Pēdējo mēnešu laikā tiesa vairākās lietās noraidījusi ārvalstnieku lūgumus piešķirt patvērumu Latvijā, jo tie savus lūgumus bija pamatojuši ar teroristu draudiem, Izraēlas specdienestu vajāšanu un tēva vardarbību, liecina apkopotie tiesas spriedumi.
Visās lietās patvēruma pieprasījumus nebija apmierinājusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), taču ārvalstnieku pārvaldes lēmumus pārsūdzēja tiesā, kas izvērtējot apstākļus pieteikumus arī noraidīja.
Izraēlas pilsonis lūdzis patvērumu Latvijā, jo Izraēlā un ārpus tās viņu esot izsekojuši ebreji, tāpēc lūdzis Latviju viņu pasargāt no Izraēlas valdības un specdienestiem
Kāds Afganistānas pilsonis lūdza piešķirt patvērumu Latvijā, jo Afganistānā valda karš un teroristiskās organizācijas. Vīrietis skaidrojis, ka pilsētā, kurā viņš strādāja, bija organizācijas "Taliban" dzimšanas vieta, tad viņš nevarēja turpināt savu darbu, jo saņēma dažādus draudus no "Taliban" puses. Tāpat viņa brālēns, kurš ieņēmis vadošu posteni Afganistānas teroristu organizācijā "Daesh" draudējis ar piespiedu iestāšanos tajā. Ņemot vērā iepriekšminēto pieteicēja tēvs noorganizēja bēgšanu un viņš 2016.gadā ieradās Latvijā.
PMLP patvēruma lūgumu neapmierināja, jo vīrietis izcelsmes valstī nav saskāries ar vajāšanu, kas saistīta ar viņa rasi, reliģiju, tautību vai politisko pārliecību. Arī province, no kurienes nāk vīrietis "Daesh" darbība ir izteikti minimāla.
Citā lietā kāds Izraēlas pilsonis lūdzis patvērumu Latvijā, jo Izraēlā un ārpus tās viņu esot izsekojuši ebreji, tāpēc lūdzis Latviju viņu pasargāt no Izraēlas valdības un specdienestiem. Šim cilvēkam ir esot latviska izcelsme, taču viņš to nevarēja pierādīt ar dokumentiem.
Pieteicēja māte ir no Vācijas, bet viņai ir latviska izcelsme. Mātes latviskās izcelsmes dēļ ticis apsaukāts, savukārt vīrieša vectēvs esot bijis Latvijas pilsonis, kas sadarbojies ar okupācijas varu un piedalījies holokaustā.
Pats pieteicējs ir dzimis Zviedrijā. 2003.gadā pieteicējs devies braucienā uz Beniluksa valstīm, un tad "pieteicējs sācis daudz ko saprast." Iespējams, to ietekmējis apstāklis, ka pieteicējs bija lietojis alkoholu un narkotiskās vielas, kas varēja ietekmēt viņa domas. Pieteicējs uzskata, ka viņa smadzenes cenšoties ietekmēt izmantojot dažādas tehnoloģijas. No 2003.gada pieteicējs arī esot ievērojis, ka viņam pastiprinātu uzmanību pievērsuši citi Izraēlas pilsoņi.
Kāda Tadžikistānas pilsone lūgusi patvērumu, jo Tadžikistānā viņu apdraud un spīdzina patēvs. Sieviete uzaugusi ģimenē, kura neesot stingri ievērojusi tradīcijas, piemēram, par galvassegu
valkāšanu. Tā tas bijis līdz brīdim, kad ģimenē ienācis patvēruma meklētājas patēvs. Sākotnēji viss bijis normāli, taču, pēc algota darba zaudēšanas, patēvs sācis dzert, sist patvēruma meklētāju un plēst viņas apģērbu tad, kad viņas māte bijusi ārpus mājas.
Patvēruma meklētājas māte daļēji ir krievu tautības, tā iemesla dēļ patēvs teicis, ka viņa un patvēruma meklētāja neesot īstas musulmanes, par to apsaukājot viņas tadžiku valodā un spīdzinot.
Vienu reizi, kad viņš runājis pa telefonu ar kādu nezināmu cilvēku, patvēruma meklētāja uzzinājusi, ka viņš kādam esot parādā naudu. Patēvs sacījis arī to, ka, lai nosegtu minēto naudas parādu, viņš izprecināšot patvēruma meklētāju ar vecu vīrieti.
Pēdējā piekaušanas reizē patēvs gribējis viņu arī izvarot. Viņa sākusi kliegt un sist pa durvīm, pēc tam izdzērusi tabletes, vairs neko citu neatceroties līdz brīdim, kad pamodusies slimnīcā. Pēc šī notikuma viņai bijusi galvas trauma. Pieteicējai, izceļojot no valsts, konkrēta mērķa nebija, viņa vienkārši vēlējās būt drošībā.
Kāda Kirgizstānas pilsone lūdza piešķirt patvērumu ne tikai sev, bet arī četriem saviem bērniem, jo Kirgizstānā viņus diskriminē sakarā ar viņu tautību un rasi, liedzot visas tiesības, nepieņemot darbā, bet bērni baidoties iziet pat ārā. Sieviete tiekot vajāta savas etniskās piederības dēļ, un viņai paziņots, ka viņa neesot kirgīziete, līdz ar to viņai no valsts jādodas projām. Pēc Kirgizstānā notikušās revolūcijas vietējie iedzīvotāji esot zinājuši visas mājas, kurās dzīvojot nekirgīzi, un daudzi nekirgīzi, kuri dzīvojuši mājā pretī sievietes mājai, tikuši sadedzināti un noslepkavoti.
Vēl vienā lietā bēgļa statusu nav izdevies iegūt kādam Sudānas pilsonim, kuram iepriekš bija noteikts alternatīvais statuss. Sudānas pilsonis Latvijas varasiestādēm argumentējis, ka ieceļojis Latvijā 1988.gadā, lai studētu Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. 1996.gadā Latvijas Musulmaņu kopienas organizācijā salaulājies ar Latvijas pilsoni. Laulības laikā dzimuši divi dēli, taču Latvijas izsniegtajās bērnu dzimšanas apliecībās viņš kā bērnu tēvs neesot ticis norādīts, jo šajā laikā viņam nebija derīga personu apliecinoša dokumenta. Viņš ar ģimeni mierīgi dzīvojis līdz pat 2016.gadam, kad saticies ar Valsts robežsardzi.
Sudānā viņam neesot, kur atgriezties, turklāt Sudānā varas iestādes aktīvi vēršoties pret visiem valdošās varas iekārtas un valdības kritiķiem. Pieteicējs notiekošo šajās valstīs neatbalstot, esot pievienojies vairākām sociālā tīkla "facebook" grupām, kas kritizē Sudānas un Dienvidsudānas valsts varas iestāžu un amatpersonu darbību, kā arī esot paudis savus uzskatus rakstot komentārus.
Pieteicējs uzskata, ka atgriešanas gadījumā tiktu arestēts, jo valsts drošību iestāžu ieskatā būtu atzīstams par vienu no valdības kritiķiem. Ar PMLP lēmumu 2017.gadā viņam atteikts piešķirt bēgļa statusu, tomēr nolemts piešķirt alternatīvo statusu, kā arī izsniegt ceļošanas dokumentu un termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Vīrietis nolēma vērsties tiesā, lai iegūtu bēgļa statusu.
