Intervija ar Daugavpils būvniecības tehnikuma direktori Ināru Ostrovsku.
- Sabiedrībā izveidojies stereotips, ka latviešu valoda Daugavpilī dzirdama reti. Savukārt jūs kā Daugavpils būvniecības tehnikuma direktore pozicionējat tehnikumu kā vietu, kur visi runā latviski un tiek augstu godā turētas latviskās tradīcijas.
- Es Daugavpilī dzīvoju no 1992. gada, kad uzsāku darbu pie Saules skolas atjaunošanas. Vispirms gribu pateikt, ka Daugavpilij Latvijas vēsturē un šodienā ir ļoti liela nozīme. Ņemsim kaut vai vienu piemēru - ir Daugavpils cietoksnis, kurš gadsimtiem kalpojis kā esošās varas bastions, kas sargā robežas. Cietoksnis kalpojis arī Latvijas armijai - virsniekiem un kareivjiem. Daugavpils vienmēr bijusi daudznacionāla, bet ar latviskās kultūras prioritātēm, par to liecina arī 80 gadu jubileju šogad atzīmējošais Vienības nams, kas ir lielisks kultūrvēstures un arhitektūras paraugs. Vienlaikus liela ir reliģisko konfesiju dažādība, tostarp vecticībnieki, kuri jau pirms 300 gadiem šeit izveidojuši vienu no nozīmīgākajām vecticībnieku kopienām pasaulē. Ļoti patīkami, ka daugavpilieši savā starpā nekašķējas nacionalitāšu dēļ - šeit runā daudzās valodās - latviešu, krievu, poļu, lietuviešu, baltkrievu, un tas mūs tikai bagātina. Kopumā daugavpilieši ir lojāli savai valstij.
PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA VALSTĪ ir ļoti labā līmenī - mēs spējam piedāvāt profesionālo izglītību visos cilvēka darba dzīves posmos, sākot no nulles līdz kompetenču pilnveidošanai, uzsver Ināra Ostrovska / Foto: Džeina SAULĪTE
- Nav noslēpums, ka šajā pilsētā ir daudz skolu, kur vēl arvien mācības norit krievu valodā. Kā jaunieši spēj integrēties tehnikumā? Kā tiek pārvarēta valodas barjera?
- Uzsvēršu, ka Daugavpils ir Latvija, tāpēc visi procesi norit tieši tāpat kā jebkurā citā Latvijas pilsētā. Daugavpils ir viena no tām pilsētām, kura viena no pirmajām uzsāka bilingvālo apmācības procesu jau pamatskolas līmenī. Tas ir devis labus rezultātus. Uzdrošinos teikt, ka Daugavpils ir gatava pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā vispārizglītojošajās skolās - šeit par to nav skaļu diskusiju un protestu. Protams, es kā tehnikuma direktore gribētu, lai jaunieši, kuri no pamatskolām atnāk mācīties uz mūsu tehnikumu, latviešu valodu zinātu labāk un runātu raitāk, taču mums ir iespēja viņu latviešu valodas prasmes pilnveidot, jo mācības norit latviski. Protams, pirmajos kursos nepieciešama bilingvāla pieeja, galvenokārt tāpēc, ka ir daudz tehnisku terminu, ko ikdienas sarunvalodā nelieto. Mēs priecājamies, ka tehnikums paver iespēju arī latviešu jauniešiem, nepastarpināti komunicējot ar kursa biedriem, apgūt arī citas valodas, tostarp poļu. Atcerēsimies, ka daudzas no tehnikuma piedāvātajām mācību programmām ir saistītas ar pakalpojumu sfēru, kurās krievu valodas zināšanas ir viens no ļoti būtiskiem konkurētspējas kritērijiem. Faktiski jaunieši iemācās tehniskos terminus un sarunvalodu trijās valodās - latviešu, krievu un angļu. Es domāju, ka cilvēki, kuriem ir tikai angļu un latviešu valodas prasme, konkurētspējā zaudē tiem, kuri zina arī citas valodas.
- Ir aktualizējusies būvniecības joma - vai izjūtat uzņēmēju pastiprinātu interesi par saviem vecāko kursu audzēkņiem?
