Spītīgi dzīvīgā māla māksla un tradīcijas

MUGURKAULS. Daugavpils Māla mākslas centra keramiķi Jānis Saikovskis, Marija Saikovska un Lilija Zeiļa mācījušies pie vecmeistariem un jau sen izveidojuši savu rokrakstu Latgales keramikā /F64
  • MUGURKAULS. Daugavpils Māla mākslas centra keramiķi Jānis Saikovskis, Marija Saikovska un Lilija Zeiļa mācījušies pie vecmeistariem un jau sen izveidojuši savu rokrakstu Latgales keramikā /F64
1 / 1

Kurš gan cits, ja ne Latgales keramiķi sacentīsies ar daudzu citu valstu māksliniekiem un veidos un pierādīs savu rokrakstu māla mākslā. Izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa ir apskatāma laikmetīgās keramikas izstāde Kolekcija | Latvijas starptautiskā keramikas biennāle. Svētdien, 14. maijā, plkst. 11 Rīgas mākslas telpā būs radošā pēcpusdiena, jo «kurš gan vēl, ja ne mēs mēģināsim saglabāt tradīcijas», saka keramiķe Lilija Zeiļa, viena no 11 māksliniekiem, kuri pašlaik strādā renovētajā Daugavpils Māla mākslas centrā.

Māla mākslas centrs ir viens no magnētiem, ar kuriem pilsēta var pievilināt tūristus. Un viņi brauc - ļoti daudzi no Lietuvas, rīdzinieki arī, kad sadomājuši apmeklēt Marka Rotko mākslas centru, un labprāt lipina mālu. Taču tūristi nav būtiskākā Māla mākslas centra misija, svarīgi ir saglabāt tradīcijas, vēlreiz uzsver māksliniece L. Zeiļa, kurai interese par keramiku radās jau 13 gadu vecumā, kad pirmo reizi bijusi ekskursijā pie Latgales podniekiem.

MARIJAS SVEČTURI. Marijas Saikovskas svečturis top apmēram divus mēnešus. Slaiks un augsts zilos toņos veidots sveču turētājs atgādina eglīti, bet gaišbrūnais Marijas vīram Jānim asociējas ar Rīgas Vanšu tiltu / F64

Protams, jaunie mākslinieki strādā mūsdienīgāk, tomēr klasiskās formas ievēro un respektē arī jaunie un trakie. «Nepastāv kanons, ka ar mālu drīkst strādāt tikai tā,» stāsta L. Zeiļa. Tomēr jauno mākslinieku vajag ieinteresēt tradicionālajā podniecībā, tad viņš gribēs arī piena podu taisīt. Piena pods esot etalons, paskaidro Māla mākslas centra keramiķi tādiem neprašām kā mēs, kas mālus nav mīcījuši. Vēderīgais medaunieks ir liels pods ar osām, platajā vārauniekā vāra putru, bet no slaikās piena poda formas to visu atvasina. Un piena podam zelta griezumu esot ļoti grūti uztaisīt. «Mālam ir jāvīst, ne jāžūst,» skaidro L. Zeiļa. Ja māls sāks grozīties, tas kļūs šķībs, un tad, viņa ironizē, būšot augstā māksla, bet «mēs te tomēr tradicionālo mākslu taisām». Šogad Baltā galdauta svētkiem Daugavpils keramiķi izgatavojuši 100 podus - no baltiem līdz melniem.

Daugavpils Māla mākslas centrs tika renovēts pirms dažiem gadiem Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta ietvaros, un tagad tajā ir ne tikai Baltijā lielākā krāsns, bet arī pāris malkas cepļi, elektriskās keramikas apdedzināšanas krāsnis un moderni iekārtotas darbnīcas, kur var virpot, glazēt, apdedzināt. Ir izstāžu zāle, kurā pašlaik aplūkojama Lietuvas keramiķa Vitauta Vaļjuša un vietējo mākslinieku darbu izstāde. Kādreiz šajās telpās tapināti ļeņini un raiņi, un arī piecas tonnas smagais bronzas zaldāts, kas vēl Daugavpilī ieraugāms.

Vienas krāsns apakšā sagūluši skolēnu darinātie darbi. Amata saglabāšana un popularizēšana ir vissvarīgākais, ko vēlas Latgales keramiķi, tāpēc daudz strādā ar bērniem. «Mēs bērnus iesaistām jau no bērnudārza vecuma, un ne tālab, lai no viņiem māksliniekus taisītu, bet lai stimulētu motoriku, pirkstiņus attīstītu,» noteic L. Zeiļa. Keramiķi izveidojuši pat īpašu mācību grāmatu.

Keramiķei Marijai Saikovskai tieši mūsu viesošanās dienā gadījies noskaņojums darināt svečturus. Tos katru dienu neveido. «Noskaņa vajadzīga,» meistare tobrīd nav runātīga, jo svečtura zari ir jānostutē, lai nenolūst. Viņas vīrs Jānis Saikovskis ir viens no nedaudzajiem Daugavpils keramiķiem vīriešiem un pavelk uz zoba, ka Marija svečturu veidošanā tādu meistarību ieguvusi, ka pat ar trīcošu roku to spētu uztaisīt. Saikovski šajā māla darbnīcā nostrādājuši 40 gadu, un būšot rudenī jubileja jārīko, ūsās nosmīn Jānis. Viņa darbs novērtēts valsts līmenī, meistaram piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Daugavpils keramiķu darbi apskatāmi izstādē Rīgas mākslas telpā. Izstāde veidota sadarbībā ar Daugavpils Māla mākslas centru un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Izstādē aplūkojami kopumā 118 autoru darbi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas, Izraēlas, Baltkrievijas, Luksemburgas, Čehijas, Polijas, Krievijas, Īrijas, Nīderlandes, Ukrainas, ASV, Austrālijas, Zviedrijas, Indijas, Ungārijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Dienvidkorejas, Slovēnijas, Japānas, Austrijas, Serbijas, Gruzijas, Beļģijas, Ēģiptes un Vācijas. Darbus ir dāvinājuši mākslinieki, kā arī izstādē izvietoti mākslas darbi, kas starptautisko keramikas simpoziju laikā tapuši Daugavpilī. Izstādi papildina arī Latvijas izcilā keramikas vecmeistara Pētera Martinsona darbu izlase.



Komentāri [0]

 

Reģionos Vairāk >

Kaut kas traks!