Par katru pārskaitījumu, ko iedzīvotāji veic ar maksājumu kartēm valsts iestādēs un uzņēmumos, daļa naudas tiek samaksāta arī bankai. Ceļu satiksmes drošības direkcija nule noslēgusi jaunu līgumu ar banku Citadele par maksājumu karšu norēķinu sistēmas apkalpošanu. Termiņš pieci gadi, cena astoņi miljoni eiro.
Uzreiz jāpaskaidro, ka šī ir prognozētā maksimālā līguma summa. Ja dzīvē pārskaitījumu būs mazāk, tad arī jāmaksā mazāk. Komisijas maksa bankai tiek aprēķināta reizi mēnesī. Attiecīgi par vienu CSDD klienta maksājumu ar karti Citadele saņem 0,51 eiro. Iepriekšējā līguma summa ar šo pašu banku bija ievērojami mazāka. Toreiz vēl latos - 855 000 jeb jaunajā naudā 1,216 miljoni eiro. Tagad sešreiz vairāk, un likumsakarīga ir interese par šādu sadārdzinājumu.
Lielāks apjoms, zemāka cena
CSDD pārstāvis Jānis Aizpors skaidro, ka patiesībā karšu pakalpojums pat kļuvis lētāks. Proti, bankas komisija par vienu maksājumu vecajā līgumā bija 0,7 eiro. Tātad 19 centus lielāka nekā tagad. Līguma maksimālā vērtība pieaugot citu iemeslu dēļ: «Ņemot vērā, ka CSDD nodrošina iespēju norēķināties ne tikai par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī veikt atsevišķu nodokļu un sodu apmaksu, kā arī ievērojot tendenci klientiem norēķināties ar karti, nevis skaidrā naudā, darījumu skaits ir apjomīgs.» Attiecībā uz bezskaidras naudas norēķinu popularitāti viss saprotams. Arī bankas atzīst, ka skaidras naudas aprite samazinās. Arvien biežāk maksājam ar kartēm, un šis pakalpojums tiek nodrošināts no valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija ieņēmumiem - ar astoņu miljonu eiro līgumu.
Taču mulsinošs ir cits apstāklis, kas attiecas uz CSDD minēto iespēju veikt atsevišķu nodokļu un sodu apmaksu.
Par iekasēšanu jāpiemaksā
Norēķinoties par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, apmeklējot ikgadējo tehnisko apskati, kvītī parādās tāds pakalpojums kā «Nodokļa, nodevas un naudas soda iekasēšana». Minētajā situācijā šī pakalpojuma cena ir 0,99 eiro bez PVN. Tātad par konkrēto maksājumu ar karti bankas komisijā tiek samaksāts 0,51 eiro no valsts iestādes budžeta un vēl nepilnu eiro maksā klients. CSDD skaidro, ka šie ir pilnīgi nesaistīti maksājumi. Viens nodrošina naudas elektronisku apstrādi un aizsūtīšanu uz konkrētu kontu, savukārt otrs - CSDD veikto darbu filiālē: cilvēku aiz letes, viņa krēslu, datoru un visu pārējo infrastruktūru. Ja klientam jāmaksā tikai par CSDD pakalpojumiem (piemēram, kad nodoklis samaksāts jau internetā vai iepriekšējā gadā), šie 99 centi netiek iekasēti.
CSDD nebūt nav vienīgais valsts kantoris, par kura sniegtajiem pakalpojumiem iespējams norēķināties internetā vai filiālē, maksājot ar karti. Taču citi valsts uzņēmumi, iestādes un pašvaldības šim nolūkam izmanto Valsts kases starpniecību. Piemēram, Uzņēmumu reģistrs, Valsts zemes dienests. Attiecīgi arī attiecības ar bankām uztur nevis atsevišķi katra iestāde, bet Valsts kase, un vēlāk bankai samaksātās komisijas tai tiek kompensētas. Kopējā summa, ko pērn Valsts kase samaksājusi bankām (SEB un Citadele), ir nedaudz vairāk par pusmiljonu eiro (509 374,23 EUR).
Valsts kasei sanāk lētāk
Pašlaik Valsts kasei līgums tāpat kā CSDD ir noslēgts ar banku Citadele. Tikai pārskaitījuma komisija zemāka. Valsts kase informē, ka 2017. gada 22. maijā atklāta konkursa rezultātā ar AS Citadele banka noslēdza līgumu «par POS termināļu patapinājuma nodrošināšanu un MasterCard un VISA sistēmas maksājumu karšu pieņemšanu un ar šīm kartēm veikto darījumu apmaksu». Banka saņem 0,82% komisijas maksu no darījuma summas par iekšzemē veiktajiem darījumiem un 0,95% komisijas maksu no darījuma summas par Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs veiktajiem darījumiem. Vidējā viena darījuma summa esot 58 eiro. Tātad, ja karte tiek novilkta tepat Latvijā esošā terminālī un nauda Latvijā arī paliek, Valsts kases pakalpojuma nodrošināšanas cena ir 0,475 eiro. Nepilnus četrus centus lētāk nekā CSDD gadījumā. Skaidrojams tas esot ar CSDD pakalpojuma komplicētību, jo ar vienu maksājumu nauda vienlaikus tiek aizskaitīta dažādiem mērķiem un sadalīta pa dažādiem kontiem. Piemēram, uz vienu - ceļa nodoklis, uz otru - sods par ātruma pārkāpumu, vēl uz kādas pašvaldības kontu - par stāvēšanas pārkāpumu, ceturtais - maksa pašai CSDD. Tieši šie daudzie adresāti bija iemesls, kādēļ tik ilgi filiālēs nebija iespējas norēķināties ar karti, un, iespējams, tieši tāpēc konkursā par pakalpojuma nodrošināšanu piedalījās viena vienīga banka, kas arī uzvarēja.
