Lai apgūtu Kohēzijas fonda piešķirtos deviņus miljonus eiro, reģistrējot Latvijas dabas bagātības, projektā Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā ir būtiski palielināts ekspertu skaits, turklāt algoti tiek arī ārzemnieki. Savukārt mežsaimnieki, rēķinoties, ka jau tuvā nākotnē jaunatklātās dabas vērtības var rezultēties ar aizsargājamu teritoriju paplašināšanu, kā arī jaunu mikroliegumu izveidi, apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā.
Puķes, augi, biotopi, pupuķi: tas viss ir ļoti jauki, taču katra hektāra izņemšana no saimnieciskās darbības tā īpašniekam rada būtiskus zaudējumus, un pašlaik tie netiek adekvāti kompensēti. Maksimums 157 eiro - tikpat, cik maksā trīs kubikmetri skuju koka papīrmalkas. Taču lieguma apgrūtinātā mežā nokalšanai un sapūšanai jāatstāj nesalīdzināmi lielāks daudzums koksnes.
Daudz naudas, daudz ekspertu
Dabas skaitīšanas projektā pašlaik rit otrais gads. Pasūtītājs ir Dabas aizsardzības pārvalde. Izpildītājs - nodibinājums Latvijas Dabas fonds un SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment. Projekta vadītāja Irisa Mukāne stāsta, ka pašlaik no piešķirtās naudas apgūti 2,7 miljoni eiro. Kavēties nedrīkst, jo pretējā gadījumā Eiropas Komisija samazinās piešķīrumu. Lai darbi raiti ritētu uz priekšu, ekspertu skaits šosezon palielināts no 190 līdz 220. To vidū arī no ārzemēm piesaistīti daždesmit darbinieki - lietuvieši, igauņi, būs arī baltkrievi. Ekspertu atalgojums ir komercnoslēpums, taču skaidrs, ka šie trīs gadi biologiem ir lielais pļaujas laiks. Darba pietiek gan pieredzējušiem botāniķiem, gan studentiem - piehaltūrēšanai.
500 000 hektāru apsekoti pērn, aptuveni tikpat plānots pieveikt šogad, plus tos dažus kvadrantus, ko lielā slapjuma dēļ neizdevās izpētīt iepriekšējā sezonā.
Atlikusī trešdaļa paliks uz nākamo gadu, bet pēdējā projekta gadā jāsavelk visi gali kopā.
Šogad ekspertu galvenās darbošanās vietas būs visa piekraste un pierobeža. Apsekojami 183 sauszemes un 186 ūdeņu kvadranti. Aprīlī Dabas aizsardzības pārvalde izsūtījusi ap 50 000 informatīvo vēstuļu zemju īpašniekiem, kuru teritorijās šogad strādās dabas skaitītāji.
Ir īpašnieki, kurus saņemtās vēstules ļoti pārsteigušas.
Uz senleju pa otram lāgam
Dabas parkā Abavas senleja biotopi salīdzinoši nesen jau tika skaitīti - 2015. gadā, izstrādājot parkam dabas aizsardzības plānu. Darbus veica firma Metrum. Taču pašlaik biotopi no Lauku atbalsta dienesta kartēm pazuduši, un vietējie mežīpašnieki secinājuši, ka biologi vienkārši vēlas pa otram lāgam Eiropas naudu dabūt par vienu un to pašu darbu. Taču tā gluži nav. Izrādās, ka, gatavojot Abavas senlejas dabas aizsardzības plānu, naudas pietrūcis un nokartētas tikai divas trešdaļas parka teritorijas. Tā vismaz skaidro Dabas aizsardzības pārvalde. Acīmredzot nemākulīga plānošana. Atlikusī trešdaļa tikšot kartēta šogad - dabas skaitīšanas projekta ietvaros. Valdībā esot panākta vienošanās, ka dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi tiks izstrādāti tikai pēc tam, kad visa teritorija būs kartēta. Tātad šobrīd ir izveidots jauns parka dabas aizsardzības plāns, bet izmantošanas noteikumi spēkā joprojām vecie, 2008. gadā pieņemtie.
Biotopus šogad skaitīs un kartēs Abavas senlejā un skaitīs daudz kur citur. Pateikt, ko ar šīm jauniegūtajām zināšanām darīt tālāk, nav šā projekta uzdevums. Īstenotāji uzsver, ka viņu nolūks nav ne palielināt, ne samazināt aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā: «Projekta mērķis ir iegūt objektīvu informāciju par Eiropas Savienības nozīmes biotopu izplatību un stāvokli valstī kopumā, kā arī retām un aizsargājamām sugām un citām dabas vērtībām.»
Par aizsardzību jāmaksā
Skaidrs, ka tā būs nopietna izšķiršanās, ja atklāsies, ka ES aizsardzības kritērijiem atbilstošu vērtību Latvijā ir vairāk, nekā līdz šim uzskatīts. Tad nāksies vai nu pazemināt aizsardzības latiņu un katram ērglim vai sīpoliņu gundegu pudurim vairs nepiešķirt savu mikroliegumu, vai arī vides aizsardzības vārdā vēl vairāk palielināt apgrūtinājumus tautsaimniecībai.
Meža nozare tik vienkārši gan padoties negrasās, tā lobē savas intereses - audzēt mežu, strādāt un pelnīt. Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa informē, ka pašlaik tiek apsvērta iespēja vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, notiek konsultācijas ar juristiem. Galvenais arguments esošā regulējuma apstrīdēšanai būtu tas, ka kompensāciju apmērs ir nesamērīgi mazs salīdzinājumā ar mežu īpašniekiem faktiski radītajiem zaudējumiem mikrolieguma izveidošanas dēļ. No vienas puses, nav paredzēts mehānisms mikrolieguma teritoriju atpirkšanai no ierobežoto zemju īpašniekiem, bet, no otras puses, atlīdzināmo kompensāciju apmērs var segt tikai mikrolieguma uzturēšanas izdevumus, bet ne tā iegādes vai cirsmas vērtību.
