Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

GADS IZGLĪTĪBĀ: Izglītības nozares forsētais reformu kurss

SATRICINA UN SATRACINA. IZM lēmums slēgt RPIVA izraisīja protestu vētru – ielās izgāja gan mācībspēki, gan studenti, taču tas augstskolu neglāba no slēgšanas – tā tika pievienota Latvijas Universitātei © F64

Izglītības nozarē šogad gājis karsti, sākot jau ar pirmajām janvāra dienām, kad tika paziņots, ka likvidē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA). Tikpat skaļus protestus sacēla krievu skolu aizstāvji, uzzinot, ka mazākumtautību vidusskolās būs jāmācās tikai latviski. Kārļa Šadurska vadītā ministrija ar savu forsēto reformu kursu nebeidz pārsteigt ne tikai nozarē strādājošos, kuri bažījas, ka tas var ievest grāvī, nevis uz plata lielceļa.

Likvidē RPIVA

Tas, ka RPIVA dienas ir skaitītas, nāca kā spēriens no zilām debesīm - ne studenti, ne augstskolas vadība teicās neko nezinām par šādu jaunā gada dāvanu, jo Izglītības un zinātes ministrijas (IZM) paziņojums par mācību iestādes slēgšanu klajā nāca 3. janvārī. Sekoja protesta akcijas gan pie Saeimas, gan valdības nama, taču lēmums netika grozīts - 1. oktobrī tika pabeigta RPIVA pievienošana Latvijas Universitātei (LU). Ne viens vien nozarē strādājošais šo soli pamatoja ar vēlmi glābt LU, kurai vajadzīgi papildu resursi - studenti, mācībspēki un nauda. Sākotnēji izskanēja informācija, ka tiks slēgtas arī astoņas RPIVA filiāles, bet politiskā spiediena rezultātā tās tomēr tika saglabātas. IZM arī solījās līdz 2020. gadam nevienu augstskolu vairs neslēgt, lai gan pirms tam tika apspriesta arī iespēja apvienot Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Jūras akadēmiju. Uz to, ka ne tikai augstskolu tīkla optimizācija ir aktuāla, bet vēl citi jautājumi - tostarp neefektīvā to finansēšanas sistēma, norādījusi Valsts kontrole.

F64

Laukus - bez vidusskolām

Rūdolfa Blaumaņa noveles Nāves ēnā izjūtas pārņēma arī daudzas Latvijas skolas un pašvaldības, kad tās šoruden iepazinās ar IZM pasūtīto optimālā skolu tīkla pētījumu. Tika pavēstīts, ka, lūk, Latvijā bērnu pietiek 130 vidusskolām, nevis trim simtiem, kā šobrīd, tāpēc vidējā izglītība būtu koncentrējama pilsētās, bet laukos atstājamas vien pamatskolas, taču arī tās labāk pārveidot par sākumskolām. Ja sākotnēji vēl tika runāts par kvalitātes rādītājiem, kas tiks ņemti vērā optimizācijas procesā, tad gala variantā palika vien tie paši kvantitatīvie. Tā nu iznāca, ka, piemēram, tik lielos novados kā Rēzeknes un Jelgavas - no vairākām vidusskolām nebija ieteikts atstāt nevienu. Šobrīd gan pašvaldības ir apņēmības pilnas tās nosargāt. Taču - ja Ministru kabinets, kuram nu ir dotas tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā (IZM rosināja to darīt arī 7.-9. klasēs), pieņems lēmumu, ka 10. līdz 12. klasēs ir jābūt vismaz 150 skolēniem, tad, ja izglītības iestādē šāda daudzuma nebūs, pašvaldībai pašai vajadzēs piemaksāt par iztrūkstošajiem skolēniem, lai pedagogiem varētu nodrošināt pienākošos algu. Diez vai visas vietvaras šādu presingu izturēs, un IZM jau iepriekš nav slēpusi, ka tā varētu iespaidot nepaklausīgos ar normatīvo aktu palīdzību.

Zem likvidācijas cirvja pakļuva arī internātskolas, par kuru turpmāku nefinansēšanu jau 2016. gadā paziņoja IZM, nosaucot šādas izglītības iestādes par neefektīvām. Ja gribot - lai vietvaras pašas apmaksājot to uzturēšanu (līdz šim ap 85% izdevumu sedza valsts). Pēc sīvām cīņām ar ministriju pašvaldībām izdevās Dāmokla zobenu no vēl atlikušajām 12 internātskolām (tajās mācās kopumā vairāk nekā 1800 bērnu) atvirzīt līdz 2019. gada augustam. Tikpat liels nezināmais ir speciālās skolas - par to turpmāko finansējumu un apsaimniekotāju (valsts vai pašvaldība) vēl verdikts nav pieņemts. Nav skaidrs, kas notiks ar vakarskolām - arī no tām IZM rosinājusi atteikties.

Sešgadīgos stūrē uz skolu

Uz 2019. gada 1. septembri ir atlikta arī sešgadīgo sūtīšana 1. klasē, lai gan to darīt sākotnēji bija plānots jau nākamā mācību gada sākumā. Jāteic, ka jau pirms trīsdesmit gadiem šāds eksperiments, maigi sakot, izgāzās, bet tas netraucē IZM apņēmīgi stūrēt šo lēmumu uz priekšu, argumentējot, ka deviņpadsmitgadīgajiem nav jāsēž skolas solā un, lūk, daudzviet pasaulē skolā sāk iet no sešiem gadiem. Pāreju uz šādu modeli ļaušot veiksmīgāk ieviest jaunais, kompetenču pieejā balstītais, mācību saturs (to pakāpeniski ieviesīs visos izglītības posmos, bet sāks ar 1. klasi), kura pilotprojekts jau no šā gada 1. septembra tiek aprobēts simt pirmsskolas iestādēs un skolās. Lai gan tiks atļauts 1. klasi izveidot pirmsskolas iestādēs, taču daudzviet tā būs jāveido skolās, kurās būs jānodrošina atbilstoši apstākļi tik maziem bērniem. Vai to būs iespējams izdarīt? Tas ir tikai viens no jautājumiem, bet ir vēl virkne citu, uz ko atbilžu vēl nav.