Analizējot ministriju un citu valsts iestāžu grāmatvedības uzskaiti, Valsts kontrole secinājusi, ka nav uzlabojumu un arvien tiek atklātas līdzīgas neatbilstības, piemēram, izdevumu uzskaites un iepirkumu jomā, kā arī atlīdzības jautājumos. «Uzskaitīt mākam, grāmatvedības pārskati ir sakārtoti, taču ir jāiet tālāk un jāmāk šos valsts līdzekļus arī izlietot jēgpilni,» atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa vēlreiz akcentēja izdienas pensiju jautājumu, ko kontrolieri vērtēja atsevišķā revīzijā, bet sistēmas sakārtošanai joprojām nekas nav izdarīts.
Arī jaunākās ministriju pārskatu revīzijas atklāj gadījumus, kad izdienas pensijas, visticamāk, ir nokārtotas, apejot likumu un turpinot strādāt.
Nesakārtots jautājums joprojām ir izdienas pensijas. Pētot ministriju atskaites, atklājies, ka, lai tikai saņemtu izdienas pensiju kopā ar darba laiku, pretlikumīgi mainīti darba nosacījumi.
Valsts kontrole veikusi finanšu revīziju, noskaidrojot, vai uzskaite veikta pareizi un vai būtiski darījumi atbilst plānošanas dokumentiem un likumam. Par 2017. gada pārskatu pareizību kopumā sniegti 26 atzinumi, no kuriem 23 ir bez iebildēm, bet trīs resoriem - Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai (abām jau otro gadu) un Veselības ministrijai - sniegti atzinumi ar iebildēm. Pozitīvā ziņa no Valsts kontroles ir tāda, ka palielinājies centrālo iestāžu skaits, kurās nav konstatētas tādas gada pārskatu nepilnības, kas būtu iekļaujamas revīziju ziņojumos. Tomēr, kā norāda E. Krūmiņa, grāmatvedības pārskatus var sakārtot, taču ir jāiemācās valsts līdzekļus jēdzīgi izlietot. Un ar to valsts iestādēm joprojām ir problēmas, kuras atklājušās, izpētot šos pārskatus. Viena no tām ir atlīdzības jautājums - nevienlīdzīgi nosacījumi atalgojuma noteikšanā starp ministrijām, nevienlīdzīga samaksa arī vienas nozares ietvaros, piemaksas, naudas balvas un prēmijas. Situāciju E. Krūmiņa ilustrē ar piemēru no iekšlietu nozares. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), Valsts policijā un Valsts robežsardzē viena līmeņa amatpersonām - VUGD un policijā ir ievērojami lielāks atalgojums nekā Valsts robežsardzē, taču ja pēc algu reformas robežsardzē atalgojums palielināts zemākajās mēnešalgas grupās, tad ugunsdzēsējiem - glābējiem ir zemākas algas nekā citiem iekšlietu struktūrās, un, kā norāda Valsts kontrole, «VUGD vadība vairāk rūpējusies par vadības atlīdzību». «Vienlaikus 1,2 miljoni eiro no VUGD algu reformai pagājušajā gadā piešķirtā finansējuma pārdalīti citiem mērķiem,» saka valsts kontroliere, «ja šis finansējums būtu novirzīts ugunsdzēsēju algām, katrs no viņiem vidēji saņemtu par 45 eiro mēnesī vairāk.»
Nesakārtots jautājums joprojām ir izdienas pensijas. Pētot ministriju atskaites, atklājies, ka, lai tikai saņemtu izdienas pensiju kopā ar darba laiku, pretlikumīgi mainīti darba nosacījumi.
Šis gadījums arī attiecas uz iekšlietu nozari. Proti, VUGD padotības iestādes Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram ir prettiesiski radīta iespēja (amats pārveidots uz civilu) vienlaikus ar atalgojumu par amata pildīšanu saņemt arī izdienas pensiju. Vairāku gadu laikā personai izmaksāta pensija 171 836 eiro. Izdienas pensijas kopumā ir jautājums, kas netiek risināts, uzskata Valsts kontrole, un ne tikai iekšlietu jomā, kur izdienas pensijas saņem arī lietveži un grāmatveži. «2017. gadā revīzijā par valsts pensijām secinājām, ka izdienas pensiju sistēma ir nopietni jāpārskata, jo tās sākotnējais mērķis - nodrošināt ienākumu kompensāciju cilvēkiem, kuri, sasniedzot noteiktu vecumu, nespēj turpināt darbu - nedarbojas atbilstoši. 75 procenti šo cilvēku turpina strādāt un nereti tajās pat pozīcijās, kurās pirms tam,» teica E. Krūmiņa.
***
Atklātās problēmas ministriju pārskatos*
Iekšlietu ministrija - 660 254 eiro jeb 7,5% pārdalīti citiem mērķiem, lai gan plānoto robežas izbūves projektu īstenošanai finansējums nav pietiekams
Iekšlietu ministrija - 1,6 miljoni jeb 4,5% no finansējuma, kas piešķirti amatpersonu ar speciālajām pakāpēm atalgojumam, novirzīti ugunsdzēsības transportlīdzekļiem u.c.
Labklājības ministrija - No piešķirtajiem 0,5 miljoniem eiro potenciālo adoptētāju apmācībām un palīdzībai audžuģimenēm, aizbildņiem u.c. izlietoti tikai 45%
Izglītības un zinātnes ministrija - Sporta būvju celtniecībai piešķirti 6,2 miljoni eiro, taču, tā kā projekti neritēja atbilstoši plānotajam, 3,2 miljoni eiro pārdalīti kredītsaistību segšanai
Veselības ministrija - Ierēdņu pārcelšana citos amatos nenotiek, ievērojot labu pārvaldību
* publicēti atsevišķi secinājumi
Avots: Valsts kontrole