- Mūsu audzēkņi mācību procesa ietvaros tiek sagatavoti ļoti labi, es pat teiktu, vairāk nekā labi - par to liecina arī profesionālie valsts eksāmenu rezultāti, taču uzņēmēju atsaucību gribētu redzēt daudz lielāku. Manuprāt, uzņēmēji līdz galam nenovērtē pieejamos cilvēkresursus Daugavpilī. Interese ir pieaugusi, bet varētu būt lielāka, tāpēc šogad uzrunāsim Latvijas uzņēmējus un piedāvāsim audzēkņus kā kvalificētu darbaspēku, organizēsim vakanču gadatirgu.
Tajā pašā laikā apmācības procesā būvkompānijas un būvmateriālu tirgotāji iesaistās labprāt - praktiski katru nedēļu mūsu tehnikumā norit semināri, praktiskās nodarbības un citi procesi, tādējādi ne tikai mūsu audzēkņiem, bet arī citiem nozarē strādājošajiem ir piedāvāta iespēja iepazīties ar jaunākajiem materiāliem un to praktisko lietojumu.
Darba devējiem ir jāsaprot ļoti svarīga lieta - neviena mācību iestāde neiedos jau gatavu speciālistu - viņiem ir iedotas pamatzināšanas, ko pilnveidot var tikai reālā darba vidē konkrētā uzņēmumā. Atcerēsimies, kādi mēs bijām savā pirmajā darbdienā pirmajā darbavietā!
- Tehnikums ir ne tikai mācību process, bet arī socializācijas un jaunu dzīves vērtību iegūšanas laiks. Vai tehnikuma spēkos ir mainīt jauniešu dzīves un mudināt tiekties uz labāko?
- Sociālajam aspektam tehnikuma darbā ir ļoti liela loma - cenšamies radīt apstākļus, kas pielīdzināmi mājām. Nereti nodrošinām daudz augstāku sadzīves standartu nekā to, ko jaunietis pazinis līdz šim. Mūsu dienesta viesnīca ir labi aprīkota - uz tualeti nav jāiet uz gaiteņa galu, istabiņās jaunieši dzīvo tikai divatā, iespējams pagatavot ēst un kopumā justies kā mājās - kvalitatīvi atpūsties, izmantot interneta pieeju, eksperimentēt virtuvē. Mēs cenšamies, lai katrs stūrītis, kur uzturas jaunieši, būtu omulīgs un jauks. Skolas laiks ir ļoti būtisks jaunieša dzīves posms, kura laikā ir jāiegūst profesija, jāiemācās sakārtot savu dzīvesvidi un jāiegūst dzīves pieredze. Nereti jaunieši apjūk, jo nav raduši pie tik komfortabliem apstākļiem - mācību laikā viņi uzzina, kāds ir labs galds, kāda ir komfortabla un labi aprīkota virtuve, kā ir tad, ja uz labierīcībām nav jāiet ārā un ūdensvada krānā visu laiku ir silts ūdens. Tādējādi mācību laikā viņi iegūst citus priekšstatus. Esmu novērojusi, ka jau pēc pirmā kursa praktiski visi topošie celtnieki izsaka vēlmi mājās taisīt remontu, jo saprot, ka savām rokām un ar pavisam nelieliem finanšu ieguldījumiem var izveidot daudz labāku dzīves vidi. Par to man ir liels prieks un gandarījums, jo, kā jau teicu - skolas uzdevums ir palīdzēt jaunietim savu dzīvi veidot labāku.
Mēs ļoti daudz uzmanības veltām, lai jaunieši būtu sabiedriski aktīvi un iesaistītos dažādos ārpusklases pasākumos. Lepojamies ar savu kartinga komandu, kas ieguva lielo kausu LMT Autosporta akadēmijas sacensībās. Arī citos spora veidos mūsējiem ir lielas iespējas un labi sasniegumi - jāizvēlas tikai sporta veids, kas pašam labāk patīk. Mūsu audzēkņi trīs gadu garumā ir labākie sportā no visām profesionālās izglītības iestādēm.
