Lēmums par Ventspils brīvostas pārstāvniecības atvēršanu Brēmenē bija acīm redzami izdevīgs Ventspils brīvostas pārvaldei, tomēr A. Lembergs šā lēmuma sakarā tiek apsūdzēts par būtiska kaitējuma nodarīšanu valstij un sabiedrībai.
1999. gada 7. maijā Ventspils brīvostas valde atbalstīja bijušā Satiksmes ministrijas Jūras lietu departamenta vadītāja un Rīgas ostas pārvaldes pārstāvniecības Brēmenē vadītāja Jāņa Butnora priekšlikumu atvērt arī Ventspils brīvostas pārstāvniecību Brēmenē. Tās uzturēšanu bija paredzēts dalīt trijās daļās: daļu finansē Ventspils brīvostas pārvalde, daļu - SIA Noord Natie Ventspils terminals, daļu - akciju sabiedrība Ventspils Tirdzniecības osta.
Racionāls priekšlikums
Lai arī lēmums ir par to, kā tiks finasēta šīs pārstāvniecības uzturēšana, prokuroriem šķitis, ka pietiek ar dokumentā pieminēto SIA Noord Natie Ventspils terminals nosaukumu, lai varētu apsūdzēt A. Lembergu par dalību lēmuma pieņemšanā interešu konflikta situācijā, kas izraisījis smagas sekas un valstij un sabiedrībai nodarījis būtisku kaitējumu.
J. Butnors 1999. gadā Ventspils brīvostas valdei adresējis vēstuli, kurā cita starpā minējis: «Sākot ar 1997. gada 7. jūliju, strādāju Vācijā un nodarbojos ar dažādu kravu piesaistīšanu caur Latvijas ostām. Manis vadītā pārstāvniecība atrodas Brēmenē, Starptautiskajā biznesa centrā, kurš ir arī Brēmenes un Brēmerhāfenes ostu darbības centrs. Brēmenes Starptautiskajā biznesa centrā pašlaik atrodas vairāk nekā sešdesmit firmu no divdesmit četrām dažādām pasaules valstīm. Gandrīz divu darba gadu laikā man ir izveidojušies labi, personīgi sakari ne tikai Brēmenē un Brēmerhāfenē, bet arī Hamburgā, Ķīlē, Rostokā un citās ostu pilsētās. Liela interese Vācijā ir par Ventspils ostu. Es piedāvāju savus pakalpojumus - pārstāvēt Ventspils brīvostas intereses Vācijā, izmantojot manu pieredzi un personīgos kontaktus. Galvenie darbības mērķi: izveidot un nodrošināt ar kravām prāmja līnijas starp Ventspili un kādu no Vācijas ostām; piesaistīt konteineru tranzītu un ietekmēt to pārorientāciju no citām Baltijas ostām uz Ventspils brīvostu; pārstāvēt un reklamēt Ventspils brīvostu un tās tranzīta iespējas dažādos vāciešiem rīkotos pasākumos. Lūdzu brīvostas valdi izskatīt manu piedāvājumu, līguma projektu un tam pievienoto izdevuma tāmi.»
Vājprāta murgi
Liecinot par šo apsūdzības sadaļu, A. Lembergs teica: «Lēmums nav par Noord Natie Ventspils Terminals. Noord Natie Ventspils Terminals tiek dota iespēja iztērēt naudu, lai līdzfinansētu Ventspils brīvostas pārstāvniecību Brēmenē, lai brīvostas pārvaldei nebūtu jāfinansē simtprocentīgi, bet tikai vienu trešo daļu. Es domāju, ka ļoti perfekts priekšlikums, ļoti izdevīgs priekšlikums Ventspils brīvostas pārvaldei. Lai komersanti no savas kabatas finansē Butnora kunga aktivitātes Brēmenē.
Bet, lūk, apsūdzība ir par Noord Natie Ventspils Terminals. Lēmums ir par brīvostas pārstāvniecības uzturēšanu Brēmenē. Bet man ir apsūdzība par Noord Natie Ventspils Terminals, ka man ir materiālā interese, jo Noord Natie Ventspils Terminals līdzfinansēs brīvostas pārvaldes izdevumus Brēmenē savai pārstāvniecībai. Vai tad tas nav vājprāta murgs?»
