Latvijā ir spēcīga un labi organizēta tiesu sistēma, kā arī spēcīga izpratne par tieslietām, taču sabiedrība prasa lielāku tiesu neatkarību, šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē, kurā tika prezentēts Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātes ziņojums par Latvijas tiesu efektivitāti, pauda projekta koordinators Leonīds Antohi.
Ziņojuma prezentācijas sākumā Antohi uzsvēra, ka šajā ziņojumā apkopoti galvenokārt kritiskie aspekti, jo slavinošo aspektu iekļaušana aizņemtu pārlieku daudz vietas.
"Uzdevums bija izvērtēt Latvijas tiesu sistēmu. Komisija nekonstatēja konkrētas lietas vai gadījumus, kur tiktu pārkāpti vai neievēroti saistošie Eiropas standarti. Savukārt Eiropas padomes noteikumi kalpo vairāk kā rekomendācijas un ne visas no tām tiek ievērotas. Tanī pašā laikā mēs visu laiku novērojām nepārtrauktu procesu, kura laikā notiek centieni uzlabot tieslietu sistēmu," sacīja komisijas dalībnieks, tiesnesis no Šveices Pjērs Kornū.
Kā piemēru Kornū minēja to, ka Tieslietu padomes sastāvs neatbilst rekomendācijai, ka ne mazāk kā pusei no padomes sastāva būtu jābūt tiesnešiem, kas izraudzīti no visiem tiesu līmeņiem, respektējot plurālismu. Pašreizējā situācijā no 15 Tieslietu padomes locekļiem astoņi ir valsts pārvaldes pārstāvji. Tāpat komisijas ieskatā šaubas rada Ģenerālprokurora klātbūtne padomē, jo tādējādi var rasties šaubas par padomes objektivitāti.
F64 Photo Agency
Kornū arī izcēla nepieciešamību tiesu varai uzlabot atalgojumu. "Nevar būt tā, ka tiesu vara ir "nabadzīgais bērns" starp varas atzariem. Ja vēlamies, lai tiesneši ir neatkarīgi - vajag palielināt viņiem algas. Ja vēlamies neatkarīgus tiesnešus, tad viņiem ir jāpiešķir adekvāts statuss un adekvāti ienākumi, " norādīja komisijas pārstāvis no Šveices.
Viņš arī uzsvēra, ka būtu vēlams nedaudz samazināt tieslietu ministra lomu. "Kopumā ja ministrs ir kā starpnieks starp visām tiesu institūcijām un valsts pārvaldi, tad šī loma ir rūpīgi jāvērtē. Lai arī ministram nav tāda rīcības brīvība, sabiedrībā tomēr var rasties priekšstats, ka viņš cenšas iejaukties, " pauda Kornū.
Komentējot tiesu specializāciju Kornū norādīja, ka tādu atbalsta, taču ir jābūt uzmanīgiem, lai nerodas pārlieku familiāras attiecības starp tiesnešiem un advokātiem, ja abi ir šauras specializācijas.
Kā atsevišķa problēma ziņojumā arī tika izceltas tiesu nodevas. It īpaši sarežģītais mehānisms, kas tiek izmantots, lai tās aprēķinātu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātei Latvijas tiesu sistēmas novērtējuma ziņojums tika izstrādāts laikā no 2017.gada februāra līdz 2018.gada februārim.
Ziņojums analizē Latvijas tiesu sistēmas darba efektivitāti un kvalitāti. Tajā dažādos griezumos vērtēta tiesu statistika un cita informācija. Ziņojums aptver tādas tēmas kā lietu izskatīšanas termiņi, noslodze, tiesvedības kvalitāte, tieslietu sistēmas kapacitāte un tiesnešu karjeras jautājumi, tiesu sistēmas politikas plānošana un ieviešana, institucionālais ietvars, Tieslietu padomes sastāvs un funkcijas, pieeja tiesai, piemēram, pakalpojumu attīstība, komunikācija, tiesu nodevas, kā arī tiesu administrēšana.
Ziņojuma izstrādes laikā trīs novērtējuma vizītēs uz Latviju devušies eksperti no Itālijas, Somijas, Igaunijas, Īrijas, Nīderlandes, Šveices un Francijas, lai tiktos ar Latvijas pārstāvjiem un ne tikai savstarpēji dalītos ar pieredzi un labās prakses piemēriem, bet arīdzan piedalītos diskusijās par iespējamajiem uzlabojumiem Latvijas tiesu sistēmā.
