Izstrādājot Augstskolu likuma grozījumus, viskarstākās debates bijušas par valsts valodas regulējumu augstākajās mācību iestādes. Tiek rosināts atļaut trešdaļu (nevis piekto daļu kā līdz šim) studiju programmu īstenot svešvalodā. Ir gan arī radikālāks risinājums: nenoteikt nekādus ierobežojumus – lai augstskolas pašas izlemj šo jautājumu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosina atļaut nevis piekto daļu programmu īstenot svešvalodā, bet trešo daļu. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras ieteikums ir vēl radikālāks: nekādu valodu regulējumu ne studiju programmās, ne attiecībā uz ārvalstu pasniedzējiem nevajadzētu. Tas tomēr esot augstskolu autonomijas jautājums, tāpēc būtu jāļauj tām pašām izlemt, kā rīkoties. Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele uzskata, ka lieki ierobežojumi augstskolām nav vajadzīgi, jo tie tikai mazina to konkurētspēju un iespēju piesaistīt ārvalstu pasniedzējus un arī studentus.
Valsts valodas centra vadītājs Māris Baltiņš ir pret šādu risinājumu, jo tas novedīšot pie tā, ka «labi ja ievads specialitātē būs latviešu valodā», bet pārējais būs angliski. Viņš arī Saeimas komisijas sēdē mudināja I. Viņķeli «nedemonizēt visus, kas grib runāt par latviešu valodu». Viņam pievienojās deputāte Ingūna Rībena, kura norādīja uz vadītājas nervozo attieksmi, kas tieši liekot runāt par šo jautājumu, kas esot pat ļoti aktuāls un nav apejams. Latvijas Universitātes pārstāve Ina Druviete arī iebilda pret svešvalodu apjoma palielināšanu līdz vienai trešdaļai. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka likumprojektā ierakstīts, kur viesprofesoriem un vieslektoriem nav tiesības piedalīties (Senāts, šķīrējtiesa u.c.), taču nekas nav teikts par fakultāšu domēm. Lai piedalītos tajās, arī vajadzīgas valsts valodas zināšanas, tāpēc ir šaubas, vai ārvalstniekiem būtu jāļauj tikt ievēlētiem tajās. I. Viņķele gan paironizēja, ka visi šie ierobežojumu liekot saprast, ka «nedod dies, kāds svešais ievazāsies vēlētās institūcijās, tostarp arī promocijas padomē». Viņa arī pauda, ka «trauksmes zvani, kas vērsti uz valsts valodu un ārvalstu pasniedzējiem, ir pārspīlēti», uz ko I. Druviete asi atcirta, ka «tas nav saistīts ar paranoju. To, kas ir vai nav apdraudējums valsts valodai, izlems valsts valodas speciālisti, nevis sociālie darbinieki».
I. Viņķele atbildēja, ka, lai gan komisijā tiek uzklausīti eksperti un dažādu institūciju pārstāvji, lēmumu pieņems politiķi, kuriem vēlētāji devuši uzticības mandātu.
Rezumējot četrās sēdēs lemto, komisijas vadītāja uzsvēra: skaidrs, ka par valsts valodas regulējumu vienota komisijas viedokļa nebūs. Taču ir vairāki jautājumi, kur kopumā nostāja ir vienotāka, proti, jaunu studiju virziena atvēršanas lēmums jāpieņem augstskolas dibinātājam, nevis ministram, kā rosina IZM, tāpat tiek atbalstīti grozījumi mākslas doktoru grāda iegūšanai, maģistra programmu saīsināšanai no pieciem uz četrarpus gadiem un augstskolu iespējai izvēlēties jebkuru starptautiskajā EQAR sistēmā esošu akreditācijas aģentūru, nevis tikai Latvijā izveidoto.
