Līdz šim mazākumtautību skolu 9. un 12. klases beidzēji varēja izvēlēties, vai uz centralizēto eksāmenu jautājumiem atbild latviešu vai krievu valodā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi priekšlikumus Ministru kabineta grozījumiem, paredzot, ka tāda izvēle vairs netiks dota – visam būs jānotiek tikai valsts valodā.
Par šādu nodomu IZM informējusi Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos 6. jūnija sēdē. (Patlaban šis likumprojekts tiek skatīts valsts sekretāru sanāksmē.) Ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēris, ka, visās vispārizglītojošās skolās nosakot vienotu standartu centralizēto eksāmenu kārtošanai latviešu valodā, nodrošinās iespēju izkopt augsta līmeņa valsts valodas prasmi, vienlaikus saglabājot nemainīgas iespējas apgūt dzimto valodu un kultūru. IZM arī norāda, ka mazākumtautību skolu skolotāji šādu priekšlikumu atbalstījuši, vien rosinot noteikt samērīgu pārejas periodu pamatskolu beidzējiem. Tas, visticamāk, tiks noteikts līdz 2019./2020. mācību gadam. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs, kurš ir viens no tiem, kas atbalsta šādu ierosinājumu, uzsvēris: ik gadu pieaug mazākumtautību skolu un skolēnu skaits, kas centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā. 2008./2009. mācību gadā kopumā tādi bija 60% skolēnu, bet 2015./2016. gadā šī dinamika pieaugusi līdz 85%. Līdz ar to skaitļi rāda: vairākumam nebūs grūtību eksāmenus likt valsts valodā.
Krietni atturīgāk šādas izmaiņas vērtē Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva un Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova. Viņas atzīst, ka tas bijis gana negaidīts pavērsiens, kurš nav ticis pārrunāts plašākā pedagogu lokā, arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijā ne. «Ko ar šādu lēmumu grib panākt? Jau tā taču vairākums skolas beidzēju izvēlas eksāmenus kārtot latviešu valodā. Demokrātiskā valstī ir jādod izvēles tiesības. Tas tomēr ir cilvēktiesību jautājums,» vērš uzmanību J. Vediščeva, atgādinot par 2004. gada «krievu skolu reformu», kas radīja milzīgu spriedzi sabiedrībā.
Abas direktores teic: ja vēl vispārējā vidējā izglītībā nebūtu nekas iebilstams pret šādu IZM priekšlikumu, tad visiem pamatskolas beidzējiem tas varētu nebūt pa spēkam. Lai gan viņas nenoliedz, ka 7. līdz 9. klašu posmā latviski un krieviski mācāmo priekšmetu apjoms ir tuvu tam, kāds tas ir vidusskolā. «Nav problēmu latviski atbildēt tajos mācību priekšmetos, kur mācības notiek latviski vai bilingvāli, bet ne tad, ja tas noticis krievu valodā. Un tas jo īpaši attiecas uz matemātiku - tā tomēr ir specifiskāka joma un patiesībā vienīgais obligātais eksāmens, kuru kārtojot valodu var izvēlēties, jo valsts valodas un svešvalodu eksāmeni jau paši par sevi šādu izvēli izslēdz,» teic J. Vediščeva. It īpaši vajadzētu saglabāt izvēles iespējas reemigrējušajiem skolēniem, kas uzreiz ielēkt atpakaļ sistēmā nevar. Rīgas 40. vidusskolu šogad beidz divi jaunieši, kas Latvijā atgriezās 10. klases laikā un latviešu valodu neprata. Viņas kolēģe arī norāda uz vēl vienu vājo vietu - eseju rakstīšanu. Ja pat latviešu skolu beidzējiem nebūt nav tie spožākie rezultāti, ko teikt par krievu skolu beidzējiem?
