latvijas uzņēmumos, attīstīt biznesu te vai labāk to darīt citviet. Nedomāju, ka Latvija ar šo vairos savu pievilcību investoru acīs. Tieši otrādi!
- Jums banku nozarē ir liela pieredze - vai pēc ABLV likvidēšanas redzat vēl iespēju Latvijā darboties banku sfērā?
- Smags jautājums. Man pašreiz galvenās rūpes ir par to, lai visi klienti saņemtu naudu, lai likvidācijas process notiek maksimāli atklāti un pareizi. Ļoti ceru, ka likvidatori un komanda, kas paliks bankā, būs spējīgi atbildēt uz visiem ASV puses jautājumiem. Pret visu notikušo varam cīnīties tikai ar atklātību. Protams, vēl ir daudz rūpju saistībā ar labdarības fondu, virkni meitas uzņēmumu, New Hanza, kur būs jāpieņem daudz grūtu lēmumu, jāmeklē risinājumi, ja gribēsim to attīstīt par saviem un citu investoru līdzekļiem.
Tuvākos gadus neplānoju domāt par finanšu nozari.
