Aija Strazda kopš pusaudzes gadiem ir iesaistījusies brīvprātīgo darbā – sākumā to pamēģināja, intereses vadīta, darot sīkus darbiņus, piemēram, šķirojot drēbes humānās palīdzības punktā, taču ātri vien viņu aizrāva brīvprātīgo kustības sūtība, turklāt, darot kaut ko citu labā, arī pats darītājs gūst vairākus plusiņus savas personības pilnveidē, ir pārliecināta Aija.
Ieguldījums sevis un sabiedrības labā
Aijas dzimtā puse ir Liepāja, un, būdama vidusskolniece, viņa pirmo reizi vēra biedrības Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) Liepājas nodaļas durvis - gan par organizāciju, gan brīvprātīgo kustību bija dzirdētas labas atsauksmes, tāpēc Aija nolēma - ir vērts iepazīt to tuvāk. Viņai patika ideja, ka ar savu darbu brīvprātīgais paveic ko labu sabiedrībai un darot vienlaikus mācās un pilnveidojas arī pats. Par to viņa ir pārliecinājusies arī uz savas ādas (pozitīvā nozīmē). «Atzīšos, ka skolas laikā man nepadevās angļu valoda, taču, kļūstot par brīvprātīgo un iesaistoties starptautiskos projektos, šo svešvalodu esmu apguvusi. Tāpat uzlabojās komunikācijas, saskarsmes prasmes. Brīvprātīgais darbs iemāca arī sadarboties, strādāt komandā, argumentēt savu viedokli, ieklausīties citos, turklāt brīvprātīgais darbs ir labs skolotājs jauniešiem, esot vēl sava īstā ceļa meklējumos - darot, viņš labāk saprot, kas viņam patīk, kas padodas, interesē, jeb «pielaiko» dažādas profesijas, kā arī brīvprātīgais darbs veido izpratni par darba kultūru - māca būt atbildīgiem, izpildīt dotos uzdevumus. Visas iepriekšminētās prasmes un iemaņas noder turpmākajā dzīvē,» uzsver Aija. Turklāt sirdi silda labi padarīta darba sajūta.
Aijai sākotnēji tika uzticēti pavisam vienkārši darbiņi - telpu tīrīšana, drēbju šķirošana, pastmarku līmēšana uz vēstulēm, kuras tika izsūtītas senioriem kā apsveikums svētkos. Vēlāk jau Aija kļuva par Liepājas nodaļas vadītāju jauniešiem - viņas atbildībā ietilpa dažādu aktivitāšu organizēšana un uzraudzīšana.
