Augstākā tiesa apstiprina, ka traģēdijas cēlonis – jumta nogruvums – bija ārpus "Maxima Latvija" kontroles un "Maxima Latvija" to nevarēja paredzēt. Tāpat saskaņā ar sākotnēji pieejamo informāciju, Augstākās tiesas spriedums apliecina, ka VDI akti nenoteic darba devēja vainu un atbildību ne krimināltiesiskā, ne civiltiesiskā izpratnē. Kā apliecina Augstākā tiesa, vienīgais aktu mērķis ir konstatēt, vai ir bijis nelaimes gadījums darba telpās, nevis skaidrot traģēdijas iemeslus un izvirzīt vainīgos. VDI akti neatstāj ietekmi uz citām izskatāmajām lietām. Par traģēdijā atbildīgajiem lems Zolitūdes krimināllietā, informē Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, "Maxima Latvija" pārstāvis.
Vairākās ekspertīzēs, tostarp Valsts policijas ekspertīzē, ir konstatēts - traģēdijas cēlonis bija rupja kļūda ēkas projektēšanā. Traģēdijā cieta arī “Maxima Latvija” darbinieki, par ko VDI sastādīja attiecīgus aktus. Savukārt Augstākā tiesa apstiprinājusi, ka “Maxima Latvija” ēkas jumta nogruvumu nevarēja paredzēt.
Tiesā strīds bija par VDI aktu satura atbilstību likumam. VDI aktu mērķis ir sniegt darbiniekiem un viņu tuviniekiem iespēju saņemt sociālās apdrošināšanas atlīdzību. Ja VDI aktā ir norādīts, ka negadījums ir noticis “darba telpās”, tad VDI akts var būt pamats sociālās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai. Arī līdz šim “Maxima Latvija” nenoliedza faktu, ka tas bija nelaimes gadījums darba vietā, taču VDI akti nav paredzēti darba devēja vainas vai atbildības konstatēšanai.
Galvenais “Maxima Latvija” arguments strīdā ar VDI bija fakts, ka VDI rīkojās ārpus savas kompetences - tā ne tikai izdarīja secinājumus par nelaimes gadījuma norisi “darba telpās”, bet arī pievērsās darba devēja atbildības vērtēšanai. VDI ir pieļāvusi būtiskas kļūdas savos secinājumos, akta sastādīšanas brīdī nezinot visus apstākļus un faktus. Šobrīd, kad ir saņemta gan neatkarīgu Vācijas ekspertu ekspertīze, gan Valsts policijas ekspertīze, kuru secinājumus valsts amatpersonas ir paudušas arī publiskajā telpā, ir skaidrs, ka vienīgais traģēdijas cēlonis ir bijusi kļūda ēkas, kura jau bija nodota ekspluatācijā, būvprojektā. Citiem vārdiem - nepastāv cēlonisks sakars starp darbadevēja darbībām un nelaimes gadījumu darbā. Tāpat arī būtiski uzsvērt, ka attiecībā uz visiem pārējiem darba devējiem, kas atradās tajā pašā ēkā Priedaines ielā 20 vienādos faktiskajos apstākļos kā SIA “Maxima Latvija", darba devēja iespējamie pārkāpumi un atbildība netika vērtēta. Tas liek secināt, ka VDI akts pret “Maxima Latvija” sastādīts tendenciozi.
