Augstskolas absolventu reģistrā saskata nepilnības

Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency
  • Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency
1 / 1

Valdība iepriekšējā nedēļā atbalstīja studējošo un absolventu reģistra ieviešanu, nosakot, ka pirmoreiz augstskolas datus sniegs līdz šā gada beigām, bet publiski pieejama šī informācija būs no 2019. gada. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka tas ļaus uzzināt par absolventu darba gaitām un viņu vidējo algu.

Augstskolas kopumā neiebilst pret šādu kārtību, taču saskata vairākus zemūdens akmeņus, viens no tiem - beidzēju darba samaksas dati nebūs precīzi.

Publiski pieejams pēc diviem gadiem

Svarīgi, ka ar reģistra ieviešanu modernizēs informācijas apmaiņu starp augstskolām un ministriju - mācību iestāžu atskaitīšanās par budžeta vietu aizpildījumu, apmaiņas studentiem un citiem parametriem notiks nevis papīra formātā, bet elektroniski.

Reģistrs ļaus izveidot arī absolventu darba gaitu monitoringu. Tas sniegs topošajiem studentiem ziņas par nodarbinātības līmeni, jomu un vidējo atalgojumu pēc augstskolu beigšanas, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Pirmoreiz dati tiks apkopoti par 2017. gada absolventiem, apstrādājot datus par nodarbinātību līdz 2018. gada decembrim, proti, sākot ar gadu pēc studijām. Informācija būs publiski pieejama 2019. gada beigās un turpmāk desmit gadu par katru absolventu grupu, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Nodarbinātības aģentūras datu bāzes.

F64

Informācija kalpos arī studiju kvalitātes izvērtējumam - tā ļaus noteikt programmas, attiecībā uz kurām ir «trauksmes signāli» par absolventu nodarbinātību, atbirumu vai kādiem citiem parametriem, un tas viss tiks ņemts vērā akreditācijas procesā.

«Reģistrs studētgribētājiem ļaus mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā, gan to, kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas studiju absolvēšanas,» teic izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, norādot, ka turpmāk līdzās reklāmām būs iespējas iegūt objektīvu, reālos faktos balstītu, informāciju.

Saskata apdraudējumus

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) atzinīgi novērtē IZM centienus attīstīt studējošo, diplomu un absolventu reģistrus. «Īpaši vēlamies akcentēt, ka studējošajiem vairs nebūs augstskolās jāizņem un VID jāiesniedz izziņas par studiju faktu - datu apmaiņa ar VID notiks ar reģistru palīdzību. Par datu apmaiņas tehnisko pusi gan vēl ir precizējoši jautājumi, tomēr paļaujamies, ka IZM atbalstīs datu automatizētas apmaiņas risinājumus,» teic RSU pārstāvis Edijs Šauers.

Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ir pārliecināts, ka studentiem no šā reģistra noteikti nav jābaidās. Lielā mērā absolventu reģistra dati būs salīdzināmi - ar to palīdzību varēs labāk spriest, vai absolventi ir gatavi darba tirgum, vai strādā to, ko ir mācījušies. Protams, paliekot jautājums par personas datu aizsardzību, kā arī citu bīstamību - ka «atkal sajuksim rezultātu vērtējumā». Attiecībā uz skolotājiem, ārstiem ir skaidrs, par ko viņiem vajadzētu strādāt, bet citās profesijās šis dalījums nav viennozīmīgs. Augstskola vairākumā gadījumu piedāvājot iespējas, nevis konkrētu profesiju. Drīzāk šeit varot runāt par amatu līmeņa klasifikatoru, «kas sākas ar Valsts prezidentu un beidzas ar kaut ko, - tad būtu vieglāk saprast un noteikt, kurā līmenī cilvēks ir».

Vajadzēs papildu līdzekļus

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektors Uldis Sukovskis uzsver, ka augstskolām problēmu nav. Tomēr jāņem vērā, ka RTU nāksies apstrādāt milzīgu informācijas apjomu - par aptuveni 15 000 studentu. Lai gan RTU ir izveidota savu datu bāze, tā būs jāpiemēro IZM prasībām. Un tas viss prasīs papildu līdzekļus, kas netiek piešķirti. Cik konkrēti naudas vajadzēs šādas sistēmas ieviešanai un uzturēšanai, RTU pārstāvis gan atturas nosaukt. Neesot skaidrs arī, kam IZM visu šo informāciju gatavojas izmantot. U. Sukovskis arī vērš uzmanību, ka ziņas par darba samaksu nebūs precīzas, jo cilvēks, piemēram, var saņemt dividendes vai kādus citus papildu ienākumus. Ja par valsts iestādēm un lielām privātām kompānijām ir daudzmaz skaidrs, ko to darbinieki saņem, tad to nevar teikt par mazākiem uzņēmumiem. Katrā ziņā to nevarēs tiešā veidā interpretēt, uzskata U. Sukovskis.

Daugavpils universitātes mārketinga direktors Jānis Kudiņš arī sarežģījumus saskata algu sadaļā - kaut vai ar tām pašām aplokšņu algām, kas joprojām pastāv. Tāpat nāksies atbildēt uz dažādiem neskaidriem jautājumiem. Viens no tiem: ja cilvēks pabeidz bakalauru oprogrammu vienā augstskolā, bet maģistra - citā, kas tad uzskaita datus par viņu? Tāpat - vai tas, ka latviešu filologus beigušais strādā sabiedrisko attiecību jomā, skaitās, ka darbojas savā profesijā, vai nē?

Komentāri [1]

 
999
Atstāj vietas čomiem. Samaksā un diploms rokā.
11.septembris, 9:50 Atbildēt

Izglītība & Karjera Vairāk >

Kaut kas traks!