Rolands Cepurītis ir vien 31 gadu jauns, taču ar ļoti daudzpusīgu darba un studiju pieredzi – ieguvis doktora grādu, praktizējies un strādājis Norvēģijā, Somijā, Amerikā un vairākos uzņēmumos Latvijā, visu līdzšinējo darba mūžu sasaistot ar betonēšanas lauciņu, tādējādi kļūstot par vienu no zinošākajiem betona speciālistiem Baltijā.
Liktenīga tikšanās
Kļūt par būvinženieri nebija Rolanda strikti nosprausts karjeras ceļš skolas laikā. Viņam tolaik bija skaidrs cits mērķis - studēt informācijas tehnoloģijas. Joma interesēja, nozare solīja uzņemt daudzsološus attīstības tempus, kāpēc ne… Taču viena pavisam nejauša tikšanās ar draugu Rīgas Tehniskajā universitātē Rolanda plānos ieviesa būtiskas korekcijas. «Ejot iesniegt dokumentus, satiku draugu, kas stājās Būvniecības fakultātē. Aprunājāmies, draugs stāstīja, ka, viņaprāt, būvinženieris ir ļoti perspektīva profesija. Vārds pa vārdam, un es arī iesniedzu dokumentus turpat, kur draugs, vienlaikus arī nepiemirstot par IT - dokumentus varēja iesniegt vairākās studiju programmās,» atceras Rolands.
Ātri darba tirgū
Viņš tika budžeta grupā abos šajos virzienos. Bija laiks pieņemt gala izvēli. «Būvniecība man bija nezināma joma, taču šķita interesanti pamēģināt, apgūt ko pavisam jaunu.» Tāpēc studijas tika uzsāktas būvniekos. Šāviens uz labu laimi izrādījās ļoti veiksmīgs - Rolands jau 1. kursa 2. semestrī nolēma praktiski piešaut roku izvēlētajā specialitātē. Un uzsāktās darba gaitas viņu pārliecināja - izdarīta pareizā studiju izvēle. Par viņa pirmo darba vietu kļuva HC Betons - Rolands savu pirmo praktisko rūdījumu guva Betona laboratorijā, kur veica betona kvalitātes mērījumus, lai saražotais atbilstu visiem kritērijiem un prasībām. Viņš ir strādājis gan ražošanā, gan savas zināšanas licis lietā pētniecībā, piemēram, strādājot Norvēģijā, Amerikā. Vilinājums palikt ārvalstīs gan nekad neesot bijis - tikai paplašināt redzesloku un atgriezties mājās.
Līdz doktora grādam
Paralēli intensīvām darba gaitām Rolands arī bija piederīgs studentu saimei - viņš ir ieguvis gan bakalaura, gan maģistra, gan doktora grādu, gūstot aizvien padziļinātāku izpratni par būvniecības teorētisko pusi.
Kopš 2015. gada viņš par savu darbavietu sauc Primekss. Uzņēmums vairākkārt atzīts par Latvijas spēcīgāko inovatīvo eksportētāju. Primekss ir viens no Latvijas uzņēmumiem, par kura veiksmes formulu tiek stāstīts Eiropas Komisijas kampaņā InvestEU.
Taču Rolanda satikšanās ar šo uzņēmumu jeb - precīzāk - tā vadītāju Jāni Ošleju notika jau krietni agrāk. «Sākot studēt, man radās virkne profesionālas ievirzes jautājumu, un Rīgas Tehniskās universitātes profesors Videvuds Ārijs Lapsa mani iepazīstināja ar Jāni Ošleju, sakot, ka mums noteikti jāaprunājas. Saruna bija interesanta, ik pa laikam satikāmies dažādās konferencēs, semināros, līdz Jānis Ošlejs izteica darba piedāvājumu. Tobrīd biju iesaistīts daudzos citos projektos un aktivitātēs, tāpēc sapratu, ka man fiziski vairs nav laika vēl kam citam. Tomēr Jānis Ošlejs nepadevās, un pēc aptuveni gada es devu pozitīvu atbildi. Tobrīd Primekss vārds bija jau guvis starptautisku atpazīstamību, man bija vēlme uzzināt, kā uzņēmumā notiek procesi. Turklāt uzņēmums nodarbojas ar man saistošo tēmu - inovācijām betona tehnoloģijās. Šie visi komponenti un Jāņa Ošleja neatlaidība arī rezultējās ar darba uzsākšanu uzņēmumā,» norāda Rolands.
Viņš sāka strādāt kā konsultants, bet pēc tam kļuva par pastāvīgu darbinieku. Šobrīd viņš ir tehnoloģiju direktors, kas nozīmē, ka viņš tur roku uz pulsa, lai noteiktu, kāds tehnoloģiju kurss uzņēmumam ir jāuzņem - kādi produkti tiks ieviesti, kā tiks uzlabotas esošās tehnoloģijas. «Manā pārziņā ir visu inženieru darba organizēšana, arī pētniecības un attīstības sektors,» skaidro Rolands. Vērtējot savu pienākumu klāstu, viņam vislielāko gandarījumu sagādā jaunu produktu radīšana. «Tas ir ļoti interesants process - tu izdomā, tad pēti un visbeidzot redzi rezultātu - tirgū tiek palaists kāds jaunums, kas ir novērtēts un vajadzīgs.»
Māca jaunos
Viņš gan secina, ka kopumā būvniecības joma ir ļoti robusta - inovācijām un uzlabojumiem tajā būtu jāienāk straujāk. «Piemēram, cementa ražojošais sektors ir viens no lielākajiem CO2 piesārņotājiem pasaulē, un tur būtu vajadzīgas jaunas vēsmas. Tāpat maldīgi ir uzskatīt, ka smiltis ir neizsmeļams dabas resurss. Tās daudzviet ir jau beigušās, jo ir iztērētas būvniecībā. Ir jāmeklē alternatīva. Arī priekšstats, ka betons ir vien pelēka masa un ka tur nav ko mainīt, nav pareizs,» akcentē Rolands.
Papildus darbam Primekss viņš būvniecības pasauli palīdz izzināt jaunajiem censoņiem - viņš ar savu pieredzi iepazīstina gan Norvēģijas Tehniskās universitātes, gan Rīgas Tehniskās universitātes studentus. Viņa novērojumi liecina, ka augstskolās aug gana labs jaunais materiāls, «bet, manuprāt, daudziem studentiem nav sapratnes, ko viņi īsti gribētu darīt, jo būvniecības joma ir ļoti plaša un viņi nezina, kādu tieši ceļu iet nākotnē», stāsta Rolands. Viņš arī norāda, ka būvniecības joma gaida jaunus darbiniekus, arī Primekss paplašinās. «Nesen pieņēmām trīs jaunus speciālistus. Tā kā esam fokusējušies uz eksportu, uz projektiem ārvalstīs, redzam, ka mums ir palicis neizpildīts kāds mājasdarbs - pārāk maz par sevi esam stāstījuši Latvijā, tostarp studentiem,» spriež Rolands.
