Valsts pārbaudījumi – vērtēt to, kas noderīgs! Ar šādu šķietami loģisku saukli Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijā tiek pamatota iecere no 2021./2022. mācību gada visiem 9. klašu beidzējiem atcelt atsevišķu eksāmenu latviešu valodā. Bet angļu valoda paliks. Šāda pieeja atbilst Ārvalstu investoru padomes pieprasījumam par divvalodības ieviešanu valsts pārvaldē, atbrīvojot ārzemniekus no latviešu valodas nepieciešamības uzņēmējdarbībā kā «nevajadzīga procesu pagarinājuma laika izteiksmē».
Neatkarīgā jau vēstīja, ka salīdzinoši īsā laika posmā dažādi politiķi un atsevišķas interešu grupas nākušas klajā ar iniciatīvām, kas vērstas uz valsts valodas lomas mazināšanu. Viena no tām vakar tika skatīta Ministru kabineta sēdē, taču apstiprināta pilnīgi atšķirīgā versijā, nekā sākotnēji iecerēja Veselības ministrija. Runa ir par valodas brīvlaišanu topošajiem zobārstiem.
Zobārstniecību drīkstēs tulkot
Pašlaik zobārstniecības studentiem no ārzemēm jāmācās latviešu valoda un jāapliecina valsts valodas zināšanas sertifikācijas procesā. Arī ārstiem praktikantiem un iesācējiem jāspēj komunicēt ar pacientiem. Tas nekas, ka pēc gada vai diviem viņi brauks uz citām valstīm.
Cerot uz dižu izglītības eksportu un ārzemnieku piesaisti, šo prasību bija plānots atcelt, nosakot vien to, ka zobārsta darba devējam jāgarantē, ka pacienti saņems pakalpojumus latviešu valodā. Tā kā iepriekšējā valdības sēdē atsevišķi ministri pauda bažas par šādu izmaiņu negatīvu ietekmi uz valsts valodas politiku kopumā, tika sacerēts mazāk radikāls risinājums. Proti, ārzemniekiem valsts valodas zināšanas būs dokumentāri jāpierāda arī turpmāk, «izņemot gadījumus, ja pretendents ir pieaicināts konkrētu pacientu ārstniecībā un ir saņemta iepriekšēja pacientu piekrišana tulka līdzdalībai ārstniecībā».
Vismaz nebūs iespējama situācija, ka latviski runājošam pacientam kāds runā virsū tikai angļu vai arābu mēlē. Tikmēr, jāatgādina, atteikšanos no obligātas latviešu valodas augstākajā izglītībā, tātad arī zobārstu mācīšanā, rosinājusi Saeimas deputāte Ilze Viņķele, un šo priekšlikumu parlamentam nāksies skatīt, neraugoties uz to, ka Viņķele pārceļas uz dzīvi Amerikā.
Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency
Valodas eksāmenu atcels
Neatkarīgajai kļuvis zināms par vēl vienu iniciatīvu, kas var būtiski kaitēt valsts valodas pozīcijām un skolotāju skatījumā būtiski pasliktināt jaunu cilvēka prasmes lietot latviešu valodu.
Daudz ir runāts par kompetencēs balstītu izglītības saturu un gaidāmo mācību sistēmas reformu, kam Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valdība piešķīruši gandrīz 14 miljonus eiro. Un šī reforma paredz likvidēt latviešu valodas eksāmenu pamatskolas beigās, turpmāk skolēnu valsts valodas prasmes vērtējot integrēti.
Respektīvi, skolēns eksāmenā rakstīs par fiziku, un tad pie reizes kāds apskatīsies, vai viņš tekstā komatus salicis. Valsts izglītības satura centra vadītāja Guntara Catlaka prezentācijā vēstīts, ka no 2021./2022.mācību gada visiem 9. klašu un 12. klašu beidzējiem būs obligāti šādi pārbaudījumi: «9. klasē matemātikas un svešvalodas eksāmeni; kombinēts eksāmens latviešu valodā, Latvijas vēsturē, dabaszinātnēs vai citos priekšmetos un caurviju prasmēs, kur daļa pārbaudījuma projekta formā mācību gada gaitā. Vidusskolu beidzot, eksāmeni pēc izvēles četros līdz sešos priekšmetos pamatkursa vai A līmenī.»
Tātad arī vidusskolu varēs pabeigt bez latviešu valodas eksāmena. G. Catlaks uzskata, ka valsts valoda no tā neko nezaudēs - gluži otrādi. To vērtēs arī citos priekšmetos, un uzsvars tiks likts tieši uz valodas lietošanu. Otrs ieguvums esot eksāmenu sloga mazināšana skolēniem.
Arī par svešvalodas eksāmena integrēšanu sākotnēji esot domāts, taču nolemts, ka tas skolēniem būtu pārāk grūti - piemēram, kārtot matemātikas eksāmenu angļu valodā. Un arī matemātiķi kategoriski pieprasa atsevišķu eksāmenu.
Vieglprātīga attieksme
Latviešu valodas skolotāju vidū tagad valda bažas, ka no tādas kombinēšanas valodai tiks nodarīts kaitējums.
«Tas ļoti satrauc,» atzīst Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Pie skolēnu ne pārāk spožajām latviešu valodas zināšanām vainīga ne tikai globalizācija un visapkārt skanošā angļu valoda, bet arī Izglītības un zinātnes ministrija. «Tā ir ļoti vieglprātīga attieksme pret latviešu valodu. No literatūras eksāmena jau esam atteikušies. Domraksti tiek rakstīti tikai par brīvām tēmām. Ir skolas, kur literatūras stundas ir tikai divas reizes nedēļā. Bet tieši literatūra bērnos ieaudzina attieksmi pret šo valsti, veicina lojalitāti,» spriež direktore.
Viņa pati ir mācījusi latviešu valodu un prognozē, ka, likvidējot eksāmenu pamatskolas beigās, uz desmito klasi bērni pāries ar vēl vājākām zināšanām nekā pašlaik. Tāpēc, pēc viņas domām, izglītības satura reformētāju ieceri nedrīkst virzīt tālāk bez diskusijām plašākā sabiedrībā.
Taču pašlaik diskusija notiek par pilnīgi citas valodas lomas palielināšanu. Ekonomikas ministrija pēc Ārvalstu investoru padomes pieprasījuma vāc viedokļus un gatavo ziņojumu par otras obligātās valodas ieviešanu valsts pārvaldes komunikācijā ar uzņēmējiem. Investori uzskata, ka valsts iestāžu darbiniekiem ar viņiem jāsarunājas angliski un arī grāmatvedības papīrus jāļauj kārtot angliski. Šādā kontekstā skolu beidzēji, kas vāji prot valsts valodu, bet zina angļu valodu, investoru vajadzībām derēs pavisam labi.
