Gadu pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām spilgti parādās latviešu raksturīgākās īpašības: sentiments, aizgrābtība un vientiesība. Un iztiksim bez ironijas, jo viss ir pārāk nopietni.
Tā, piemēram, no Vienotības aizgājušais Valdis Šakars izveidoja jaunpartiju ar izcili oriģinālu nosaukumu: Mūsu zeme - Latvija. «Tas nozīmē,» viņš apgalvo, «ka Latvijai beidzot jākļūst ne tikai par savas valsts Satversmi cienošu, latvisku, nacionālu, tiesisku un eiropeisku ES un NATO dalībvalsti, bet, galvenais, - par valsti, kas ciena savus pilsoņus un rūpējas par tiem ne tikai vārdos, bet arī darbos. Bet tas savukārt nozīmē politiķu aktīvu un nepiekāpīgu rīcību, lai... (..)» - utt. Tiešām svaigs skatījums uz politisko situāciju un skaidri iezīmēti paņēmieni, kā sasniegt gaišo nākotni. Un tikai pēdīgais ciniķis spētu uzdot jautājumu: bet kāpēc Šakara kungs netiecās uz šiem mērķiem, būdams Vienotības rindās?
Savukārt bijušie Vienotības Saulkrastu nodaļas biedri sadarbībā ar bijušo šīs partijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Edvardu Smiltēnu grasās dibināt citu partiju, kam nosaukums varētu būt vēl oriģinālāks, piemēram, Latvija - mūsu zeme. Bijušais Saulkrastu nodaļas vadītājs Normunds Līcis gan izvairījās prognozēt, vai šī jaunpartija ieņems vadošo lomu Latvijas partiju hierarhijā. Gan jau ieņems, jo Smiltēna/Līča politveidojums jau tagad ir absolūti neparasts, pie Latvijas partiju debesīm galīgi neredzēts spīdeklis. Tikai viena nelaime: diez vai šis zvaigznis - lai piedalītos 2018. gada Saeimas vēlēšanās - paspēs piereģistrēties kā partija, jo līdz šā gada 6. oktobrim, kā prasa likums, tas ir jāizdara. Bet nekas, priekšā taču ir arī 2022. gada Saeimas vēlēšanas! Ja nesanāks tagad, visi kopā drusciņ paraudās un pēcāk atgriezīsies, lai strādātu. Nu, vai tad tā nav īsta pirmziemnieku aizgrābtība un politiskais sentiments?!
Nedrīkst nepieminēt interešu grupu Partija PAR!, kas iepeldējusi duļķainajā Latvijas politikas dīķī ar kultūrmarksisma kristāldzidro kurpīti, kurā ir sabāzts viss, kas, kurpītesprāt, nesmako, bet gan daiļi smaržo. Un šis «viss» ir pakāpeniska visu tradīciju, individualitātes, valodu, nacionalitāšu, dzimumu, tikumības normu, ģimeņu un esošo likumu iznīdēšana, lai nākotnē «uzbūvētu» sabiedrību - tādu savpatnu komunistiski internacionālu utopiju, kas būtu tradicionālas nacionālās valsts pretmets. Šo kultūrmarksismu parpartijas dižgari iemūrējuši arī savā manifestā, kas ar īstu Iļjiča spuldzītes gaišumu rāda ceļu uz «ideālo sabiedrību»: «Mēs esam par tautu, kas sastāv no daudziem. Mēs esam par stiprām ģimenēm, daudziem bērniem un ģimeņu līdztiesību. Par globāliem latviešiem, viņu atgriešanos modernā Latvijā, inteliģentu imigrāciju un dziļu integrāciju. Par pilsonisku patriotismu, vienotu nāciju un vēstures izlīgumu. Mēs esam par līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā. Par valsti, kas pastāv vienā valodā, un cilvēkiem, kuri spēj sarunāties daudzās.» Par «līdzpilsoņiem nepilsoņu vietā» paristi jau ir iestājušies, solot atbalstīt Valsts prezidenta īpatnējo ierosinājumu attiecībā uz nepilsoņu jaundzimušo bērnu automātisku ienešanu pilsoņu kārtā - nereti pretēji viņu vecāku vēlmēm... Absurds, bet atradīsies taču cilvēki, kas Saeimas vēlēšanās nobalsos par nacionālas valsts kapraču komandu.
Un kur tad vēl Jaunā konservatīvā partija ar plintnieci Annušku Potapovu priekšgalā! Lūk, Žanna d’Arka, lūk, visu apspiesto aizstāve un «oligarhu» kāvēja! Un dižais Jānis Bordāns, kurš organizē «tautas sapulces» un Delfu orākula balsī pareģo: «Karš starp tautu un oligarhiem beigsies ar ZZS galu!» Ar galu beigsies noteikti, tikai - nav zināms, kur tas ZZS gals iedursies, nedod, die’s, kādā šokolādes acī. Bet gan jau līdz gala beigām arī par šiem plintniekiem nobalsos kāda sabiedrības daļa, cerot uz visu problēmu automātisku atrisināšanu. Tad nu parādīsies latvieša pēdējā raksturīgā īpašība: vientiesība.
Atstatus no letiņu jaunpartiju burzmas stūrītī tupēs Saskaņa un klusi priecāsies par latviskā elektorāta drumstalošanu. Tostarp Saskaņas elektorāts joprojām būs vienots kā zāģa zobi. Bet Saskaņas spices gudrinieki skaitīs rubļus un apsvērs, kurai latvisko šķeltnieku partijai piedāvāt piķīti, lai tā atbalstītu Saskaņas došanos uz varas virsotnēm. Un - nešaubos ne mirkli - tādi piķīša kārotāji atradīsies visās nosauktajās jaunpartijās.
