"Iespējamās misijas" direktors: Mūsdienu skolēni ir jāmāca citādi

«MŪSDIENĪGS SKOLOTĀJS ir gatavs mainīties, mainīt savus ieradumus, pamēģināt ko jaunu,» ir pārliecināts Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons /Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
  • «MŪSDIENĪGS SKOLOTĀJS ir gatavs mainīties, mainīt savus ieradumus, pamēģināt ko jaunu,» ir pārliecināts Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons /Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
1 / 1

Laboratorium.lv, macibuvideo.lv, Fizmix.lv, Edurio un e-Twining – šīs ir tikai dažas no iniciatīvām, kuras veidojuši vai tajās darbojas Iespējamās misijas dalībnieki un absolventi – jaunie pedagogi. Iespējamās misijas dalībnieki arī iesaistījušies jaunā mācību satura izstrādē, kuru skolas sāks aprobēt jau šā gada septembrī. Kompetencēs balstīts mācību saturs – šāda pieeja Iespējamās misijas skolotājiem ir jau ierasta prakse, jo skolotāja monotona vielas pasniegšana vairs patiesi nespēj ieinteresēt 21. gadsimta skolēnus.

Interese par darbu skolā liela

Kustība Iespējamā misija Latvijā aizsākās pirms deviņiem gadiem ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā. Pavisam nesen noslēdzās pieteikšanās desmitajam iesaukumam, un ir sākusies kandidātu vērtēšana un atlase.

Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons stāsta, ka katru gadu piesakās ievērojams skaits gribētāju, piemēram, šogad tika saņemti 222 pieteikumi, un ir plānots, ka darbu skolā uzsāks aptuveni 30 jauno pedagogu - viņu līdzšinējā pieredze nav saistīta ar pedagoģiju, bet ir liela motivācija strādāt ar bērniem, ieviest kādas inovācijas mācīšanās procesā. Un vēl viņus vieno tas, ka pedagoga profesiju viņi uzskata par prestižu un cienījamu amatu, kuru paši vēlas arī ieņemt.

Pedagoģiskās iemaņas viņi apgūst pakāpeniski - vasarās norit intensīvs apmācību process, ieskaitot darbu ar bērniem vasaras nometnē kuratora uzraudzībā, bet kopumā jāteic, ka izglītošanās un sevis pilnveide notiek visu programmas laiku - divus gadus, kad katru otro piektdienu un sestdienu dalībnieki paši atgriežas izglītojamo statusā.

Rūpīga atlase

Lai skolā nonāktu paši labākie, dalībnieku atlase notiek ļoti rūpīgi, kandidātu pārbaude notiek četrās kārtās - ir jāuzraksta pieteikuma anketa, tad notiek telefonintervija, pēc tam kandidātam ir jānovada mini stunda citiem kandidātiem un jāveic citi uzdevumi, visbeidzot 4. kārta noslēdzas ar klātienes interviju. «Vērtējam katra kandidāta sasniegumus - profesionālos, akadēmiskos, sabiedriskos. Apskatām, kādas iniciatīvas viņš ir īstenojis līdz šim. Protams, tiek vērtētas komunikācijas prasmes un viņa mērķtiecība, jo dalība programmā nav viegls process. Jauno skolotāju uzdevums ir iedvesmot skolēnus, un šā mērķa realizēšanā nepietiek vien ar to, ka personai ir bagātīga zināšanu buķete kādā jomā, ir jāpiemīt noteiktam īpašību kopumam. Katrā ziņā raugāmies, vai kandidātam ir līdera potenciāls - vai viņš spēs kļūt gan par labu pedagogu, gan arī aizsākt kādu vērtīgu iniciatīvu, kas uzlabotu izglītības kvalitāti,» skaidro K. Andersons.

Starp citu, pārmaiņu iniciatīvas ieviešana ir programmas sastāvdaļa - otrajā mācību gadā, kad jaunais skolotājs jau ir pilnībā adaptējies jaunajā vidē, viņam ir jāīsteno pārmaiņu projekts. «Tas nenozīmē, ka ir jāveic kādas radikālas pārmaiņas, bet pēc viena nostrādāta gada skolā pedagogam ir radies priekšstats, kas būtu uzlabojams. Iniciatīvas ir bijušas ļoti dažādas - kāds saredz nepieciešamību veidot ciešāku sadarbību starp pedagogiem, kāds skolu piesaka kādā projektā.» Ir arī iniciatīvas, kas ir izgājušas ārpus skolas telpām, piemēram, Ventspils pusē izveidojusies spēcīga Iespējamās misijas absolventu grupa, kas apmāca jau citus novada pedagogus, sniedzot ieskatu jaunās mācību metodēs, dalās pieredzē, kā ieinteresēt skolēnus.

