Valstij jāpārņem savā pārziņā vidusskolas. Šo Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājas Laimdotas Straujumas ierosinājumu izglītības nozarē strādājošie vērtē atšķirīgi: vieni atbalsta, citi noraida, uzskatot to par nepamatotu vēlmi visu centralizēt, kas diez vai dos pozitīvus rezultātus.
Tas, ka valsts pārņems no pašvaldībām to īpašumā esošās vidējās izglītības iestādes, ir bezatbildīga runa, ņemot vērā, ka valstij nav naudas, ko pierāda arī nodokļu reformas izgāšanās. Skaidrs, ka jaunas finanšu saistības valsts nav gatava uzņemties, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. Ar šādiem lēmumiem mēģināt visu centralizēt, ignorējot vietējo ietekmi, diez vai tiks panākts kas labs. Juridiski jau viss ir iespējams, un Saeima var nobalsot par kompetenču maiņu - tomēr bez likumu grozījumiem to nevar izdarīt. M. Pūķis arī norāda, ka nav korekti minēt Igaunijas piemēru, kur it kā tas jau noticis. Tā vis neesot - arī tur vidusskolu uzturēšana ir pašvaldību pārziņā. Tur gan daudzas vietvaras bija arī mieru reorganizēt un slēgt skolas.
Tikpat skarbi par politiķu vēlmi pazīmēties spriež Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns. Jā, savulaik ministrs Kārlis Šadurskis bijis gatavs valsts ģimnāzijas paņemt zem valsts «jumta», taču šis jautājums vairs nav aktualizēts, jo tika atzīts, ka tāds risinājums nebūtu labākais. LIVA vadītājs to raksturotu kā visgalējāko - izmisuma solis, kad nav vairs nekādu citu variantu. Neviens jau nevarot liegt Saeimas komisijai runāt par jebko. Varot jau saprast Vienotību, kas uz karstām pēdām vēlējās pieņemt lēmumu par valdības tiesībām noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolā. Kad nu neizdevās, tad nu metas pie vēl kardinālākiem priekšlikumiem.
Arī Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns ir piesardzīgs: kā tādā gadījumā notiks īpašuma apsaimniekošana, kā būs ar skolēnu pārvadājumiem un ēdināšanu, jo valsts šobrīd maksā tikai pirmajām četrām klasēm, bet daudzas vietvaras no saviem līdzekļiem nodrošina brīvpusdienas pamatskolās un pat vidusskolās. Un kas, piemēram, notiks ar pašvaldību ņemtajiem kredītiem skolu infrastruktūras uzlabošanai? Tāpat daudzviet pedagogiem tiek piemaksāts no pašvaldības kabatas - vai arī tas tiks ņemts vērā? Viņš arī neredz iemeslus, kāpēc gan vietvaras nedrīkstētu atvērt skolas ar mazāku skolēnu skaitu, ja tās pašas piemaksā.
Savukārt Garkalnes mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas direktors Laimnesis Bruģis teic, ka nu viņa vadītās skolas statuss esot mainījies - tā turpmāk būs pamatskola, līdz ar to par šo jautājumu viņam galva vairs nav jālauza. Vispār viņš esot par šādu ieteikumu, kā arī par to, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klasēs. Jo skaidrs jau ir, ka agrāk vai vēlāk izglītības iestāžu tīkls jāoptimizē un vidusskolām jābūt konkurētspējīgām.
Madonas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne viņam pievienojas - šādu lēmumu vajadzēja pieņemt. Nedrīkst atstāt to visu pašplūsmā. Ja grib stiprināt profesionālo izglītību, tad tas ir jādara. Viņa nesaprotot, kāpēc uz trim maziem novadiem nevar būt viena spēcīga vidusskola. Ja tomēr pieļaut izņēmumus, tad tas varētu būt tikai pierobežas rajonos.
