Cenu stabilitāte ir galvenais izaugsmes kavēklis!

Komentāri [16]

 
1905
Te nu es raksta autoram piekrītu visā pilnībā:
cenas ir jāsamazina,
jāsamazina
un jāsamazina!
Pietiek dažiem buržujiem krāt bagātības uz trūcīgo darbaļaužu rēķina!
Visas preces un pakalpojumus jāpārdod par pašizmaksu, bet tā jāizraugās viszemākā no iespējamajām!
11.oktobris, 10:05 Atbildēt
Kvadrāts
"Klausies manos vārdos, neskaties uz darbiem!" Jezuītu sakāmvārds.
=======================================================
Šitais NRA autors jau nekādus ciparus (skaitļus) nemin, tāpēc var droši rakstīt par "cenu stabilitāti". Latvijas Banka savu uzdevumu paveic perfekti - par izaugsmi nesūdzas:" Jau gandrīz 1,6 miljoni eiro – šādu summu pērn atalgojumā saņēmusi Latvijas Bankas (LB) vadība. Gadu no gada šī summa aug un aug, turklāt tā ir tikai izmaksu "redzamā" daļa: piemēram, LB valdes locekļu dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumiem vien pērn iztērēti gandrīz 60 tūkstoši eiro." diena, 26.07.2017.
11.oktobris, 11:16 Atbildēt
IM
Kāda iekustināšana, kāds jauns izaugsmes cikls?
Tak skaidrs ka cenu stabilitātes politika ir tā pati finasiālā ekonomikas dozēšanas politika. Finanses ekonomikai tiek dozētas tāpat kā lopiņam barība, uz letāko izslaukumu. Un ja kur lopiņu sāk pastiprināti barot tad taču skaidrs kas tas viennozīmīgi ir uz lopiņa (ekonomikas) nokaušanu.
Mūsdienu ekonomikas pamatā manprāt ir protekcionāli visai izbojāts tirgus ar stingri dozētu finansiālo aprūpi un krīžu mehānismiem ekonomikas regulārai apkaušanai.
Rezultatā ir zināma cenu stabilitāte, bet ekonomika neattīstās un parādās milzums lieko cilvēku kurus nav ar ko nodarbināt.
Daudziem daudzās pasaules vietās nav vairs nekādu cerību uz nākotni, un cilvēki aumaļām dzenas uz tām vietām kur pagaidām vēl nav tik traki.
11.oktobris, 11:17 Atbildēt
opis no laukiem
Jā,Likuma Par Latvijas banku 3.pants ir pilnīgā pretrunā ar brīvā tirgus principiem kas deklarē,ka cenas nosaka pieprasījuma/piedāvājuma attiecības. Kādam tad būtu jābūt patiesi brīvam tirgum? Patiesi brīvs tirgus būs tikai tad,kad abi galvenie tirgus virzieni - imports ar eksportu atradīsies pilnīgi vienādos konkurences un kustības brīvības apstākļos,bet tas būs tikai pastāvot līdzsvara balansam starp importu un eksportu.Tātad,nacionālās valūtas kursam jābūt atkarīgam no importa/eksporta bilances starp konkrētajām valstīm,jo tikai tad darbosies brīvā tirgus principi. Izejot no iepriekšteiktā domāju,ka ir pienācis laiks Saeimas deputātus un LB vadību pārcelt no bērnu dārza sagatavošanas grupiņas uz pirmo klasīti,kur viņiem būs jāapgūst sekojošas darbības - pirmkārt Saeimas jālabo Likuma Par Latvijas Banku 3. pantu aizstājot to ar sekojošu tekstu - LB galvenais uzdevums ir nodrošināt FINANŠU SISTĒMAS STABILITĀTI Latvijas valstī! Tātad,stabilai jābūt FINANŠU SISTĒMAI,nevis tikai vienam no finanšu sistēmas iekšējam parametram - valūtas kursam! Visus iepriekšējos gadus,dzenoties pēc stabilā valūtas kursa, vienlaicīgi tika nodrošināts arī tikpat stabils naudas trūkums Latvijas tautsaimniecībā. Varam jau demonizēt SVF un saskatīt viņā tikai ienaidnieku,bet SVF ieteikums Latvijai krīzes kulminācijas brīdī bija - devalvējiet latu uz ko mūsu skaidu "lācītis" atbildēja ar lepnu atteikumu. Ieteikums - devalvējiet latu nozīmēja ieteikumu iedarbināt MONETĀRO TRANSFORMATORU ,lai samazinot nenormāli uzpūsto lata kursu, gūtu iespēju STRAUJI palielināt naudas daudzumu iekšējā tirgus apgrozībā,jo abi šie parametri atrodas apgriezti proporcionālā saistībā. Valūtas sistēma var būt stabila tikai tad,kad nepārtraukti darbojas monetārais transformators un tieši FIKSĒTIE valūtas kursi ir valūtas sistēmas stabilitātes galvenais ienaidnieks. Visus iepriekšējos gadus Latvijā ir eksistējusi regresīva, brūkoša valūtas sistēma,kas sabotēja jebkādu nacionālas ekonomikas attīstību,bet.....globālistus tā ļoti apmierināja un viņi pret to neko neiebilda!?
