Bez zālēm astmas pacientiem draud nosmakšana
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas Astmas un alerģijas biedrība aicina Veselības ministriju palielināt valsts kompensācijas apjomu medikamentiem elpceļu slimībām – astmai un hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS) – un noteikt to 100 procentu apmērā no zāļu cenas.

Pasaulē HOPS ir trešais izplatītākais mirstības cēlonis, bet Latvijā šīs slimības ārstēšana ir atstāta novārtā un pacientiem ir ierobežota pieeja veselības aprūpei, norāda Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte. Kopš krīzes gadiem, kad zāļu kompensācijas apmēru samazināja gan astmas, gan HOPS medikamentiem, šis jautājums ir vairākkārt diskutēts, bet kompensācijas apmērs nav atgriezies pirmskrīzes situācijā, dodot pacientiem lielākas iespējas ārstēties. Tādas iespējas, kuras nebūtu atkarīgas no pieejamās naudas summas maciņā. Speciālisti uzskata, ka elpceļu slimību pacienti pašlaik ir diskriminēti, jo nav objektīva skaidrojuma, kāpēc šo slimību ārstēšanai zāļu kompensācijas netiek palielinātas.

Astmas un alerģijas biedrība vērsa arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātu uzmanību šai problēmai; deputāti teorētiski atbalsta ārstu un pacientu pieprasījumu, bet diskusijas par kompensācijas izmaiņām, visticamāk, jāatstāj uz rudeni, kad notiks nākamā budžeta projekta sagatavošana. Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks atzina, ka beidzot krīzes beigām būtu jāpienāk arī medicīnā un 2019. gada valsts budžetā būtu jāatjauno zāļu kompensācijas apjoms visām tām diagnozēm, kam 2009. gadā krīzes laikā kompensācijas procenti tika samazināti un joprojām desmit gadu laikā nav atjaunoti pat iepriekšējā līmenī, tajā skaitā elpceļu slimībām.

Tiesa, jāatzīst, ka elpceļu slimības pašlaik nav izskanējušas kā viena no prioritātēm paralēli onkoloģijai vai sirds asinsvadu slimībā.

Mediķi centās pierādīt, ka tas ir aplami. Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs asociētais profesors Alvils Krams atzina, ka Latvijā diemžēl slimība netiek pienācīgi diagnosticēta, mēs zinām tikai ap 25 000 pacientu, kuriem ir uzstādīta diagnoze, pusei no viņiem zāļu iegāde tiek kompensēta, bet vidēji tās ir tikai četras receptes gadā, lai gan zāles HOPS slimniekiem nepieciešamas katru dienu.

Pacienti ar elpceļu slimībām cieš no elpas trūkuma, klepus un smakšanas, bet to cenšas padarīt par mazāko ļaunumu un neārstējas, sacīja R. Paeglīte. Pacienti atklāj, ka viņiem nav naudas šo zāļu iegādei, taču, nelietojot medikamentus, astma un HOPS būtiski ietekmē dzīvi. HOPS lielākoties skar vecāka gadagājuma cilvēkus, tādēļ viņiem ir īpaši smagi, jo zāles nevar iegādāties naudas trūkuma dēļ. «Tas faktiski diskriminē seniorus, kas jau tāpat cieš no nabadzības un sociālās atstumtības. Vecumdienās parasti pievienojas arī citas slimības, un senioriem nākas izvēlēties starp dažiem pieejamajiem medikamentiem,» uzsvēra R. Paeglīte. Pašlaik HOPS pacientiem, lietojot atbilstošas zāles, ikmēneša izdevumi ir ap 25 eiro, savukārt skābekļa terapiju, kas ir palīdzība HOPS pacientiem pēdējā stadijā, valsts nekompensē vispār, un mēneša izmaksas par to vienam pacientam ir aptuveni 50 eiro. «Daudzi pacienti to nevar atļauties, tādēļ viņiem ir liegta pieeja veselības aprūpei,» atzina R. Paeglīte.

Pašlaik valsts kompensācija astmas medikamentiem ir 75 procenti, savukārt HOPS - tikai 50 procentu no zāļu cenas. Elpceļu slimībām kompensācijas apjoms kādreiz bija lielāks - 75 procenti HOPS un 90 procentu astmas zālēm, taču krīzes laikā tas tika samazināts. Kopš tā laika - desmit gados - kompensācijas apjoms vairs nav pārskatīts un palielināts, kā tas ir noticis daudzām citām diagnozēm.

Veselības ministrija uzsākusi diskusijas par izmaiņām valsts kompensējamo zāļu sistēmā, kā arī organizējusi sabiedrisko apspriešanu ar nevalstiskajām organizācijām, tādēļ Astmas un alerģijas biedrība ir nosūtījusi veselības ministrei Andai Čakšai, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un Saeimai priekšlikumus zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā.

***

VIEDOKĻI

Alvils KRAMS, Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs:

- Latvijā vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku draud nosmakšana, jo viņiem ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas neārstēta vienkārši nosmacē. Aptuveni ceturtā daļa šīs slimības pacientu nomirst ar elpošanas nepietiekamību jeb nosmok, bet aptuveni divas trešdaļas slimnieku nomirst ar sirds asinsvadu slimību vai plaušu vēzi. Slimība netiek pienācīgi diagnosticēta un ārstēta - Latvijā HOPS ir diagnosticēta ap 25 000 pacientu, bet zāļu iegāde tiek kompensēta tikai mazāk nekā pusei šo pacientu, turklāt nepietiekamā apmērā.

Rita PAEGLĪTE, Astmas un alerģijas biedrības vadītāja:

- Ikdienā sastopamies ar elpceļu slimību pacientiem, kas elpas trūkumu, klepu un smakšanu izvēlas kā «mazāko ļaunumu» no savām diagnozēm un to neārstē. Cilvēkiem vienkārši nepietiek naudas visu medikamentu iegādei. Nelietojot pastāvīgi nepieciešamās zāles, astma un HOPS būtiski ietekmē cilvēku dzīvi - viņi ne tikai nespēj strādāt, bet ir grūti veikt pat ikdienišķus sadzīviskus pienākumus, uzkāpt pa kāpnēm un kustēties pa mājokli. Katrs slimības saasinājums rada neatgriezeniskus plaušu bojājumus un paaugstina priekšlaicīgas nāves risku.