Jau 20. gadu Latvijas skolēni izmanto iespēju nokārtot vācu valodas II pakāpes diplomeksāmenu, bet kopš 2012. gada – arī pirmās pakāpes. Aktīvāko pulkā ir Rīgas Valsts vācu ģimnāzija: kopumā 600 šīs skolas absolventu ir saņēmuši I un II pakāpes diplomu (saīsināti dēvētu par DSD), kas ļauj iestāties jebkurā Vācijas augstskolā, nekārtojot vācu valodas pārbaudījumu.
Gadu gaitā projektā iesaistīto skolu skaits pieaudzis līdz 15, kuras 2017. gadā piedāvā saviem skolēniem iegūt augstvērtīgo II pakāpes diplomu, kas apliecina valodas zināšanas patstāvīga lietotāja līmeni - B2 vai C1 līmenī. Kopš 2012. gada Latvijā iespējams kārtot arī I pakāpes diplomeksāmenu (B1 līmenis), pastāstīja Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece, kura ir viena no pirmajām, kas saņēmusi šādu diplomu. Viņa norādīja, ka par tradīciju ir kļuvušas II pakāpes diploma pasniegšanas ceremonijas, kad ik gadu aptuveni 70 līdz 100 skolēnu no 15 Latvijas skolām no Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības pārstāvju rokām saņem diplomu par apliecinājumu darbam, kas ieguldīts, mācoties vācu valodu.
Šā pasākuma ietvaros notika ne tikai diplomandu sveikšana un svinīgas uzrunas, bet arī paneļdiskusija, kas veltīta vācu valodas nozīmei 21. gadsimtā. Tās dalībnieki, no kuriem arī daļa ieguvuši augstu vērtēto dokumentu, uzsvēra nepieciešamību pēc svešvalodām. Mūsdienīgam jaunietim vajadzētu prast ne tikai vienu, bet vairākas svešvalodas. Vēlamā kombinācija būtu šāda: angļu, vācu, franču valoda. Šāds handikaps ļautu justies Eiropā komfortabli. To atzina arī pārdošanas vadītājs Arturs Dedzis, kurš strādā ar vācu uzņēmumu produkciju. Vācu valodas zināšanas ļāvušas jau tūlīt pēc vidusskolas dabūt darbu kādā lielā lauksaimniecības uzņēmumā. Arī tagad tas dod iespēju labāk veidot kontaktus ar šajā valodā runājošajiem. Viņam pievienojās arī pārējie diskusijas dalībnieki: viņiem visiem tas bijis gan stimuls tālākās izglītības izvēlē, tostarp studējot Vācijā (tur augstskolas piedāvā īpašas stipendiju programmas ārvalstniekiem), gan priekšrocība karjeras veidošanā. Arī Uģis Briedis, kuram gan ikdienā nevajag tik daudz šīs svešvalodas prasmes, kā plusu minēja iespēju komunicēt vāciski - gan ceļojot, gan mācoties, gan kādu laiku dzīvojot Vācijā. Pat iekļūt Berlīne disko klubā ir krietni vieglāk, ja vari uzrunāt iekšā laidēju viņa dzimtajā mēlē, pasmaidīja Uģis.
Diemžēl arvien mazāk skolēnu izvēlas apgūt vācu valodu kā otro svešvalodu. Pašlaik apmēram 10% dod tai priekšroku, bet vēl 90. gadu sākumā tā bija gandrīz puse skolēnu. Tobrīd daudziem bērniem kā labs sākums kalpoja vācu televīzijas programmas, kas bija gandrīz visās satelīttelevīzijas paketēs. Tas ļāva apgūt valodas pamatus, norādīja A. Dedzis. Pašlaik televīzijā un YouTube dominē angļu valoda, tāpēc vairākums jaunākās paaudzes labāk jūtas angliskajā vidē. Jaunākā diskusijas dalībniece Vineta Smilga, kas studē Ventspils augstskolā, gan uzskata, ka interese aug: to pierāda tas, ka vācu valodas tulku grupa pēdējos gados palielinās. Arī Ārlietu ministrijas darbiniece Daiga Krieva izteica cerību, ka pēc Brexit tieši vācu valodas ietekme augs, tāpēc jauniešiem būtu labs stimuls izvēlēties to apgūt.