Ņirgāšanās par likumu
A. Lembergs detalizētāk pievērsās apsūdzības apgalvojumam, ka A. Lembergs kā Ventspils domes priekšsēdētājs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā attiecībā uz SIA Noord Natie Ventspils Terminals, esot ietekmējis savas, dēla Anrija Lemberga un meitas Līgas Lembergas mantiskās, materiālās intereses SIA Noord Natie Ventspils Terminals, jo šis lēmums esot nodrošinājis SIA Noord Natie Ventspils Terminals saimnieciskās darbības veikšanu: «Kā var nodrošināt saimnieciskās darbības veikšanu, ja uzņemas finansiālas saistības? Tie jau ir izdevumi! Kāda saimnieciskā darbība? Kā to nosaukt? Šajā sakarā es varu liecināt: kā Ventspils domes priekšsēdētājs nekādus lēmumus Ventspils brīvostas valdes sēdē pieņemt nevaru, jo, atbilstoši likumam par pašvaldībām, domes priekšsēdētājam nekādu tiesību šajā sakarā nav. Šādas tiesības nav formulētas nedz likumā par Ventspils brīvostu, nedz likumā par ostām. Arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Ventspils brīvostas valdē lēmumus nepieņem. Valdē lēmumus pieņem brīvostas valdes locekļi, koleģiāli lemjot. Līdz ar to ne viens, ne otrs šā lēmuma pieņemšanā piedalījies nav. Šo lēmumu pieņēma brīvostas valdes locekļi. Brīvostas valdes locekļi, kā es jau teicu, uz to brīdi nebija valsts amatpersonas.» «Šis lēmums Noord Natie Ventspils Terminals saimniecisko darbību nekādā veidā ietekmēt nevarēja. Uzņēmējiem tiek piedāvāts brīvprātīgi uzņemties daļu no Brēmenes pārstāvniecības finansēšanas, ja viņiem ir interese tādā pārstāvniecībā. Ja viņiem nav tādas intereses, tad viņi nefinansē un tāda pārstāvniecība netiek atvērta, izņemot gadījumu, ja divas trešdaļas finansē Ventspils Tirdzniecības osta. Ne par kādu saimniecisko darbību nav runa. Runa ir tikai par Brēmenes pārstāvniecības finansēšanu. Līdz ar to nekādas tur mantiskas, saimnieciskas sekas neradās. Izņemot, ja lemj finansēt, tad Noord Natie Ventspils Terminals rastos izdevumi. Ja rodas izdevumi, tad kur te ieguvums? Protams, ka ne man, ne dēlam, ne meitai te nekādas mantiskās, materiālās intereses no tāda lēmuma nebija. Te interese bija viena - ekonomēt Ventspils brīvostas pārvaldes līdzekļus. Lai privātie komersanti finansē divas trešdaļas no brīvostas pārvaldes pārstāvniecības izmaksām. Ļoti pareizs un labs lēmums! Tikai un vienīgi brīvostas pārvaldes interesēs. Līdz ar to, godātā tiesa, es šo apsūdzību nesaprotu! Kā te veidojās tā saimnieciskās darbības veikšana Noord Natie Ventspils Terminals? Kādas materiālās intereses veidojas man, dēlam un meitai? Apsūdzībā nekas konkrēti nav pateikts. Par cik nav nekas konkrēti pateikts, tad vai nu tādas vispār nav, vai arī prokurors to apzināti nav darījis zināmu. Varbūt to darīs zināmu kaut kad vēlāk, kad es būšu beidzis liecināt, lai mēs sāktu visu to stāstu vēl vienu reizi. Iespējams, ka tāds mērķis ir, un tad gan šis process ilgs bezgalīgi. Es nesaprotu apsūdzību! Tā ir absurda, nepamatota, bez faktiem, bez pierādījumiem. Tā ir ņirgāšanās par likumu par prokuratūru, par likumu par tiesu varu un Satversmi, un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tādas apsūdzības nedrīkst parādīties pēc būtības.
