Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Ekselences balva kā stimuls pilnveidei

LIELĀ BALVA. Ogres 1. vidusskolas ekonomikas un komercdarbības skolotāja Agnese Slišāne (pirmā no kreisās) un pārējie Ekselences balvas ieguvēj © Publicitātes foto

Ogres 1. vidusskolas ekonomikas un komercdarbības skolotāja Agnese Slišāne ir viena no Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra Ekselences balvas ieguvējām. Pēc profesijas viņa ir inženierzinātņu speciāliste, mācījusies un strādājusi arī ārzemēs, taču nu jau sesto gadu strādā skolā, kuru pati savulaik absolvējusi. Tajā viņa nonāca ar Iespējamās misijas «vīzu» un ne brīdi nenožēlo šo savu izvēli.

Ceļš uz skolu

Uzreiz pēc skolas nav bijis pat domas kļūt par skolotāju, neslēpj Agnese. Viņa izlēmusi studēt Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātē, pēc tam papildinājusi zināšanas arī aiz Latvijas robežām. Lai arī sirdī vienmēr bijusi savas valsts patriote, ārzemēs iedzīvojusies labi - arī iespējas tur veidot karjeru pavērušās gana plašas. Tomēr kaut kāda iekšējā sajūta nelikusi mieru, un galu galā atgriezusies dzimtenē. Bet viegli tas nebija. «Atgriežoties tev jāsāk viss no gala, jo neesi nekas un nevienam īsti arī neesi vajadzīgs. Lai cik laba izglītība un pieredze nebūtu, nākas izcīnīt savu vietu šeit no nulles,» teic Agnese. Vispirms sākusi strādāt apdrošināšanas kompānijā, taču tas nebijis viņas sirds darbs, tāpēc lūkojusies apkārt pēc cita piedāvājuma. Tad skatiens aizķēries pie līderības programmas Iespējamā misija, kuras viena no pievienotajām vērtībām ir piedāvājums apgūt arī pedagoga prasmes ar tiesībām strādāt skolā. Tomēr noteiktas vīzijas, ka viņa patiešām nonāks klases priekšā, nebija, vairāk gan vēlme uzzināt ko jaunu.

Gluži liktenīgi jau pirmajā darba gadā nonākusi savā Ogres 1. vidusskolā, kur tieši tobrīd bijusi brīva matemātikas un ekonomikas pedagoga vieta. Divi gadi pagājuši, cītīgi darbojoties un daudz mācoties - arī no savām kļūdām. Tas, ko sākotnēji darījusi intuitīvi, nu tiek nostabilizēts ar papildu zinībām, ko apgūst LU Izglītības zinātņu maģistra programmā. Viņa arī ļoti novērtē savu bijušo skolotāju, bet tagad jau kolēģu atbalstu - bez tā ienākt skolā būtu bijis daudz grūtāk. «Sadarbība ir atslēgas vārds: viens tu šajā darbā nevari būt, jo tad nekad nesasniegsi mērķus un augstākos rezultātus,» ir pārliecināta Agnese.

Galvenais - prakse

Komercdarbības un ekonomikas klasē, kurā notiek saruna ar Agnesi, ir redzami skolēnu veidotie biznesa plakāti un darbi. Uzņēmējdarbībai viņas skolā pievērsta liela uzmanība, jo vienā no vidusskolas klasēm to māca pastiprināti, audzēkņi regulāri tiekas ar uzņēmējiem un arī paši attīsta savas biznesa idejas. Tās ievērotas arī ārzemēs, proti, 2016. gadā starptautiskā biznesa izglītības organizāciju tīkla Junior Achievement Europe 27. skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) Eiropas finālā Šveicē iegūtā balva, kas tika SMU Rainy Art vadītājai, Ogres 1. vidusskolas skolniecei Alīnai Anetei Birnikai par viņas radītajiem lietusmēteļiem. Tas bijis jau otrais mācību uzņēmums, ar ko Agneses skolēni startējuši Latvijas SMU konkursā, bet šis bijis pirmais, kas tika līdz republikas finālam un ieguvis iespēju pārstāvēt Latviju Eiropā. «Mācīties uzņēmējdarbību var tikai caur praktisku darbošanos. Teorija gūst segumu tikai tad, ja to izmanto, un tad tai ir jēgpilna nozīme,» norāda Agnese.

Uzvara konkursā

Ekselences balvai Agnesi pieteikuši skolēni un arī skola. Pirmais uzdevums bija sava CV uzrakstīšana, akcentu liekot uz saviem plusiem un sadarbību ar citiem skolotājiem. Tam pievienota skolas rekomendācija. Pēc šiem abiem «rakstudarbiem» žūrija atlasītajiem pretendentiem liek pieradīt savu profesionālo varēšanu 20 minūšu garā atklātajā stundā (pēc dotā temata ar citas skolas skolēniem). Bet finālā iekļuvušajiem ir jau vairāki uzdevumi: jāizdomā moto sev kā skolotājam, jānovada stunda, jāvēro citu kolēģu darbs un tas jāanalizē. Jāizvērtē arī kāda studenta stundas plāns, kā arī desmit minūšu laikā jāizdomā stunda pēc dotā temata, kas viņai šķitis visgrūtāk paveicamais. Liels bonuss, piedaloties konkursā, bijusi iespēja redzēt citu skolu kolēģu sniegumu, jo šeit šo priekšmetu māca tikai viņa un vēl otra skolotāja.

Tas, ka Agnese starp savas jomas finālistiem atzīta par labāko, bijis milzīgs pārsteigums, jo viņa tomēr ir pedagoģijā «ļoti jauna» un vēl ir daudz uz ko tiekties. «Šī balva ir labs stimuls, lai turpinātu pilnveidoties. Tas nav kā apliecinājums tam, ka esmu ekselenta un nu man nekas vairs nav jādara, bet gan liela atbildība,» atzīst balvas ieguvēja. Pat vakarā pēc apbalvošanas pārskatījusi nākamās dienas stundu plānu ar domu - kā vēl to uzlabot?

Vaicāta, vai izdodas atrast laiku arī kam citam ārpus skolas, audzināmās klases un mācībām LU, Agnese atzīst, ka maz gan, taču cenšoties šos brīvos brīžus veltīt saviem vaļaspriekiem un kultūras baudīšanai. Jo nepietiek būt vien speciālistam savā jomā, lai būtu zinošs un interesants skolotājs.