Talanta attīstīšana prasa darbu

Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kura pārziņā ir kultūrizglītības iestādes un to darbības nodrošināšana, ir sagatavojis atbildes komentāru uz š.g. 26.jūnijā Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) publicēto Viktora Avotiņa kunga komentāru "Bērnam ir tiesības mācīties?"

Paldies par aizsākto diskusiju, kas skar Latvijas izglītības sistēmu un aicina domāt par šīs nozares nozīmību un nemitīgu attīstību. Ir saprotams satraukums laikā, kad valstī notiek izglītības sistēmas un satura reforma. Žurnālista Viktora Avotiņa uzsāktā diskusija tomēr prasa iedziļināšanos komplicētajos izglītības jomas jautājumos. 2017. gada 26. jūnijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē publicētajā rakstā paustie apgalvojumi un provokatīvie pārmetumi, izmantojot tēlainu retoriku, var degradēt izglītības sistēmas un skolu nozīmi vispār.

Mūzikas, dejas un mākslas vidusskolās vienmēr uzsvērta individuālās pieejas loma personības, īpaši mākslinieciskās elites izglītībā. Viens no veidiem, kā Kultūras ministrija (KM) stiprina skolotāju un izglītojamo sadarbību un atbildīgāku iesaisti mācību procesā, ir profesionālās izglītības kompetences centru veidošanas process, kura rezultātā tiek uzlabota mācību vide un aprīkojums, audzēkņiem pieejamo dienesta viesnīcu komforts un pieejamība, pedagogu atalgojums, atbalsta personāla piesaiste - tas ir priekšnoteikums labam izglītības iestādes mikroklimatam un atbalsts pozitīvai sadarbībai starp audzēkņiem, pedagogiem un skolas vadību. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza uzsver, ka tieši pedagogu personīgā pieeja katram bērnam ir neatņemama ikdienas darba sastāvdaļa mūzikas, dejas un mākslas vidusskolās. KM atbalsta radošos sadarbības projektus un aktivitātes, kuru mērķis ir veicināt audzēkņu pašapziņas veidošanos, iesaisti, sadarbības prasmes dažādos aspektos un personības attīstību, piemēram, radošās partnerības projektu RaPaPro, kas veicina audzēkņu, pedagogu, pašvaldību pārstāvju, uzņēmēju, un citu vietējās kopienas pārstāvju sadarbību, lai iegūtu pieredzi un kopīgi darītu lietas labāk, risinātu problēmas, atraisītu un vairotu radošuma potenciālu.

Mūzikas, mākslas un dejas vidusskolu primārais uzdevums ir attīstīt jauno radošo profesionāli, māksliniecisko inteliģenci, tāpēc audzēkņu mācību slodze gan profesionālo priekšmetu, gan vispārizglītojošajā jomā nav maza. Tomēr tas nenozīmē, ka audzēknim, kurš ir mākslinieciski apdāvināts, bet nav tik talantīgs citās jomās, būtu jāliedz pretendēt uz šo izglītību. A. Groza skaidro, ka visām izglītības iestādēm ir saistoša likumdošana, kas nosaka audzēkņu uzņemšanas kārtību. Profesionālās izglītības likums nosaka, ka profesionālās vidējās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības ieguves, savukārt Vispārējās izglītības likumā noteikts, ka personai var tik izsniegta apliecība par pamatizglītības ieguvi arī tad, ja kādā no mācību priekšmetiem vai eksāmeniem ir saņemts vērtējums zemāks par “4”. Par normatīvo aktu ievērošanu, par izglītības iestādes darbību, tās rezultātiem atbildīgs ir izglītības iestādes direktors.

Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” direktors Jānis Ziņģītis skaidro, ka mācīties gribētāju skaits gan mūzikas, gan mākslas izglītības programmās ir lielāks, nekā izglītības iestāde spēj uzņemt, un tāpēc tiek rīkoti iestājpārbaudījumi, kas nozīmē, ka mācīties gribētāji konkurē savā starpā, un skolā tiek uzņemti audzēkņi ar labākajiem rezultātiem. Tiesības kārtot iestājpārbaudījumus ir visām personām, kas ieguvušas pamatizglītību.

Jāņem vērā, ka profesionālā vidējās izglītības iestādē audzēknis iegūst vidējo un papildus arī profesionālo izglītību. Tādējādi jaunietim tiek dota iespēja vai nu turpināt pilnveidoties izvēlētajā profesionālajā virzienā, vai izmēģināt spēkus citā nozarē, jo vispārizglītojošie mācību priekšmeti apgūti tikpat pilnvērtīgi, kā tas notiek citās vidējās izglītības iestādēs - vidusskolās, ģimnāzijās u.c. Centralizēto eksāmenu rezultātu analīze liecina, ka KM padotībā esošajās izglītības iestādēs rezultāti ir būtiski augstāki nekā profesionālajās izglītības iestādēs valstī kopumā (sk.attēlu). Savukārt absolventu turpmākās gaitas liecina, ka audzēkņi mērķtiecīgi turpina izglītību izcilās augstākās izglītības iestādēs un strādā izvēlētajās profesijās. Līdz ar ko pilnībā noraidām Avotiņa kunga izteikto kritiku par Kultūras ministrijas pārziņā esošajām skolām un to audzēkņu uzrādītajiem mācību rezultātiem.

Komentāri [1]

 
Kendjuks
Ha,ha,ha! Man?
14.jūlijs, 23:14 Atbildēt

Izglītība & Karjera Vairāk >

Kaut kas traks!