11.oktobris, 11:24 Atbildēt
IM
Latvijas izaugsmi protams kavē arī kopējā Eiropas valūta.
Kopēja valūta loģiska ir tikai vienmērīgi attīstītā teritorijā, kopējai valūtai kā reiz būtu jāstrādā uz kopējās teritorijas vienmērīgu attīstību.
Bet kas ir Eiropā? Nekādas runas par vienmērību, taisni otrādi, vairāku ātrumu Eiropa. Kopējā Eiropas valūtā strādā uz to lai pie vispārējas katastrofālas nodarbinātības un pirktspējas krituma piekoptās globālās finasiālās politikas rezultatā vēl kādu laiku saglabātu nodarbinātību un pirkspēju teritorijas centrā, protams uz nomaļu attīstības iespēju rēķina. Vienotā Eiropas valūta strādā uz Vāciju, bet absolūti nestrādā ne uz Grieķiju , ne uz Latviju, pat ne uz Itāliju un varbūt pat Franciju. Tā ka Eiropas kopējā valūta manprāt arī ir tikai viens liels laika jautājums.
11.oktobris, 11:54 Atbildēt
Lembergoīdu slapjie sapņi par to kā atņemt pensionāriem viņu iekrāto zārka naudu, bet pašiem atbrīvoties no sagrābtajiem kredītiem!
11.oktobris, 14:25 Atbildēt
IM
Sakrātās pensionāru zārka naudas pasauli nekādi neglābs.
Sagrābtie krediti gan pasauli nobendēs (līdz ar visām sakrātajām zārka naudām), jautājums par to nav vai, bet gan kad.
11.oktobris, 14:41 Atbildēt
Klucis
Cenu stabilitāte ir galvenais attīstības garants ! Mācās, študenti, mācās paideristi, kā vajag pelnīt - un ļaut nopelnīt citiem:
"Latvijas Banka ir sadrukājusi 3,8 miljardus eiro, bet šī nauda stāv komercbanku kontos un vienkārši gaida, kad beidzot valstī sāks saimniekot kārtīgi, neraustīs nodokļus, atbalstīs uzņēmējus, īstenos reformas, sakārtos arī veselības nozari, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs."
lsm.lv, 28.09.2016.
11.oktobris, 15:51 Atbildēt
!
Nauda negaida sakārtotību, bet pamuļķi, kas uzrausies. Tā kā trekno gadu "atbalsis" vēl nav aizmirstas un daļai ir liegts ņemt kredītu, bet citi vēl maksā, kaut manta atņemta, nav kam ņemt.
11.oktobris, 19:35 Atbildēt
Klucis
Viss ir sakārtots, viss noris plānveidīgi - nākamā paaudze jau ir "uzrāvusies", jo šodienas liberasti jau savus parādus pārlikuši uz citu pleciem: - Latvijas kopējais parāds pēc valsts un pašvaldību parādu konsolidācijas veidoja 9,56 miljardus eiro.
" Latvijai gaidāmi daži pustreknie gadi ." Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais (nra)
11.oktobris, 23:06 Atbildēt
Antiņš
Cenu stabilitātē milzīgs nopelns ir labi attīstītai karteļu sistēmai, kas arī liedz konkurentu piekļuvei Latvijas tirgum.
11.oktobris, 19:29 Atbildēt
MI
Saprotu kopējo tirgu, bet nomiršu un tā arī laikam nesapratīšu vienlīdzību kopējā tirgū.
Un savu nesapratni mēģināšu izskaidrot ar parastu teksta uzdevumu.
Tātad, zemē, kur saules pārpārēm tomātu var izaudzēt par 1 santīmu + visi nodokļi + 2, tātad tomāts izmaksā 3 santīmus. Latvijā kur tomātu var izaudzēt par 2 santīmiem, jo jākurina + 2 par nodokļiem, tad tomāts maksā 4 santīmus. Brīvajā tirgū eksports nereāls. Jo saules zemei atvest tomātu būs lētāk, nekā tomātu aizvest uz saulaino zemi. Regulēt šo starpību var ar nacionālās valūtas vērtību, ievedmuitu vai subsīdijām. Ņemot vērā, ka eiro mums ir viens, tad nu nekādi nesaprotu kā var iepirkt pienu Latvijā, aizvest uz ārvalstīm un atvest atpakaļ, un finišā lētāks nekā pie mums pussimts kilometru šurpu turpu vadātais.
Manā skatījumā tas ir absurds un atvērts nevienlīdzīgs tirgus.
Nu nemāku es kā Gudmens locīt pirkstus pirmkārt, otrkārt un citukārt. Vai kā 3aVoldiņš kuram katrs trešais vārds fiskālā, jeb ka ārzemniekam bļ.ģ un velns tik saprot ko viņš buldurē.
