Šodien noslēdzas jaunā mācību satura sabiedriskā apspriešana, un vakar notika pēdējais no septiņiem forumiem, kas bija veltīti dažādiem šā projekta aspektiem, kurā piedalījās pedagoģijas un citu nozaru profesionāļi un eksperti.
Laika dokumenta pilnveidei vairs nav daudz, jo jau šā gada 1. septembrī jaunais saturs tiks ieviests pirmsskolā, bet līdz 2021./2022. mācību gadam tas aptvers visu vidējās izglītības posmus.
Forumos, kas notika Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, «pa diagonāli» tika izbraukts cauri vairākiem jautājumiem: prasmju un zināšanu apjoms; pirmsskolas posmā apgūstamais; mākslu īpatsvars; sporta nodarbības; pilsoniskā un patriotiskā audzināšana; dabaszinātnes un matemātika. Atsevišķas diskusijas rīkoja arī par latviešu valodas prasmēm. Forumā Ko nozīmē - zināt latviešu valodu? noskaidroti kritēriji, kas ļauj secināt, ka cilvēks prot latviešu valodu. Tāpat sprieda, ko nozīmē «būt lietpratīgam valodas lietotājam», kādi ir latviešu valodas mācību mērķi un kā tie nosaka mācību saturu un pieeju.
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija jau pirms šā pasākuma pauda bažas, vai pārmaiņas ir vērstas uz pilnveidi, nevis tikai zināmu finanšu līdzekļu apsaimniekošanu, rosinot pagarināt aprobācijas procesu līdz trim gadiem, lai varētu apspriest pilotskolu pieredzi, izdarīt korekcijas un uzlabojumus dokumentā. Asociācija brīdina, ka dzimtās valodas apguvē, īpaši 1.-9. klasē, ir bīstami eksperimentēt, ja «iecerētās izmaiņas nav visā paradigmā aprobētas un ja nav skaidru ieteikumu mācību priekšmetā, kas jādara atšķirīgi no vecās pieejas». Pretējā gadījumā tiks sagrauta sistēma, kura darbojas. Tā gan, protams, ir ar saviem trūkumiem un tai nepieciešams, piemēram, satura atslogojums; vērtēšanas sistēmas uzlabošana, tematiskais un prasmju saskaņojums vismaz ar radniecīgiem mācību priekšmetiem. Skolotāji arī atgādina, ka nedrīkst dzimto valodu mācīt kā svešvalodu, un šāds iespaids ir, lasot mācību priekšmetā izstrādātās paraugprogrammas. Tajās ļoti liela uzmanība atvēlēta komunikācijai, tekstveidei, bet stipri vājāka ir valodas sistēmas līnija. Tāpat nav atbildes uz to, vai un kāds būs eksāmens dzimtajā valodā, beidzot pamatskolu.
Forumā gan uz šiem jautājumiem tiešas atbildes nebija. Bet tika uzdota virkne citu, uz kuriem jāatbild skolotājam, mācot šo priekšmetu: vai skolēns saskata saikni starp sociālo, ārpusskolas un skolas vidi? Vai domā par latviešu valodu, vaicājot - kāpēc? Vai salīdzina to ar citām valodām? Vai redz valodu tikai kā abstraktu parādību ārpus sevis vai arī apjauš, ka pats dzīvo un valoda ir medijs? (Jāpiebilst, ka, meklējot uz tiem atbildi, atliek vien cerēt uz gudriem skolēniem.)
Priecē, ka tika atzīts, ka arī jaunajā tehnoloģiju ērā būs vajadzīgs «dzīvs» skolotājs, jo viņš krietni labāk spēj iedvesmot skolēnus. Taču nevarot, protams, arī rīkoties kā 17. gadsimtā, kad pedagogs bijis visa izglītošanas procesa «sāls». Diskusiju laikā akcentēts, ka augstskolās jāpievērš lielāka uzmanība jauno pedagogu atlasei. Tai jābūt stingrai. Pašlaik gan situācija ir tāda, ka «nāk tie, kas nāk» - ne vienmēr tie labākie.