- Kura no profesijām šobrīd darba tirgū, jūsuprāt, ir aktuālākā?
- Redzam, ka santehnikas jeb inženierkomunikāciju nozarē notiek paaudžu nomaiņa. Mūsu tehnikuma piedāvātā mācību programma tiek realizēta atbilstoši jaunajam standartam - absolventi ir sagatavoti strādāt gan ar jaunākajām tehnoloģijām, gan materiāliem. Ļoti liels pieprasījums ir pēc metinātājiem. Zināmā mērā tas saistīts ar to, ka Daugavpilī ir vairāki lieli uzņēmumi, kas strādā metālapstrādes un mašīnbūves nozarē. Vienlaikus, labi metinātāji ir vajadzīgi daudzos uzņēmumos, tostarp jau minētajā inženierkomunikāciju jomā.
- Latvijā aktuāla ir pieaugušo izglītība, jo daudziem iepriekš iegūtās zināšanas ir zaudējušas aktualitāti vai ir nepietiekamas. Vai tehnikums iesaistās pieaugušo profesionālajā izglītošanā?
- Esam priecīgi, jo šogad uzsākam ļoti nozīmīgu ES līdzfinansētu projektu Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide, kurā akcentēta tieši pieaugušo izglītība. Galvenokārt mācību programmas vērstas uz to, lai strādājošajiem būtu iespēja apgūt papildu zināšanas, kas uzlabotu konkurētspēju darba tirgū un samazinātu bezdarba riskus. Piemēram, strādājošajiem ir iespēja papildus apgūt ArchiCad; 3D Max un rasēšanā Autocad programmatūras. Piedāvājam arī krāšņu un āra kamīnu mācību kursu, stilu mācību, gāzes metinātāju un kokgriešanas tehnoloģiju pamatus. Varētu rasties jautājums, kam ir nepieciešama stilu mācība? Paskaidrošu, stilu mācība ir vajadzīga gan galdniekam, gan būvniekam un jebkuram cilvēkam, kurš saistīts ar apģērbu industriju, interjeru vai citu tēmu, kas saistās ar visu, kas mums ir apkārt. Mācām par stiliem, sākot no antīkās kultūras un renesanses līdz mūsdienām. Visu minēto apmācību maksa ir tikai 10% apmērā no reālajām mācību izmaksām - pārējo daļu sedz ES projekts.
- Manuprāt, krāšņu meistari ir ļoti aktuāla joma, jo ne tikai lauku reģionos, bet arī Rīgā vēl arvien aktuāla ir krāsns apkure - vecās krāsnis ir nolietotas, bet to atjaunošanai meistaru atrast grūti - vismaz Rīgā.
- Es atgādinu, ka Daugavpils būvniecības tehnikums sagatavo krāšņu podniekus. Tikko viena grupa absolvēja krāšņu podnieku specialitāti tehnikuma Ludzas filiālē, bet šogad viena grupa pabeigs mācības Dagdas filiālē. Papildus, kā jau iepriekš teicu, krāšņu un āra kamīnu meistarus sagatavosim ES līdzfinansētās programmas ietvaros. Lai iegūtu krāšņu un āra kamīnu meistara specialitāti, mācības ilgst veselu gadu, jo tā ir ļoti sarežģīta profesija.
Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai gan jaunieši pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas, gan pieaugušie, apgūstot jaunas iemaņas un profesionāli pilnveidojoties, spētu ne tikai kvalitatīvi paveikt savu darbu, bet uzdrošinātos paši veidot savu biznesu. Gan krāšņu podnieki, gan kokgriezēji, gan citu profesiju pārstāvji var strādāt kā pašnodarbinātas personas vai veidot mikrouzņēmumus.
Profesionālās izglītības iestādes šobrīd Latvijā ir ļoti labā līmenī un spēj piedāvāt profesionālo izglītošanu gan ar pabeigtu vai nepabeigtu pamatskolas izglītību, gan pēc vidusskolas, gan tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav atraduši savu īsto vietu darba dzīvē.
• APMAKSĀTA PUBLIKĀCIJA
