Rīgas apgabaltiesa vakar atcēla Ventspils mēram Aivaram Lembergam 2008. gadā piemēroto drošības līdzekli – policijas uzraudzību.
Tomēr tiesa atstāja spēkā 2007. gadā piemēroto drošības līdzekli - liegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Advokāte Irina Kauke Rīgas apgabaltiesai lūgumu atcelt šos drošības līdzekļus pieteica jau šā gada 11. janvārī. Tiesnesis Boriss Geimans solīja, ka lēmumu par drošības līdzekli paziņo jau 20. janvārī. Tomēr tiesa savu lēmumu pieņēma tikai vakar pusdienas pārtraukuma laikā. Turklāt motivēts tiesas lēmums būs pieejams vēl vēlāk - no 7. februāra.
Šīs un citas pazīmes liecina, ka tiesas lēmums tapis smagās diskusijās, kas, visticamāk, risinājušās ne tikai starp tiesas sastāva dalībniekiem vien. Tiesai acīmredzot bija jāizvērtē ne tikai juridiskie un veselā saprāta argumenti, bet arī fakts, ka pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa rit jau pilnā spēkā, līdz ar to ne tikai dažiem, bet pilnīgi visiem A. Lemberga politiskajam konkurentiem varētu nepatikt, ka pieredzējušajam politiķim «krīt pilnīgi visas važas».
Soda funkcija
I. Kauke vērsa tiesas uzmanību, ka A. Lembergam piemērotie drošības līdzekļi šobrīd kļuvuši nesamērīgi un ir pretrunā ar Latvijas likumiem un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kā arī pilda nevis likumā noteiktās drošības līdzekļa, bet gan soda funkcijas. Advokāte arī pauda, ka gaida no tiesas argumentētu viedokli, kāpēc A. Lembergam piemērojams tas vai cits drošības līdzeklis. «Tiesa, liedzot Aivaram Lembergam pildīt amata pienākumus, ignorē sabiedrības vēlmi redzēt Aivaru Lembergu deputāta statusā, līdz ar to arī domes priekšsēdētāja amatā. Šāda ilgstoša sabiedrības vēlmes ignorēšana negatīvi ietekmē politisko procesu un traucē vēlētājiem realizēt savu politisko gribu. Šīs konstitucionālās cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedriskās drošības apsvērumi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šos apsvērumus definē šādi: «Publiskās institūcijas nedrīkst nevienam traucēt baudīt cilvēktiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts vai sabiedrisko drošību vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.» Piemērotajam drošības līdzeklim - nodarbošanās aizliegumam - pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav vairs nekādas jēgas, jo to neprasa sabiedrības drošības apsvērumi. Savukārt nodarbošanās aizlieguma turpmāka piemērošana ir uzskatāma gan par neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu, gan par nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē,» teica I. Kauke.
Viņa atgādināja, ka saskaņā ar Eiropas tiesas judikatūru drošības līdzekļa piemērošana nedrīkst pildīt soda funkciju. «Nav pieļaujams, ka nevainīguma prezumpcijas princips tiek pārkāpts, drošības līdzeklim ieilgstot tā, ka tas līdzinās soda izpildei. Drošības līdzekļa pamati ar laiku aizvien vairāk zaudē savu nozīmi attiecībā uz personas cilvēktiesībām uz darbu,» norādīja advokāte.
Politikā ierauj arī tiesu
Savukārt pats A. Lembergs tiesai atgādināja, ka šā gada augustā apritēs desmit gadi, kopš viņam piemērots pirmais drošības līdzeklis, un tas jau sen kā nepilda kriminālprocesuālo sūtību, bet kalpo kā cīņas ierocis politiskajiem pretiniekiem. Viņš uzsvēra - tā kā tiesa lūgumus par piemēroto drošības līdzekļu atcelšanu jau ir skatījusi, bet politiskie pretinieki tos turpina izmantot savās interesēs, tādējādi arī tiesa tiek ierauta politiskajā procesā.
«Parasti cilvēks savu profesionālo darbību veic aptuveni četrdesmit gadus. Iznāk, ka no šiem četrdesmit gadiem desmit gadu man bijis liegts ieņemt konkrētu amatu. Šo amatu - Ventspils domes priekšsēdētājs - man piešķīruši domes deputāti. Bet viņiem šādas tiesības man piešķirt amatu piešķīra pilsoņu kopums - Ventspils vēlētāji. 25% no manas dzīves man liegts attaisnot vēlētāju doto uzticību. Šādam liegumam jābūt ļoti motivētam un argumentētam. Drošības līdzekļa piemērošanas brīdī nekāda nopietna argumentācija neizskanēja, izņemot to, ka es kaut ko varētu ietekmēt. Apritējuši desmit gadi, un šajā laikā nav tapuši zināmi fakti, ka es kaut ko ietekmēju. Līdz ar to tik ilglaicīgai drošības līdzekļa piemērošanai nav nekāda tiesiska pamata. Pēc būtības tas ir liegums politiskai darbībai. Tas jau arī bija šī drošības līdzekļa mērķis. Kriminālprocess liegumu politiskai darbībai neparedz, tādēļ man tika piemērots liegums pildīt amata pienākumus. Es, godātā tiesa, ļoti labi saprotu, kādēļ jūs to neatcēlāt, jo jums ir bailes to darīt. Jūs baidāties par sevi, savām ģimenēm un bērniem, jo ar jums var izrēķināties. Es to labi saprotu. Valsts apsūdzības uzturētāju uzvedība publiskā telpā, kur intervijas sniedz apsūdzības rakstītājs un uzturētājs prokurors Juris Juriss, liecina, ka tiek radīts totāls spiediens uz tiesu. Jūs neesat tikai tiesneši. Jūs esat arī cilvēki un tikai pēc tam tiesneši,» skaidroja A. Lembergs.
Kāds apdraudējums?
Runājot par drošības līdzekli policijas uzraudzību, advokāte I. Kauke atgādināja, ka to pat prokurori nelūdza piemērot - to pēc savas iniciatīvas piemēroja Kurzemes apgabaltiesa. A. Lembergs skaidroja, ka šis drošības līdzeklis ir absurds un pēc savas būtības tas ir sods: «Līdz šim man nav celta apsūdzība nedz terorismā, nedz laupīšanā, zādzībās vai bruņotos uzbrukumos. Turēt mani mājās no vieniem naktī līdz pieciem no rīta - kāda šim drošības līdzeklim ir motivācija, Dievs vien zina! Lai arī kāda tā nebūtu, šis drošības līdzeklis ir spēkā deviņus gadus. Tas nozīmē, ka procesa virzītājam ir kaut kādi man nezināmi apsvērumi, kuri liek šo drošības līdzekli uzturēt. Tiek tērēti policijas resursi, lai mani kontrolētu. Vakar manam puikam palika 11 mēneši. Policija brauc naktī pārbaudīt un ceļ visus augšā - mani un manus ģimenes locekļus. Tas ir stāsts par šā drošības līdzekļa cilvēcisko pusi. Šajā ziņā es apelēju pie jums nevis kā pie tiesnešiem, bet kā pie cilvēkiem. Kāda jēga mani, cilvēku, kurš ir ievēlēts ar lielu sabiedrības atbalstu, turēt mājās naktīs tā, lai es nevarētu iziet ārpus savas teritorijas žoga? Kurš var man paskaidrot, ko es šajā kriminālprocesā apdraudu?».
