Teorētiski no šā gada ārstiem, īpaši tiem, kuri strādā stacionāros, vajadzēja būtiski pieaugt darba algai, taču Latvijas Ārstu biedrības sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktajā aptaujā secināts, ka trešajai daļai ārstu kopš šā gada sākuma atalgojums nav mainījies, bet septiņiem procentiem – ir pat samazinājies. Tiesa, pusei ārstu atalgojums ir pieaudzis vidēji par pieciem līdz desmit procentiem.
Aptaujā izzināts turpat 3000 ārstu viedoklis, kuri strādā gan ambulatorajā, gan primārajā aprūpē, gan slimnīcās, un dati veido interesantu ainu. Atalgojums pieaudzis vairāk tiem mediķiem, kuri strādā valsts finansētajās veselības aprūpes iestādēs, taču audzis arī privātajā sfērā. Vislielākais īpatsvars mediķu, kuri atzinuši, ka algas pieaugušas un palielinājušās vairāk nekā par 10 procentiem, ir stacionāros strādājošie ārsti, īpaši terciārajā stacionārajā aprūpē (augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi). Atalgojums pieaudzis arī 35 procentiem diagnostikā strādājošo ārstu, 30 procentiem ambulatorajā aprūpē nodarbināto, kā arī 40 procentiem primārajā aprūpē strādājošo. Būtiska ir atšķirība viedokļa paušanā starp ārstiem, kuri strādā slimnīcā un kuri strādā citur, proti, 43 procenti slimnīcā strādājošo ienākumi pieauguši, kamēr tiem, kuri nestrādā slimnīcā, atalgojums lielāks ir 27 procentiem.
Aptaujā noskaidrots, ka 43 procenti ārstu saņēmuši mazāku atalgojuma pielikumu, nekā gaidījuši
Pētījuma autori gan norāda, ka šie dati apkopoti pēc ārstu sniegtās informācijas un izzināts tieši ārstu viedoklis, jo situācijas ar atalgojuma pieaugumu pašlaik vērtējamas kā diskutablas. Otrkārt, reālais atalgojuma pieaugums, kam, pēc Veselības ministrijas teiktā, izlietoti vismaz 80 miljoni eiro, lielā mērā ir atkarīgs no slimnīcu vadības. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka ir situācijas, kad, mainot atalgojuma politiku, piemēram, palielinot algu, bet noņemot piemaksas par papildu darba veikšanu, vai veicot citas reformas un pārbīdes, var veidoties dažādas situācijas. Kā piemēru viņš minēja kādu ārstu, kas saņem pilnas slodzes algu kā nodaļas vadītājs un pusslodzes algu par pacientu pieņemšanu kā ārsts nodaļā, tagad viņam alga par slodzi pielikta, bet pusslodzes darbs - noņemts, un rezultātā kopējais atalgojums samazinājies. Arī Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, neiroķirurgs (arī Saeimas deputāts) Renārs Putniņš pauda viedokli, ka ārsts ir kā ķīlnieks, jo ir pakļauts administrācijai, kas vienā dienā var izdomāt jaunus nosacījumus atalgojuma noteikšanā, turklāt, veicot algu palielinājumu, tam nepieciešamo naudu iekļaujot medicīnas pakalpojuma tarifā, bet skaidri neiezīmējot, slimnīcu vadība to faktiski var izlietot citam mērķim. «Ar šo aptauju vēlamies parādīt Veselības ministrijai, kāda ir situācija un ko par šo visu domā ārsti. Ne viss izskatās tā, kā veselības ministre stāsta un kādi ir skaitļi viņas prezentācijās,» teica R. Putniņš.
Aptaujā noskaidrots, ka 43 procenti ārstu saņēmuši mazāku atalgojuma pielikumu, nekā gaidījuši, bet katrs trešais ārsts atzinis, ka nekādu cerību par atalgojuma palielināšanos nav bijis. Pietiekami liels skaits ārstu norādījuši, ka nevienlīdzība starp vadību, ārstiem un pārējo personālu nav samazinājusies, bet ir pat pieaugusi - kopumā tā domā 46 procenti ārstu, kas ir ļoti liels ārstu īpatsvars. Ārsti arī norādījuši, ka no gada sākuma ir samazinātas piemaksas (20 procenti), samazināts iestādē atļautais normālās pagarinātās darba dienas ilgums (20 procenti), atņemtas papildu pusslodzes par nodaļas vadīšanu (11 procenti) un samazināts darba vietu skaits (10 procenti).
Pētījumā noskaidrots, ka viens ārsts kontaktējas ar vidēji 82,9 pacientiem nedēļā, kas ir par vidēji 20 pacientiem vairāk nekā 2017. gadā. Vienlaikus pacientiem veltīto stundu skaits kopumā nedaudz samazinājies, tas nozīmē, ka uz vienu ārstu ir vairāk pacientu un ar to arī izskaidrojama pieaugošā pacientu neapmierinātība, uzsver sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Vairāk, nekā vajadzētu, ārsts velta laiku dokumentu, atskaišu aizpildīšanai un administratīvajam darbam - tās ir 14 stundas un 21 minūte nedēļā. Visvairāk birokrātiskā un administratīvā darba stundu ir ārstiem, kuri strādā valsts sektorā, īpaši primārajā aprūpē.
***
Ko domā ārsti?
20% ārstu uzskata, ka pieaugusi nevienlīdzība starp ārstiem un slimnīcu vadību
54% ārstu domā, ka starp slimnīcām ir ļoti lielas algu atšķirības
44% ārstu ir pārliecināti, ka veselības aprūpes birokrātijā un administrācijā nodarbināto skaits ir pieaudzis
31% ārstu domā, ka veselības aprūpei piešķirto papildu līdzekļu sadalījums ir labs, 27% - tā nedomā, bet 42% - nevar pateikt
Vidēji viens ārsts dokumentu, atskaišu aizpildīšanai nedēļā velta 14 stundas un 21 minūti
