Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecere ik mēnesi publiskot informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējā mēnešalga ir minimālās algas apmērā vai mazāka, tāpat kā čeku loterija ir apšaubāmi efektīvi ēnu ekonomikas mazināšanas instrumenti.
Aplokšņu algu īpatsvars joprojām ir augsts, ap 40%, gadu gaitā tas rūk nedaudz, neraugoties uz ēnu ekonomikas mazināšanas plāniem, kam tērēti prāvi līdzekļi. Vājie rezultāti liek meklēt jaunas pieejas, bet, kā sliktā izrādē, mainītas tiek tikai dekorācijas, vainoti aktieri, nesaprotot, ka vaina ir scenārijā. Un kā paštaisni vecāki vai pedagogi politikas plānotāji un īstenotāji vaino bērnus to sliktajā audzināšanā vai attieksmē pret mācībām, neredzot savas neizdarības un rādīto piemēru. Pozitīvi gan, ka blakus represīvajam un kaunināšanas instrumentam plānots ieviest arī motivējošo. Abu ietekme gan varētu būt pārāk maza iepretim to administrēšanai patērētajam resursam, un nav pārliecības, vai zāles būs īstās.
Mazo algu maksātāju publiskošana VID ieskatā ne tikai veicinās nodokļu maksāšanu, bet arī veicinās godīgu konkurenci un darba ņēmēju tiesību aizsardzību. Pirms pieteikties darbā, viņi varēs izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos. Bet - ja citi uzņēmumi nebūs šajā sarakstā, kā viņi izvērtēs algu līdzīgā pozīcijā citā uzņēmumā? Vienā uzņēmumā palīgstrādnieku īpatsvars būs daudz mazāks nekā citā, tajā, kurš būs iekļuvis VID pelēkajā sarakstā, bet var izrādīties, ka pirmajā alga konkrētajā pozīcijā ir pat mazāka, jo publiskota tiks darbinieku vidējā alga. Var arī pacelt algu vadībai vai darbiniekiem, par kuriem ir liela konkurence darba tirgū, tādējādi pavelkot uz augšu vidējo rādītāju, un tievajam galam turpināt maksāt minimālās algas plus aploksni, izvairoties no nokļūšanas VID sarakstā. Tikai jāparēķina.
Protams, sarakstā var parādīties arī patiesās algas slēpēji, bet pa galvu pie viena var dabūt arī viens otrs jaunais uzņēmējs, kas objektīvi vēl nevar samaksāt lielas algas, reģionu uzņēmumi, kas nav tik produktīvi un strādā tikai uz vietējo tirgu ar zemo maksātspēju, uzņēmēji, kuru specifika neprasa augsti kvalificētus un augsti apmaksātus darbiniekus. Ej nu taisnojies!
Kaunināšana ar publiskošanu nedeva gaidīto efektu, piemēram, cīņā ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem, kuru vārdus sāka publiskot 2015. gada jūlijā, bet nemaksātāju vietā valsts izmaksātās summas gan 2015. gan 2016. gadā turpināja ievērojami pieaugt. Pēc tiesībsarga sūdzības Satversmes tiesā šī publiskošana tika pārtraukta, lai it kā aizsargātu bērnu intereses. Iespējams, ka arī VID minimālo algu maksātāju saraksta publiskošana varētu tikt apstrīdēta. Jo - galu galā šādas algas maksāšana ir vai nav pārkāpums? Ja ir, tad valsts represīvajām iestādēm jārīkojas, ja nav - tad tiek mesta aizdomu ēna pār uzņēmumu. Nespējot pieķert pārkāpējus, zem sitiena tiek palikti arī citi.
Savukārt iecerētā čeku loterija nekādu kaitējumu nevienam nenodarīs, bet arī būtisku efektu gaidīt būtu naivi. Pati koalīcija jau sākotnēji izbazūnēto astoņu miljonu eiro ieguvumu piezemējusi līdz trim, un tiek jau vairāk uzsvērts nemateriālais ieguvums - ieradums prasīt čekus. Varbūt no šīs iniciatīvas būtu lielāka jēga, ja tā būtu pārdomātāk organizēta, piemēram, tikai jomās, kur identificēts lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā tas rīkots Portugālē. Tās piemēru piesaucis arī idejas iniciators deputāts Imants Parādnieks. Tur sākotnēji loteriju attiecināja uz autoservisu, ēdināšanas, skaistumkopšanas, frizētavu, viesmīlības pakalpojumiem, turklāt motivēja ne tikai pakalpojumu saņēmējus, bet arī sniedzējus ar nodokļu atlaidēm. Latvijā loterijā plānots pieņemt visus čekus, izņemot tos, kuros uzrādīts alkohols, tabaka vai zāles. Kaislīgi loterijas dalībnieki varēs vienkārši vairākos čekos sadalīt vienu savu Rimi vai Maxima iepirkumu, tajā pašā laikā neprasot čeku par lielākiem izdevumiem, ja tas viņam ļaus ietaupīt. Galvenais taču ir čeku skaits! Turklāt alkohola un cigarešu nelegālais tirgus zeļ un plaukst, un tā mazināšana netiks stimulēta, ja šī atrakcija vispār kaut ko stimulēs.
Nodokļu maksāšanas vecināšanai jādomā ne tikai par pātagu un to burkānu, kas liek rēķināt, cik es individuāli saņemšu no nodokļu samaksas lielākā pensijā, pabalstos, bet par to burkānu, kas rada fonu, sajūtu, skatoties uz varas rīcību ar samaksātajiem nodokļiem. Aktuālais OIK skandāls ar sabiedrības pārmaksātiem miljoniem dažu blēžu kabatās to galīgi neveicina. Arī absolūtos skaitļos mazāki, bet pilnīgi nejēdzīgi tēriņi, kā Rīgas domes 182 tūkstoši Latvijas jautro un asprātīgo klubam. Vairāk samaksāti nodokļi nozīmē arī lielāku oficiālo vidējo algu un vēl straujāku ikgadējo politiķu un atsevišķu amatpersonu algu kāpumu, kas nākamgad būs 130-200 eiro, iepriekš - vēl vairāk. Turklāt vēl transporta un mājokļa īres kompensācijās deputāti saņem pat divas minimālās algas. Kamēr ir tik liela neuzticēšanās politiķiem un valsts institūcijām, šāda nodokļu maksātāju naudas izmantošana attieksmi pret nodokļu maksāšanu ar loterijām vai pelēkiem sarakstiem būtiski nemainīs. Jāskatās plašāk.
