Somija ir viena no tām valstīm, kuru bieži vien min kā paraugu labo izglītības rādītāju dēļ. Kā tas panākts, kāpēc tā neapstājas pie sasniegtā, bet atkal ķērusies pie mācību satura reformas? Par problēmām, izaicinājumiem, ar ko jāsaskaras ne tikai Somijai, bet jebkuras citas valsts izglītībai, Skola 2030 projekta ietvaros rīkotajā lekcijā Mīti un patiesība par Somijas izglītību stāstīja emeritētā mācību satura izstrādes vadītāja Somijas Valsts izglītības aģentūrā Irmeli Halinena, kura nozarē strādājusi jau 45 gadus.
Informācijas un tehnoloģiju laiks
Pagājušā gadsimta 70. gados valsts izglītības sistēmu pilnībā reformēja, un izglītības jomas vadītājiem bieži jautājot, kāpēc tagad atkārtoti tā tiek mainīta, no jauna pārskatot mācību saturu, ja Somijā starptautiskā mērogā ir tik labi izglītības rezultāti. «Patiesībā mēs savu izglītības sistēmu esam centušies uzlabot visu laiku, tikai agrāk citas valstis nebija tajā tik ieinteresētas. Bērni un jaunieši šobrīd dzīvo pasaulē, kuru būtiski ietekmē un maina tehnoloģiju un globālās ekonomikas attīstība, klimata pārmaiņas, arvien pieaugošā sabiedrību daudzveidība, terorisma izraisītie draudi un citas problēmas. Pasaulē ir tik daudz informācijas, ka visu to mācīt un apgūt skolā ir pilnīgi neiespējami. Mēs uzskatām, ka tieši tāpēc, ka pasaule apkārt tik strauji mainās, uzlabojumi izglītībā nepieciešami daudz vairāk un biežāk nekā pirms gadiem desmit,» norādīja I. Halinena, piebilstot, ka, to darot, svarīgi bija atbildēt uz būtiskiem jautājumiem: kāpēc mainām, tad - kas jāmaina, un tikai pēc tam - kā to izdarīt? Skaidrs bijis, ka jāmaina mācīšanās izpratne, aktivizējot skolēna lomu tajā, kā arī vairāk jānodrošina tas, lai bērni labi justos skolā. Svarīgi bija arī veicināt skolas un sabiedrības sadarbību, kā arī radīt spēcīgus pamatus mūžizglītībai.
Svarīgas kompetences
«Mūs arī satrauc pieaugošās snieguma atšķirības skolēnu starpā un viņu kopējā zināšanu līmeņa samazināšanās. To ļoti skaidri parāda skolēnu vērtējumi. Tāpēc ir jāatrod jauni veidi, kā strādāt ar skolēniem, lai viņi būtu aktīvi iesaistīti mācībās. Bērniem un jauniešiem ir jāmācās sadarboties un jāatklāj pasaule sev apkārt, lai kopā būvētu jaunas zināšanas. Viņiem ir jāmācās domāt, jāmācās mācīties un jāattīsta pašvadības prasmes - patstāvīgi saprast mērķi un rīkoties, lai to sasniegtu,» akcentēja I. Halinena.
Pētījumos atklājies, un to apliecinot arī starptautiskā pieredze, ka arvien vairāk uzmanības ir jāpievērš tieši kompetencēm, kas ir nepieciešamas visās zināšanu jomās, visa veida mācībās un visās dzīves nozarēs. Jaunajā mācību saturā definētas septiņas lietpratības jeb kompetences: 1) domāšana un mācīšanās mācīties; 2) kultūras kompetence, mijiedarbība un pašizpausme; 3) rūpes par sevi un ikdienas dzīves pārvaldība; 4) tekstpratība vairāk nekā vienā valodā vai zīmju sistēmā (multiliteracy); 5) digitālā pratība; 6) karjeras izglītība un uzņēmējspēja; 7) līdzdalība un ilgtspējīgas nākotnes veidošana. Tās visas ietver noteiktas zināšanas, prasmes, attieksmes, vērtības un gribasspēku.
Vērtēšanas kvalitāte
Viens no pašreizējiem izaicinājumiem esot arī skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitātes uzlabošana. Vērtējumu pārskatos to gada beigās izsaka aprakstoši vai ar atzīmēm. Ar atzīmēm skolēnus jāsāk vērtēt tikai 8. un 9. skolas gadā, līdz tam to var darīt vai nu aprakstoši, vai ar atzīmēm. «Mūsu mērķis ir attīstīt un nostiprināt formatīvās vērtēšanas lomu mācību procesā un sniegt skolēniem konstruktīvu atgriezenisko saiti, vienlaikus rūpējoties par to, lai bērnu sniegums katrā skolā Somijā tiktu vērtēts taisnīgi un pēc līdzīgiem principiem,» pauda I. Halinena.
Viņa norādīja, ka Somijā nav valsts līmeņa standartizētu pārbaudījumu. Toties skolotāji plāno paši savus, balstoties uz to, ko viņu audzēkņi ir mācījušies. Nacionālajā līmenī tiek apkopota informācija par mācību rezultātiem, izmantojot pārbaudījumus pēc izlases principa. Somijā nepublicē skolu rezultātus un neveido reitingus, salīdzinot bērnu sasniegumus. Tā vietā tās pašvaldības un skolas, kuru skolēni piedalījās pārbaudījumos, saņem informāciju par saviem rezultātiem, un tad viņi var tos salīdzināt ar vidējiem rādītājiem visiem tā dalībniekiem un pieņemt lēmumu par vajadzīgajiem uzlabojumiem. Dažādos pārbaudījumos iegūtā informācija tiek izmantota, lai uzlabotu izglītības sistēmu nacionālā līmenī.
Prestiža profesija
Somija nav brīnumzeme, un tajā ir tādas paša problēmas kā citur. Tomēr tas, kas panākts, noticis, pateicoties tam, ka politikas veidotāji, pētnieki un praktiķi sadarbojas, lai soli pa solim uzlabotu izglītības sistēmu. Skolotāji uzticas izglītības politikas veidotājiem un otrādi, uzsvēra I. Halinena. Somijā skolotāji ir aktīvi un sabiedrībā ļoti cienīti profesionāļi. Talantīgi jaunieši labprāt izvēlas mācīties pedagoģiju, jo tā ir prestiža lieta, un tas pozitīvi ietekmē izglītības kvalitāti. Autonomija un atbildība ir vieni no atslēgas vārdiem pedagogu darbā. Eksperte piebilda, ka tas attiecas arī uz mācību programmām - pašvaldības, balstoties uz nacionālā līmeņa izglītības standartu, arī pašas drīkst veidot savējās, lai nodrošinātu tās vajadzības, kas ir vietējai kopienai. Tas nebūt nenozīmē, ka vairs nav atsevišķu mācību priekšmetu - tie joprojām pastāv un ir noteikti ar likumu, un programmā ir iestrādāti mērķi un vadlīnijas, kā tie būtu jāmāca.