Jāmāca citādi

Kā skaidro K. Andersons, unikāla recepte, kā ieinteresēt mācīties, nav vēl atrasta, taču skaidrs ir viens - tāda mācīšanās pieeja, kāda bija pirms 15 un vairāk gadiem, vairs nestrādā. «Skolēnam ir jāredz skolā mācītais sasaistē ir ikdienu. Nevar vairs vienkārši pastāstīt par formulu, kas jāiemācās no galvas. Skolēnam ir jāzina, kā tā noderēs dzīvē, kā to var izmantot sadzīvē. Saviem skolotājiem mēs prasām, lai katrai stundai būtu savs konkrēts mērķis, un tas jāizskaidro arī skolēniem, kāpēc mēs konkrēto vielu apgūstam.»

Un šī īstenotā prakse cieši saistās ar jauno mācību saturu jeb kompetencēs balstīto mācību pieeju. «Iespējamās misijas skolotājiem jau šī pieeja ir zināma. Domāju, ka arī citi skolotāji šādu praksi realizē, bet caur jauno mācību saturu šī pieeja vērsīsies plašumā,» uzskata K. Andersons.

Taujāts, cik brīvi pedagogi var būt savās izpausmēs un vai domu lidojumu nenobremzē pārējais skolas kolektīvs, K. Andersons atbild: «Varbūt pirmajos gados bija jaušams izbrīns - kas ir Iespējamās misijas skolotāji, ko viņi darīs, kā mācīs, taču tagad šī kustība ir zināma. Un nevaram teikt, ka no ilggadējo pedagogu puses būtu jūtama pretestība. Arī pašam Iespējamās misijas dalībniekam jābūt atvērtam sadarbībai. Turklāt mācību iestādēs, kas vēlas pie sevis jaunos pedagogus, ienācējiem ir nodrošināts arī skolas vadības atbalsts.»

Gaida skolu pieteikumus

Jāteic, ka skolu interese par jaunajiem skolotājiem ir gana liela - pērn saņemti 170 pieteikumi, taču, kandidātiem izejot cauri atlases sietam, izdevās aizpildīt 20 vakances. Visvairāk tiek meklēti eksakto priekšmetu skolotāji. Šogad skolu pieteikšanās vēl turpinās līdz maijam. Galvenie nosacījumi - vēlme savā pulkā uzņemt jaunpienācēju un spēt viņam nodrošināt vismaz 15 kontaktstundas nedēļā. Līdz šim ļoti aktīvas ir bijušas Rīgas un Pierīgas skolas. «Jaunie pedagogi nāk ar savu pieredzi konkrētajā jomā, kas var būt vērtīga un izmantojama skolas vidē, viņi var sniegt skatu no malas uz skolā notiekošajiem procesiem - ir apsveicami, ja skolu vadība jauno skolotāju enerģiju novirza pareizā gultnē,» norāda K. Andersons.

Iespējamajai misijai ir jau 105 absolventi, un apmēram 80% turpina darbu izglītībā arī pēc programmas absolvēšanas, tostarp 12 cilvēku ir skolu vadības komandās.



Komentāri [27]

 
I.
Pirmkārt, nekur jau tagad tā nemāca, kā cienījamais misionārs to aprakstījis. Otrkārt, arī mūsu skolā ir daži pabijuši; tagad nav neviena: daļa aizgāja no darba, kad beidzās stipendija, citus pierunāja aiziet par pārkāpumiem.
Treškārt, piedāvāju izveidot līdzīgu utopiju medicīnā. Kāpēc diletanti nevarētu pastrādāt par ārstiem?
16.augusts, 17:04 Atbildēt
Skatoties no malas
Drusku pēc sektantiska fanātisma viss izskatās.
12.augusts, 10:29 Atbildēt
Nata
Tas trakākais, ka šis VĀJPRĀTS turpinās!!
Padomju izglītību apguvušais tiešām var priecāties.
Vienā vārdā - TRAĢISKI SKUMJI.
16.jūlijs, 13:46 Atbildēt
Skatīt visus 27 komentārus >

Izglītība & Karjera Vairāk >

Kaut kas traks!