Uzņēmējs: Latvijā nav jauniešu bezdarba, daļa vienkārši negrib strādāt
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

«Uz darba interviju atnāk 22 gadus vecs jaunietis un uzreiz atklāj, ka strādāt vēlas vien pusgadu, lai pēc tam varētu iestāsies bezdarbniekos,» stāsta uzņēmējs Artis Daugins. Viņš uzskata, ka Latvijā nav jauniešu bezdarba, daļa vienkārši nemaz nealkst strādāt, savukārt citi darba devēji uzsver, ka jaunajai paaudzei jāapgūst arī darba ētika un jābūt pašmotivētiem.

Nesen uzņēmumu, kā arī jauniešu organizāciju pārstāvji diskusijā centās rast kopsaucēju - ko darba devēji un jaunieši gaida viens no otra. Debates noritēja starptautiskā jauniešu projekta #PanākumuSkola ietvaros, kuru Latvijā organizē Coca-Cola HBC Latvia kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK).

Sveša smaga darba ētika

«Latvijā esot augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū līdz 29 gadu vecumam. Liela daļa no šiem jauniešiem ir ieguvuši vidējo profesionālo vai augstāko izglītību. Valsts un arī paši izglītojamie ir tērējuši miljonus, lai viņi nonāktu darba tirgū kā speciālisti un ar laiku kļūtu par profesionāļiem. Vietējām un starptautiskām kompānijām būtu jāstāv pēc viņiem rindā, bet tā vietā šobrīd uzņēmumi nevar atrast kvalitatīvus speciālistus. Mani novērojumi liecina, ka daudziem no Latvijas jauniešiem nemaz nav motivācijas strādāt un nav izpratnes par smaga darba ētiku. Piemēram, es neprasu, lai jaunietim būtu zināšanas par biznesa pārvaldību un tamlīdzīgi, bet vēlos, lai viņš būtu gatavs ieguldīt smagu darbu, jo 95% no manu uzņēmumu ikdienas veido nezināmais, uz ko nav gatavu atbilžu, tāpēc ir svarīga darbinieku spēja šīs atbildes meklēt un prast kļūdīties. Diemžēl trūkst motivētu jauniešu, kuri neapstājas pēc pirmajām kļūdām, daudziem ir bail uzņemties riskus un atbildību. Jāteic, ka smaga darba ētika svešāka ir tieši tiem, kas auguši pilsētās, lauku cilvēkiem šis jēdziens ir zināmāks,» novērojis A. Daugins, uzņēmumu Blue Shock Bike un Blue Shock Race vadītājs.

Viņš stāsta, ka visi jaunieši, kas strādā viņa vadībā, ir vecumā līdz 30 gadiem un bez augstākās izglītības. A. Daugins atklāj, ka viņam patīk strādāt ar jauniešiem, jo viņos ir milzu enerģija, bet lielākais izaicinājums ir atvērt jauno cilvēku potenciālu.

Viņš arī uzskata, ka darba devējiem ir jārāda ne tikai darba pozitīvās šķautnes, bet arī aisberga neredzama daļa - kādi un cik lieli ieguldījumi patiesībā ir nepieciešami, lai sasniegtu panākumus, citādi, redzot tikai smukās bildes sociālajos tīklos, jauniešos veidojas aplams priekšstats par realitāti.

Nevēlas strādāt astoņas stundas dienā

Savukārt Tele2 personāla vadības direktore Aija Bite-Ozere uzsver, ka jauniešiem, kuri šobrīd gatavojas ienākt darba tirgū, ir ne vien labi jāpārvalda tehnoloģijas, kas jau tuvā nākotnē iekaros itin visas jomas, bet jābūt apveltītiem ar līdera prasmēm. «Vairāku valodu zināšanas, radošums, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas, pašmotivācija un starpnozaru zināšanas ir svarīgākās prasmes jebkuram nākotnes darbiniekam,» ir pārliecināta A. Bite-Ozere.

Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns papildina: «Darba tirgū ienāk millenium paaudze, taču jāņem vērā, ka šīs paaudzes jauniešiem ir mazāka uzmanības noturība, tie vairs nevēlas strādāt astoņas stundas dienā. Šai paaudzei ir svarīgas uzņēmuma vērtības, kā arī līdzsvars starp privāto dzīvi un darbu. Ja darba devēji vēlas piesaistīt viņu talantus un tos noturēt kā darbiniekus, darba devējiem ir jāpielāgojas jaunajai darba ņēmēju paaudzei, to uztverei un radikāli jāmainās. Jāļauj jauniešiem izmantot tās prasmes, ko tie ir apguvuši. Visveiksmīgāk pārmaiņām pielāgojas jaunuzņēmumi, taču grūtāk sokas lielajiem, korporatīvajiem uzņēmumiem.»

Daudzi studenti strādā

Tehnoloģiju konferences TechChill dibinātāja Marija Ručevska skaidro, ka katra darbinieka mērķis ir justies harmoniski un ērti tajā vidē, kurā strādājam. «Mūsdienu jaunieši savās darbavietās vēlas gūt pārliecību par savām spējām, uzņemties atbildību un atrasties sev patīkamā, interesantā un motivējošā vidē. Mūsu kā darba devēju pienākums ir nodrošināt saviem darbiniekiem tādu vidi, kas veicinātu radošumu; vidi, kurā darbinieki spētu attīstīties, īstenot savas iniciatīvas, sajust sevī uzņēmēja garu, saņemt savam izaugsmes līmenim atbilstošus izaicinājumus,» piebilst M. Ručevska.

Bet Latvijas Studentu apvienības sociālā virziena vadītājs Matijs Babris informē, ka EUROSTUDENT 2017 pētījuma dati liecina, ka studenti Latvijā algotam darbam velta līdz pat 32 stundām nedēļā. 36% studējošo norāda, ka, nestrādājot algotu darbu, studijas nebūtu iespējamas. 45% primāri strādā un studē līdztekus algotam darbam. Pētījums rāda - ja studijām velta mazāk par 20 stundām nedēļā, studiju process nevar būt kvalitatīvs, savukārt tieši augstāko izglītību ieguvušajiem ir 50% lielāka iespēja iegūt darbu. «Lai studenti varētu nodoties studijām, nepieciešams lielāks sociālais atbalsts un stipendijas, kas ļautu tiem primāri studēt, paralēli nestrādājot mazkvalificētu darbu. Tāpat nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas prakses vietas, atbilstošus mācībspēkus un materiāltehnisko bāzi kvalitatīvam studiju procesam, lai studiju process ir cieši saistīts ar reālo darba vidi pēc absolvēšanas,» akcentē M. Babris.

 
Komentāri 39 Skatīt [39]
Skatīt komentārus [39]