Valsts finansētās studiju vietas pēc kvalitātes, nevis «vēsturiskā principa», augstskolām piešķirs ne agrāk kā pēc diviem trim gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākotnēji plānoja pilotprojektu īstenot jau šogad, sadalot 10% budžeta vietu sociālo zinību programmās valsts pakļautības augstskolās «pēc kvalitātes», taču saņēma nozares iebildumus, ka pašlaik vēl nav pieejama vajadzīgā statistika un kritēriji. Savukārt studenti, ņemot vērā arvien sarūkošo vidusskolu absolventu skaitu, mudina jau tuvākajā laikā pāriet uz valsts dotētu augstāko izglītību, IZM gan tam nesaredz finansiālu segumu.
Valsts finansētās studiju vietas pēc kvalitātes, nevis «vēsturiskā principa», augstskolām piešķirs ne agrāk kā pēc diviem trim gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākotnēji plānoja pilotprojektu īstenot jau šogad, sadalot 10% budžeta vietu sociālo zinību programmās valsts pakļautības augstskolās «pēc kvalitātes», taču saņēma nozares iebildumus, ka pašlaik vēl nav pieejama vajadzīgā statistika un kritēriji. Savukārt studenti, ņemot vērā arvien sarūkošo vidusskolu absolventu skaitu, mudina jau tuvākajā laikā pāriet uz valsts dotētu augstāko izglītību, IZM gan tam nesaredz finansiālu segumu.
IZM skaidro, ka budžeta vietas šobrīd sadala, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšlikumus, kas top pēc IZM, Kultūras (KM), Veselības (VM) un Zemkopības (ZM) ministriju sagatavotajām studiju vietu skaita struktūrām. (Ministru kabinets ir noteicis valsts finansētās studiju vietas un to bāzes izmaksas ne šogad, ne nākamgad nesamazināt.) Šogad IZM 11 augstskolām kopumā dotācijās izmaksājusi vairāk nekā 50 miljonu eiro, bet desmit koledžām - vēl deviņus miljonus eiro. Galvenie principi studiju vietu piešķiršanai ir šādi: tautsaimniecības attīstības vajadzības, augstskolu stratēģiskā specializācija, valsts budžeta līdzekļu efektīvs ieguldījums (nosakot, ka bakalaura programmās ir kā minimums 30 studentu, bet maģistra - 15), doktorantūras studiju sasaiste ar zinātni.
2017. gadā visvairāk «budžeta» doktorantu ir Latvijas Universitātē (360), Rīgas Tehniskajā universitātē (315) un Daugavpils Universitātē (87). Ministrija uzsver, ka šobrīd galvenie šķēršļi izglītības kvalitātes celšanai ir nepietiekamais finansējums. Nākamgad būtu vēl nepieciešami 3,7 miljoni eiro pilnai studiju vietu finansēšanai, tostarp 1,5 miljoni eiro VM, ZM un KM pakļautības augstskolām. Vēl 0,1 miljons eiro vajadzīgs «jauna snieguma stimulam» tām augstskolām, kas gatavo pedagogus. Savukārt STEM (dabaszinātņu un matemātikas) programmās, piešķirot papildus 2000 vietu, 2018. gadā nāktos no valsts pieprasīt vēl 5,3 miljonus eiro.
Valsts piešķirtā finansējuma sadalē galvenajam kritērijam jābūt valsts tautsaimniecības un plānošanas reģionu prioritātēm, tāpēc budžeta vietām jābūt pieejamām visās nozarēs, uzskata Latvijas Studentu asociācija. Ja tiek īstenotas vienādas studiju programmas, primārais šādā gadījumā ir kvalitāte - piemēram, visas augstskolas, kuras īsteno sociālo zinātņu studiju programmas, kopīgi konkurē par budžeta vietām, ņemot vērā to kvalitāti. LSA iestājas par to, ka budžeta vietu pārdalē nepieciešams līdzvērtīgs konkurss starp visām izglītības iestādēm, tādā veidā sniedzot iespēju studentam studēt budžeta vietās tajās programmās, kas ir viskvalitatīvākās. Studenti arī atgādina, ka nevajadzētu aizmirst mērķi: pilnībā valsts finansēta augstākā izglītība. Šobrīd teju 47% no visiem augstskolu un koledžu studējošajiem mācās par maksu. IZM visai piesardzīgi raugās uz iespēju visiem ļaut studēt «budžetā» - tam būtu nepieciešami aptuveni 77 miljoni eiro. Ar noteikumu, ka studiju vietas bāzes izmaksas saglabājas 1393 eiro. Ja to palielina līdz reālajai, kas ir 2000 eiro, tad tie ir jau 108 miljoni eiro.
