Pieaug ārvalstīs aizturēto Latvijas valstspiederīgo skaits, kas nodarbojas ar narkotisko vielu kurjera pakalpojumiem, ikgadējā preses konferencē par 2017.gadā paveikto un turpmākiem konsulārā darba virzieniem sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.
Valsts sekretārs skaidroja, ka šī tendence ir satraucoša. Pērn par šādiem noziegumiem aizturēti 35 valstspiederīgie, savukārt 2016.gadā 33. "Diemžēl joprojām Latvijas valstspiederīgie pērn tikuši aizturēti par dažādām nelegālām darbībām. Atsevišķa risku kategorija ir likumpārkāpumi par narkotisko vielu pārvietošanu un tranzītu," skaidroja Pildegovičs.
Tikmēr ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa vērsa uzmanību, ka tieši aizturēto personu skaitam par narkotisko vielu pārvietošanu ir augšupejoša tendence. Ministrijas pārstāve to skaidro ar izmisuma soli, kas nereti ir galvenais iemesls, jo persona uzķeras uz iespēju ātri iegūt peļņu. "Šie cilvēki pārsvarā tiek notverti tālu no Eiropas Savienības (ES), eksotiskās valstīs - Latīņamerikā un Dienvidaustrumāzijā. Jāsaprot, ka par šādām darbībām vairākās šo reģionu valstīs ir paredzēti ļoti bargi sodi, proti, ja ne nāves sods vai mūža ieslodzījums, tad daudzi gadi cietumā noteikti," teica Japiņa.
Atskatoties uz aizvadīto gadu konsulārās palīdzības jomā, ministrija arī secinājusi, ka ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušo Latvijas valstspiederīgo skaits joprojām ir augsts. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo informāciju, aiz Latvijas robežām pērn bojā gājušas 259 personas, bet 168 personām bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība. Tāpat palielinājies ārvalstu medicīnas iestādēs psihisku traucējumu dēļ ievietoto personu skaits.
"Vērojama vēl viena satraucoša tendence, proti, palīdzība kļūst arvien pieprasītāka. Pērn bijuši 40 gadījumi, kad nācies sniegt palīdzību Latvijas valstspiederīgajam atpakaļceļa nodrošināšanai ar ES valstu starpniecību no Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas. 17 gadījumos tikusi sniegta palīdzība, lai iegādātos ceļojuma biļetes. Šīs palīdzības apmērs ir pieaudzis, jo 2016.gadā bijuši tikai četri šādi palīdzības lūgumi," norādīja Pildegovičs, piebilstot, ka viens no palīdzības pieprasījumu skaita pieauguma iemesliem ir fakts, ka vairākos pasaules reģionos bijusi vai ir krīzes situācija, kā arī notikušas dabas stihijas un terorakti.
Ministrijas pārstāvji vērsa uzmanību, ka finansiālo palīdzību nelaimē nonākušajiem arvien biežāk atsaka tuvinieki, pašvaldības un sociālie dienesti Latvijā. Japiņa uzsvēra, ka ir pašvaldības, kuras reizēm izpalīdz, taču ir arī tādas, kuras to nedara nekad. Ja nepalīdz arī sociālais dienests, tad tiek iedarbināts valsts aizdevuma mehānisms, proti, persona atgriežas Latvijā, taču tai ir jāatlīdzina atgriešanās izdevumi, ko parasti izdara trešdaļa šo cilvēku. Viņa arī piebilda, ka personas, kurām ir nepieciešama palīdzība atgriezties Latvijā, ir izcietusi ieslodzījumu ārvalstīs.
ĀM dati liecina, ka 2017.gadā tikuši saņemti 3232 zvani un 620 e-pasti sakarā ar konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās. 2016.gadā konsulārā palīdzība ārkārtas situācijās prasīta retāk, proti, saņemti 2409 zvani un 750 e-pasti ar lūgumu pēc konsulārās palīdzības ārkārtas situācijā.
Tāpat ĀM pārstāvji akcentēja nepieciešamību strādāt pie cilvēku tirdzniecības novēršanas un informēšanas par šo problēmu. Japiņa atzīmēja, ka cilvēku tirdzniecība - strādāšana par velti vai strādāšana par neatbilstošu atalgojumu, ir ļoti svarīga tēma, tādēļ tiek strādāts pie informatīvas kampaņas izveides par šo problēmu. Savukārt ĀM valsts sekretārs norādīja, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas jautājumos ĀM turpina sadarboties ar Iekšlietu ministriju, lai informētu sabiedrību par modernās verdzības izpausmēm un riskiem, kas saistīti dodoties strādāt un dodoties izklaides braucienos uz ārzemēm.
Pildegovičs arī informēja par ĀM izstrādāto likumprojektu "Konsulārā reglamenta likums", kas aizstās spēkā esošo 1994.gadā atjaunoto 1935.gada Konsulāro reglamentu. Konsulārā reglamenta likums skaidri nošķirs un definēs konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus, kā arī uzlabos konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu pieejamību Latvijas valstspiederīgajiem visā pasaulē.
Lai gan Latvijas valstspiederīgie, kas nonākuši nelaimē valstī, kurā nav Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, jau tagad var vērsties pēc palīdzības citas ES valsts vēstniecībā, tikai 2015.gadā pieņemtās tā dēvētās Konsulārās direktīvas spēkā stāšanās šī gada 1.maijā precizēs šīs palīdzības veidus un apjomu. Jaunais likums arī ieviesīs šo direktīvu Latvijā un ir iesniegts Saeimā, kur šobrīd atrodas 2.lasījumā.
Ministrijas pārstāvji aicināja personas reģistrēties konsulārajā reģistrā, kā arī izmantot aplikāciju "Ceļo droši" un sekot līdzi ceļojuma brīdinājumiem ĀM mājaslapā, lai pirms ceļojuma uzzinātu aktuālo informāciju par situāciju konkrētajā valstī un reģionā.