Bet varbūt kāds zinātājs varētu cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot kā spāniešu tomāts var līdz Latvijai atbraukt lētāk, nekā no rīta ar ķeru aizstumtais līdz tirgum. Vai Latvijas piens kurš paviesojies Lietuvā, atgriezties Latvijā lētāk nekā no Valmieras atbraukušais.
Jautājums ir kā tiek aizstāvēts Latvijas tirgus? Vismaz, lai būtu vienlīdzīgi.
Jāatzīmē, ka eiropas dalībvalstīs nodokļu slogs ir dažāds un līdz ar to produkta cena jau pašā sākumā ir dažāda pat pie vienādiem saražošanas apstākļiem. Nerunājot nemaz par ziemeļu, dienvidu efektu, vai izejvielu pieejamību.
Latvijai kuru klāj 50% mežu, kurai ir/bija pieejami Krievijas, Baltkrievijas kokmateriāli nu būtu jābūt kokapstrādes flagmanim Eiropā, bet valstij, kurai pietrūkst šo resursu, bet kura darbojas kokapstrādē, darbinieku attalgojums ir daudzkārt augstāks. Absurds.
Neceru, ka Latvijas banka to cilvēku valodā izskaidros, jo viņiem izcilība svarīga, vai konferencēs ar sev līdzīgajiem akadēmiskajā mistērijā pačalot, bet varbūt kāds ekonomists no saviem augstumiem varētu nolaisties un cilvēkiem saprotamā valodā izskaidrot. Un ne tik daudz par problēmu, bet gan par Latvijas tirgus aizsardzības mehānismiem. Kāpēc tas ir svarīgi? Tikai viena apstākļa dēļ, lai vispār varētu runāt par ražošanu, eksportu, importu, Latvijas tautsaimniecību kopumā.
Bet nezin kāpēc man šķiet, ka pakustinot šo jautājumu izrādīsies, ka tas ir viens kārtīgs purvs, kur tie paši izcilnieki spēs nolasīt tikai saņemtos normatīvus, bet ne paskatīties/darboties izejot no Valstiskās apziņas.
12.oktobris, 0:36 Atbildēt
Valdus
Kas tur ko nesaprast ! Latvija taču nav neatkariga valsts ,ta pat nespej risinat savas ķemertinu problemas ,ta bilda tikai saimnieku ,briseles un okuoantu asv paveles un rikojumus ! Visu so darbibu merķis ir apsoluti sagraut vel nesagrauto ,izlaupit vel nezlaupito ,atbrivot teritoriju no latvāniem ,parverst so teritoriju oar iskamistu ,pertiķu un citu atkritumu uzgaztuvi !
12.oktobris, 7:42 Atbildēt
Hm
Par to pienu, kurš "paviesojies" Lietuvā :-)
Es saprotu tā, ka viss atkarīgs no nosacījumiem tam uzņēmējam, kurš gatavs ar pienu nodarboties. Acīmredzot, Lietuvas "piena vecim"tas ir izdevīgi - savākt Latvijas pienu, to apstrādāt atbilstoši prasībām ( vai pārstrādāt citā produktā) - un vest atpakaļ uz Latviju tirgot.
Ja tas pats process ( tieši tāds pats) notiktu Latvijā - tad piena vecis uzreiz saprastu, ka viņam tas nav izdevīgi valstisku nosacījumu dēļ ( Latvijas Banka, PVD, Ekonomikas ministrija, u.tml.) Kā radusies šāda situācija - to gan Ekonomikas ministrijai vajadzētu skaidri un gaiši paskaidrot sabiedrībai - jo faktiski tas ir valsts izaugsmes ( neizaugsmes) skandāls. To nedrīkstētu pieļaut. Taču Latvijas vadoņi vienā mierā guļ tālāk, leiši savāc Latvijas pienu tālāk, viss notiek mierīgi tālāk.
Mentalitāte, varbūt??!!
12.oktobris, 14:47 Atbildēt
mareks
cenu stabilitāte ir redzama ,cenas stabili aug kā sēnes pēc lietus ,sevišķi pirmās nepieciešamības precēm pārtikai un medicīnas precēm ,vaina ekonomiskajā stagnācijā Latvijā ir citur ,mums salīdzinot ar pārējām eiropas valstīm ļoti zemas algas ,līdz ar to zema pirktspēja ,ja neviens neko nenopērk nav jēgas ražot jo tapat nepirks jo navnaudas
12.oktobris, 9:26 Atbildēt
Jūlis
Cenas varētu būt stabilas, ja finansisti necenstos veidot nevajadzīgi lielus uzkrājumus, tas ir, tie necenstos saaugļot pārmērīgi augstus procentus. Tā kā valdības nespēj kontrolēt augļotājus, tad nekas cits neatliek, kā ļaut augt cenām. Tas samazina saaugļotās naudas vērtību. Lietas būtu labākas, ja augļotāju sakrātā nauda tiktu ieguldīta ekonomikā, bet tā tas nav. Augļotāju sakrātā nauda tiek ieguldīta Ķīnā. Pie mums tas rada bezdarbu. Tā tiek grauts tirgus, rodas pamats ekonomiskai krīzei.
12.oktobris, 10:15 Atbildēt

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!