Līdz ar Likteņdārza projekta nonākšanu valsts paspārnē par tā īstenošanu un uzturēšanu maksāt nāksies visiem Latvijas nodokļu maksātājiem – tātad arī tiem, kuri nevēlas atbalstīt miljonāra Viļa Vītola un viņa turīgo domubiedru iecerēto pasākumu.
Vakar Likteņdārza likuma projekts nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Neatkarīgā jau vēstīja, ka starp politiskajām partijām pat izveidojusies neliela sacensība - kura pirmā pamanīsies uzlikt likumu uz papīra un iesniegt Saeimā. Uzvarēja Zaļo un zemnieku savienība. Bet principā atbalstu šai iecerei sola visas koalīcijas partijas.
DĀVANA SIMTGADĒ. Miljonārs Vilis Vītols bija cerējis, ka Likteņdārzs kļūs par tautas dāvanu valstij tās simtgadē. Pašlaik izskatās, ka ziedojumu plūsma ir par lēnu / F64
Topošajā dokumentā svarīgākais ir trešais punkts. Tajā aprakstīts, no kādiem nekustamajiem īpašumiem un būvēm sastāv Likteņdārzs, un noteikts, ka «Šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktais nekustamais īpašums ir Latvijas valsts īpašums, kas nodots Zemkopības ministrijas valdījumā». Jāatgādina, ka Likteņdārzs top Daugavā uz salas nepilnu 22 hektāru platībā. Pārejas noteikumos Kokneses pašvaldībai uzdots sešu mēnešu laikā bez atlīdzības nodot šo īpašumu ministrijai. Savukārt būves un ārtelpas labiekārtojumi paliek nodibinājuma Kokneses fonds īpašums, un tikai gadījumā, ja fonds beidz pastāvēt, būves un labiekārtojumi pāries valsts īpašumā.
Gan jau meži samaksās
Tas arī ir šā likuma sāls - Kokneses fonds nodrošinās pret bankrotu. Turklāt likums garantēs, ka uz būvēm un ārtelpas labiekārtojumu nav vēršama kreditoru prasījumu piedziņa. Nodibinājuma pārstāvis Mārtiņš Pučka skaidro, ka gadījumā, ja fondu piemeklēs kāda krīze, maksātnespēja, tas bankrotēs vai arī vadībā nonāks kādi negodprātīgi cilvēki (jo neviens nav mūžīgs), Likteņdārzs būs aizsargāts ar likuma spēku. Arī, ja fonds kaut kādu iemeslu dēļ pārtrauks vākt ziedojumus, valsts pienākums būs uzturēt, kopt un attīstīt savu īpašumu. Jau pašlaik ziedotāju sarakstos līdztekus dažādiem privātiem uzņēmumiem ir arī valsts kapitālsabiedrības, dažādas iestādes un organizācijas, pašvaldības. Kultūrkapitāla fonds, arī Latvijas Vides aizsardzības fonds, kas ziedoja naudu paša darbībai pretēja mērķa īstenošanai - mākslīga kalna uzbēršanai bioloģiski vērtīgas pļavas vietā. Uzņēmumi Latvijas dzelzceļš un Latvijas Valsts meži. Pēdējais, visticamākais, kļūs par galvenajiem maksātājiem projekta pabeigšanai, jo ir Zemkopības ministrijas pakļautības uzņēmums.
Japāņu ainava miljonāra piemiņai
Ieceres īstenotāju vidū ir vairāki miljonāri, sponsoru vidū atrodami plaši atpazīstami vārdi, turīgi privāti uzņēmumi. Tomēr vai nu iecere pārlieku vērienīga, vai ziedojumi pārāk pieticīgi, bet naudas nepietiek.
Šobrīd no Likteņdārza projektā pabeigti aptuveni 60% darbu. Ieguldīti 2,5 miljoni, un vēl vajadzīgi 1,7 miljoni. Ja Saeima pieņems likumu Par Likteņdārzu, šo summu ar Latvijas valstij piederošo uzņēmumu starpniecību varēs iekasēt no Latvijas nodokļu maksātājiem.
Ne visi par to ir sajūsmā. Latvijai ir arī spiedīgākas vajadzības par japāņu ainavu veidošanu. Turklāt, ja kādi miljonāri vēlas sev grandiozu piemiņas objektu, lai paši arī par to maksā. Daļēji tā arī notiek. Turklāt vairāki ārzemju latvieši apņēmušies ieguldīt naudu Likteņdārzā pēc nāves, un ierakstījuši to savos testamentos. Tikai retais atļaujas kritizēt Likteņdārza ideju publiski un ar savu vārdu. Pārāk fanātisks ir tā atbalstītāju pulks. Tomēr ir izņēmumi.
Kazāks pasaka, kā ir
Nule lielu ļembastu un projekta sabiedrisko attiecību mobilizēšanos izraisījis mūziķa Kārļa Kazāka ieraksts tviterī: «Es esmu atbalstījis Likteņdārzu tā radīšanas laikā, bet es nevēlos, lai tas kļūtu par kārtējo piespiedu maksājumu visiem. Sabiedrībai jau ir iespēja izvēlēties šīs vietas tapšanu atbalstīt. Ja ar esošo sabiedrības atbalstu nepietiek, vai nav laiks paskatīties paškritiski?»
Komentējot šo ierosinājumu un publikāciju portālā nra.lv, Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa norāda: «Likteņdārzs ir veidots par tautas ziedojumiem, un arī turpmāk ir paredzēts darboties pēc tādiem pašiem principiem. Jaunajā likumā nav paredzēta Likteņdārza finansēšana no valsts, bet tikai zemes nodošana valsts īpašumā un īpaša statusa piešķiršana Likteņdārzam, kas aizsargās ziedotāju veiktos ieguldījumus un neļaus šo īpašumu pārdot vai izmantot citiem mērķiem.»
Taisnība - likumprojekts tik tiešām neuzliks valstij pienākumu finansēt Likteņdārzu, taču atļaus piedalīties finansēšanā, «ja gadskārtējā budžeta likumā šim mērķim ir paredzēti finanšu līdzekļi». Nav šaubu, ka politiķi to nokārtos. Pretējā gadījumā likumprojekts nemaz nebūtu nonācis Saeimā.
