Sporta stundu par maz jaunu prasmju apgūšanai
©F64

Jaunajā mācību saturā veselības un fizisko aktivitāšu jomā plānots iemācīt bērniem vēl vairāk prasmju un iemaņu, taču sporta stundas pamatskolā varētu palikt tās pašas divas «obligātās». Valsts izglītības satura centrs (VISC) gan solās ļaut skolām izlemt, cik daudz tās vēlas sportot, gan mudinot nodrošināt, lai bērni izkustētos arī ārpus nodarbībām. Sporta nozarē strādājošie gan uzskata, ka ar divām stundām noteikti būs par maz, lai iemācītu visu programmā paredzēto.

Iepazīstinot apvienotās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas sēdē klātesošos ar jaunā mācību satura veselības un fizisko aktivitāšu jomu, VISC speciāliste Inese Bautre uzsvēra, ka, tāpat kā citos mācību priekšmetos, arī šajā plānots izmantot starppriekšmetu moduļus (dabaszinātnēs, sociālajās zinībās), lai nevajadzētu sporta stundas tērēt sausas teorijas skaidrošanai. VISC iesaka arī paplašināt fizisko aktivitāšu daudzumu, iemācot vairāk komandu, individuālo un brīvā laika spēļu ne tikai stundās, bet arī ārpus nodarbībām. Tāpat skolās rosināts ieviest kustību pauzes mācību stundās, vismaz 1.-6. klašu audzēkņiem noteikt 30 minūšu garus starpbrīžus, kuru laikā viņi atrastos ārā. Būtu nepieciešamas arī dažādas fizisko aktivitāšu zonas - gan iekštelpās, gan laukā, un sporta zālei vajadzētu būt pieejamai arī pēc stundām interešu izglītības pulciņiem, nevis uzreiz «atdot sporta skolas audzēkņiem». Attiecībā uz vērtēšanu šobrīd vēl notiek diskusijas, bet ir doma sākumskolas posmā atteikties no atzīmēm, aizstājot tās ar aprakstošu raksturojumu. Balles tiktu liktas vecākajās klasēs, taču - par ko un kādu prasību izpildīšanu, vēl jāvienojas. I. Bautre norādīja, ka jaunais saturs paredz lielāku skolu atbildību un patstāvību, jo katrai no tām ir dažādas iespējas. Pašlaik sadarbībā ar Sporta akadēmiju izstrādā mācību materiālus skolēniem (nevis skolotājiem), un tādi līdz šim nekad sportā nav bijuši.

Nav gan izlemts, cik «obligātās» sporta stundas noteiks. Tagad lielā daļā skolu tās ir divas, kas, kā atzina vairākums klātesošo, ir par maz, lai izņemtu visu programmā paredzēto apjomu. Izglītības un zinātnes ministrijas ministra biroja vadītājs Andis Geižāns pauda, ka tas nebūtu jānosaka, jo «vēl 20 mācību priekšmeti» stāvot rindā, lai tos ieliktu stundu sarakstā. Komisijas vadītājs Aldis Adamovičs neslēpa bažas, ka varētu sarukt fizisko aktivitāšu apjoms un bērni kļūtu vēl mazkustīgāki. VISC vadītājs Guntars Catlaks piebilda, ka jaunais saturs paredz pamatizglītībā no kopējā mācību laika šai jomai atvēlēt 10%, ļaujot skolām pašām lemt par stundu skaitu, bet vidējā izglītībā noteikt 105 stundas gadā, kas nozīmē - trīs stundas nedēļā.

Smiltenes Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Ivars Joksts veltīja visai kritiskus vārdus jaunajam saturam: jau šobrīd bērni nespēj apgūt tās prasmes un iemaņas, ko paredz programma, kur tad vēl palielināt apgūstamo apjomu. «Viss ir domāts ideālam skolēnam, kurš pats daudz ko darīs. Nu nebūs tā! Ir arī ļoti jādomā, kā uzlabot sporta skolotāju kvalifikāciju. Dodot skolām patstāvību, nekas labāks nebūs, jo 99% skolu direktoru sports ir otrajā plānā. Viņiem nav izpratnes, kas bērniem ir jāiemāca, tāpēc vajag konsultantus, kas to skaidrotu,» teica I. Joksts.

Jaunā mācību satura sabiedriskā apspriešana beigsies 1. februārī, un tad arī slēgs interaktīvās aptaujas lapu. Nākamnedēļ plānots rīkot vēl vairākus diskusiju forumus, arī - par sportu, lai jau martā ķertos pie normatīvo dokumentu izstrādes, skaidroja G. Catlaks.



 
Komentāri Skatīt