Kārtējais sauciens pēc ceļu labošanas atskanējis no Vārkavas novada

KAS KUR ATRODAS: fotoattēla centrā biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, no viņa pa labi sociologs Arnis Kaktiņš un pa kreisi kokapstrādes uzņēmuma Šņepstu Jaunāres ražošanas vadītājs Jānis Šņepsts; kartēs Šņepstu Jaunāru dislokācija Vārkavas novadā un novada dislokācija Latvijā /F64
  • KAS KUR ATRODAS: fotoattēla centrā biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, no viņa pa labi sociologs Arnis Kaktiņš un pa kreisi kokapstrādes uzņēmuma Šņepstu Jaunāres ražošanas vadītājs Jānis Šņepsts; kartēs Šņepstu Jaunāru dislokācija Vārkavas novadā un novada dislokācija Latvijā /F64
  • Ekrānšāviņš no avīzes
1 / 2

Kārtējais sauciens pēc ceļu labošanas atskanējis no Vārkavas novada, kur nekādas naudas ceļu labošanai nevar būt: Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētājā 2016. gada nodokļu maksātāju sarakstā novads ir pārstāvēts ar tādu maksājumu kopsummu, no kuras nepietiek novada deviņu deputātu un piecu (!) bāriņtiesas locekļu uzturēšanai.

Precīzāk sakot, sauciens nācis no lauksaimniecības, mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmuma Šņepstu Jaunāres, kas šajā pavasarī bijis spiests uz pusotru mēnesi apturēt savu darbu mežu un baļķu zāģēšanā. Saimniecības pievedceļam noteiktie transportlīdzekļu masas ierobežojumi lieguši pievest kokzāģētavai baļķus, aizvest sazāģēto produkciju un piedevām vēl arī mežizstrādes tehnikai izbraukt no savas bāzēšanās vietas uz mežiem. Kāpēc tieši šogad par valsts masu saziņas līdzekļu uzmanības cienīgu notikumu kļuvusi situācija, kas tur atkārtojas gadu no gada? Tas noticis vairāku apstākļu sakritības dēļ.

Pirmkārt, durvju priekšā ir pašvaldību pārvēlēšana, kurās par vietu domē un tās vadītāja krēslā varētu pacīnīties Šņepstu Jaunāru dibinātājs un tagadējā sasaukuma novada domes deputāts Pēteris Šņepsts. Otrkārt, kokapstrādes vadīšanu tagad no tēva pārņem viņa dēls Jānis, kurš sācis rēķināt, ka kokapstrāde ar augstāku pievienotu vērtību prasa kapitālieguldījumus, kuri nevar atmaksāties, ja uzņēmumam jāatrodas dīkstāvē kaut vai pa vienam mēnesim pavasarī un rudenī. Treškārt, konkrēto gadījumu steidzās izmantot ceļu būves uzņēmumu biedrība Latvijas ceļu būvētājs, kuras valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš vakar kārtējo reizi brīdināja par praktiski visu nozares uzņēmumu izputēšanu tūlīt pēc 2018. gada, kad būs izsmelta nauda, ko Latvijas ceļu būvei 2014.-2020. gada periodam uzdāvinājusi Eiropas Savienība. Biedrība izmantoja Vārkavas gadījumu kā pamatojumu aizvietot ES finansējumu ar Latvijas valsts finansējumu, jo valsts taču varēšot atgūt ceļu uzturēšanā ieguldīto naudu no nodokļiem, ja satiksmes apgrūtinājumi netraucēs uzņēmumiem attīstīties un strādāt ar pilnu jaudu.

Diemžēl nekas neliecina, ka šobrīd ap 1900 Vārkavas novadā palikušo iedzīvotāju nodokļu maksājumus būtu vērts konsolidēt kapitālieguldījumos novada infrastruktūrā. Par lielāko nodokļu maksātāju Vārkavas novadā

2016. gadā VID uzrāda SIA Asklēpija Z ar nepilnu 27 tūkstošu eiro maksājumu, toties SIA BioGus spējis atslaukt no valsts 13,4 tūkstošus eiro. Vēl citi uzņēmumi maksājuši valstij no dažiem tūkstošiem līdz dažiem eiro gadā - kopā tik, ka salabot par šo naudu iespējams ne dažus kilometrus, bet tikai dažus desmitus metru grants ceļu. Īstenībā salabot nevar neko, jo jāuztur taču novada pārvaldes aparāts, kura apmēru Vārkavā ilustrē bāriņtiesa ar piecām tiesnesēm un vēl protokolisti.

Šņepstu Jaunāres vispār nav minētas nodokļu maksātāju sarakstā varbūt tāpēc, ka saucoties zemnieku saimniecība, kas ne pārāk sen Latvijas Avīzē aprakstīta sekojoši: «Pēteris Šņepsts ir lielākais privātais darba devējs Vārkavas novadā. Apkārt 180 ha apstrādātas zemes, vēl mežs, Rožkalnu centrā - gateris. Šeit darbs ģimenei - trīs dēliem un meitai un vēl 37 vietējiem.» Var turēt aizdomās arī VID, ka tas nejauši vai tīri apzināti maldina sevi un visus VID datu lietotājus, ja šāda vēriena uzņēmumam vispār nav vietas nodokļu maksātāju sarakstā, kur, toties atzīmēts, Rīgā reģistrēts individuālais komersants Jaunares BS, kurš nodokļos samaksājis apaļu nulli. Rezultātā par Vārkavas novadu radīta tāda aina, ka saimnieciski visizdevīgāk būtu šo teritoriju pamest un par ceļu būvi šajā teritorijā sākt domāt pēc 50-100 gadiem, kad visa šī teritorija būs apaugusi ar kokiem un koki sasnieguši lapu vai skuju koku ciršanas vecumu.



Komentāri [6]

 
aelita
ārprāts,to mūsu valdība saka
Vakar, 22:54 Atbildēt
zigis
Tur rakstā skaidri lasāms ŠŅEPSTU JAUNĀRES nodokļu NEMAKSĀ..... šamajam smagi, nav kas aizstāv, laiki mainās, brālis vairs nav tas, kas bija.....
Vakar, 19:04 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
20.aprīlis, 14:21 Atbildēt
Skatīt visus 6 komentārus >

Reģionos Vairāk >

Kaut kas traks!