Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) psiholoģijas programmas maģistra programmas studenti vēstulē izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim pauduši neapmierinātību par budžeta studiju vietu trūkumu, atgādinot viņam, ka pirms augstskolas pievienošanas Latvijas Universitātei (LU) solīts, ka tās saglabās. Izrādās, ka šāda situācija varēja rasties, jo LU budžeta vietas tiek dalītas pēc citiem principiem nekā RPIVA.
2017. gada janvārī vairākas ar izcilību RPIVA psiholoģijas bakalaura programmu pabeigušās studentes izvēlējušās mācīties tālāk tās pašas augstskolas maģistra programmā, kurā viņām bijušas garantētas valsts apmaksātas studiju vietas. «Jau toreiz tika minēta iespēja, ka augstskolu likvidēs, to pievienojot LU, taču toreiz vēl paļāvāmies, ka izdosies pabeigt studijas saskaņā ar RPIVA piešķirtajām budžeta vietām, arī gadījumā, ja mainās augstskolas juridiskais statuss,» vēstulē K. Šadurskim raksta studenti, norādot, ka diemžēl paļāvības princips politisku lēmumu gadījumā nedarbojas.
Studenti atgādina, ka lēmuma pieņemšanas procesa laikā solīts, ka studentu tiesības ievēros un saglabāsies arī finansiālie nosacījumi, tajā skaitā budžeta vietas. Ministrs personīgi vairākas reizes apgalvojis, ka viss būs saglabāts, uzsverot, ka ikviens varēs turpināt studijas tāpat kā līdz šim, arī visās astoņās filiālēs un tajās studiju programmās, kas izvēlētas.
«Attiecīgi pieņemot, ka Jūsu sacītais medijos, tikšanās laikā ar sabiedriskām organizācijām un citur ir patiesa informācija un nav meli, kā arī paļaujoties uz Ministru kabinetā (MK) apstiprinātajiem dokumentiem, būtu jābūt, ka tie studenti, kuriem tika piešķirta budžeta vieta pirmajā semestrī, tā tiktu saglabāta arī sekmīgi turpinot studijas LU, taču diemžēl līdz pat 2017. gada 5. septembrim mums nav paziņots par valsts budžeta dotāciju šim mācību semestrim. Vēlamies norādīt, ka līdz šim saņemtā informācija ir pretrunīga, jo, lai arī epastā ir vispārīgi minēts, ka budžeta vieta saglabājas, tomēr mutiski ir saņemta informācija, ka šim semestrim tā nav pieejama,» pauž studenti.
Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency
Latvijas Studentu apvienības prezidente Maira Belova notikušo nekomentē, vien bilst, ka šobrīd mēģinot iepazīties ar situāciju. No Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde vēl neesot saņemta, vien pagājušo piektdien šis jautājums skarts RPIVA likvidācijas komisijā.
Savukārt LU Studiju departamenta direktore Jūlija Stare atbild, ka LU nodrošinās studiju vietu finansējumu visiem studējošajiem, kam tās arī bija paredzētas saskaņā ar viņu noslēgto līgumu. Nosacījumi nemainoties - LU ievērojot MK rīkojumu, kurā noteikts, ka studējošajiem saglabā finansējuma veidu. «Ar šiem konkrētajiem studējošajiem RPIVA parakstīja īstermiņa vienošanos un informēja viņus par laika termiņu - ka budžetā viņi studēs tikai semestri. Šobrīd aktīvi gatavojam atbildi uz atklāto vēstuli, kurā izskaidrosim visu, pamatojoties uz studējošo līgumiem, vienošanos par budžeta vietu piešķiršanu uz īsu laiku,» atklāj J. Stare.
Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš minēto vēstuli neesot redzējis, taču situāciju kopumā zinot, atzīst, ka studentu raizēm zināms pamats ir: «Tie studenti, kas bija sekmīgi RPIVA, varēja pretendēt uz budžeta vietu akadēmijā, bet, iespējams, kad viņus saliek vienā katlā kopā ar LU attiecīgās programmas studentiem, rezultāti nav pietiekami labi, lai to saņemtu.» Viņš arī norāda, ka LU nav individuālo budžeta vietu, bet gan rotējošās, un tas nozīmē, ka tas, kas bija garantēts RPIVA, LU vairs tā nav. Ja, piemēram, RPIVA bija 10 vietas un tikpat LU, tad, saliekot kopā, iznāk 20, kuras tad tiek dalītas, ņemot vērā studentu sekmes. J. Vētra gan negrib teikt, ka RPIVA mācību līmenis būtu bijis zemāks, tomēr prasības mācību vietās atšķiras, un, iespējams, kamēr studenti pierod pie jaunajiem noteikumiem un mācībspēkiem, rezultāti var pasliktināties.
