Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece nolēmusi izstāties no partijas "Vienotība". Par to liecina viņas ieraksts sociālajos tīklos un nopublicētais iesniegums partijas valdei.
"Ir pagājuši gandrīz 17 gadi, kopš manas ienākšanas politikā.17 gadi, kas man daudz devuši un daudz atņēmuši. Gadi, kas mainījuši mani pašu un gadi, kas paliks ierakstīti vēsturē," skaidro bijusī politiķe. "Duncīši mugurā, kaušanās un pārdošanās par amatiem, savstarpēja apsaukāšanās, šķietamas ietekmes dalīšana, pakāpšanās uz citu galvām. Liekulīgi smaidi sejā, nikni vārdi kamerās," - politikā notiekošo raksturo Mūrniece.
"Jaunais laiks sapulcināja svešus, nevienam nepazīstamus cilvēkus (ar maziem izņēmumiem), kas vēlāk auga un kļuva par īstiem politiķiem. Mēs strādājām, nedomājot par pulksteņa laiku, strīdējāmies un līdz asarām apvainojāmies, bet turpat arī visu atrisinājām un gājām tālāk. Mums bija ideāli un mums bija principi. Mēs bijām naivi, bet godīgi un mērķtiecīgi. "Gods kalpot Latvijai" bija mūsu sauklis. Pirmais trieciens nāca, kad parādījās cilvēki no malas, kuri ar laiku Jauno laiku sašķēla, atstājot ar 3,5 procentu reitingu un opozīcijā. Pasēdējām, padomājām, uzrotījām piedurknes un devāmies uz priekšu, atkal kļūstot par varas partiju, ar vairākiem ministriem valdībā, mani tai skaitā. Mēs kopā strādājām, mēs kopā priecājāmies, bēdājāmies un strīdējāmies, gājām pārgājienos un dzērām vīnu. Mani bērni auga kopā ar Jauno laiku un bieži rotaļājās frakcijā uz grīdas. Mēs frakcijā viens otram bijām plecs, draugs, partneris. Kad sāka veidoties Vienotība, kāds mans sens draugs no citas partijas teica - "tu redzēsi, cik tagad būs intrigu un iekšēju svītrojumu vēlēšanās". Un tieši tas bija jaunums, ko Jaunais laiks piedzīvoja. Es tajā laikā biju ministre un ļoti aizņemta, tikai obligātajās dienās atrados frakcijā un jutos tur kā svešās mājās, tik ļoti viss bija izmainījies. Nebija Jaunā laika un tas, kas bija nācis vietā, bija man svešs.(...)
