Aizsardzības ministrija (AM) Latgalē, Vidzemē un Zemgalē plāno ieguldīt vairākus desmitus miljonus eiro bruņoto spēku infrastruktūras projektos, liecina AM iesniegtais ziņojums valdībā.
Latgales reģionā laikā no 2017. līdz 2019. gadam AM plāno veikt investīcijas infrastruktūras attīstībā aptuveni 7,5 miljonu eiro apmērā. Minētais investīciju apjoms paredzēts Zemessardzes (ZS) 32.bataljona Rēzeknē, 34.bataljona Daugavpilī un 35.bataljona Preiļos bāzu infrastruktūras uzlabošanai, Daugavpils novadā esošā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) poligona "Meža Mackeviči" attīstībai, kā arī radaru pozīciju izbūvei.
ZS 32.bataljona Rēzeknes militārajā bāzē un ZS 35.bataljona Preiļu militārajā bāzē paredzēts veikt investīcijas noliktavu infrastruktūras uzlabošanā, kā arī profesionālā dienesta rotai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā. Kopējais finansējums Rēzeknes bāzes attīstībai plānots aptuveni 371 000 eiro apmērā, savukārt Preiļu bāzes attīstībai - 980 000 eiro apmērā.
Sargs.lv
ZS 34.bataljona Daugavpils militārajā bāzē papildus profesionālā dienesta rotai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai paredzēts veikt investīcijas administratīvās infrastruktūras uzlabošanā. Kopējais finansējums no 2017. līdz 2019.gadam bāzes attīstībai plānots aptuveni 190 000 eiro apmērā.
Tāpat AM sākusi darbu pie reģionāla līmeņa poligonu attīstības. NBS apmācību infrastruktūras uzlabošanai Latgales reģionā paredzēts attīstīt poligonu "Meža Mackeviči", paplašinot tā teritoriju līdz aptuveni 2100 hektāriem un izveidojot jaunas šautuves un apmācību vietas.
Papildu paredzēts slēgt lietošanas līgumu par papildu teritoriju izmantošanu aptuveni 2000 hektāru platībā. Līdz šim Latgales reģionā nav ticis izveidots reģionālas nozīmes poligons, kas atbilstu nepieciešamajām prasībām NBS vienību apmācībai. Ņemot vērā ZS attīstību un vienību kaujas gatavības nodrošināšanai nepieciešamo apmācību intensitātes pieaugumu, vajadzība pēc reģionāla līmeņa poligona attīstības Latgales reģionā tikai pieaug. Nepieciešamās zemes platības plānots pārņemt AM valdījumā no AS "Latvijas valsts meži". Pašreiz ir sāktas sarunas ar "Latvijas valsts meži" par poligona attīstības projektu, pēc tam tiks precizēts arī pārņemamo teritoriju apjoms un jaunā poligona robežas. Plānotais finansējums poligona infrastruktūras attīstībai ir 1,7 miljoni eiro.
Izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējas uzlabošanai Latgales reģionā plānots izbūvēt radaru pozīcijas. Projektam paredzēts 4,3 miljonu eiro liels finansējums.
Lai gan ZS trešā brigāde aptver arī daļu no Zemgales reģiona un Vidzemes reģiona, tā skatāma kā vienots veselums, tādēļ būtiski ir arī citi nozīmīgi infrastruktūras attīstības projekti, kas tiks īstenoti, lai uzlabotu šīs brigādes kaujas spējas. Papildus jau minētajiem projektiem ZS trešās brigādes atbalstam paredzēts veikt investīcijas aptuveni 26 miljonu eiro apmērā.
No iepriekšminētās summas aptuveni 10,5 miljonu eiro plānots ieguldīt jaunu ZS bataljonu bāzu izveidē Krustpilī un Gulbenē. Savukārt infrastruktūras attīstībā Aizkraukles un Alūksnes militārajās bāzēs plānots ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro, bet noliktavu kompleksa izbūvē Mežāres pagastā, Krustpils novadā - aptuveni piecus miljonus eiro. Šautuvju attīstībā Latgales reģionā plānots ieguldīt aptuveni pusmiljonu eiro.
Lai pilnveidotu uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūru, laikā līdz 2021.gadam, piesaistot NATO drošības investīciju programmas līdzfinansējumu, paredzēts rekonstruēt dzelzceļa rampu Jēkabpilī. Šobrīd tiek izstrādāts patapinājuma līgums rampas pārņemšanai AM bezatlīdzības lietošanā.
AM ziņojumā atgādina, ka apzinoties drošības situāciju reģionā un iespējamos apdraudējumus, lai uzlabotu Zemessardzes reaģēšanas spējas Latgales reģionā, kā arī palielinātu NBS klātbūtni Latvijas austrumu daļā, tiek veidota profesionālā dienesta Kaujas atbalsta rota, kura nodrošinās augstu kaujas gatavību. Rotas izveide ir arī viens no Valdības rīcības plāna uzdevumiem, kura izpilde jānodrošina līdz 2018.gada beigām. Šī rota būs ZS sastāvā un atbalstīs ZS trešo brigādi.
Šogad jau ir sākta šīs rotas komplektēšana ar personālu, un plānots, ka rota sastāvēs no 150 karavīriem. Šobrīd lielākā daļa no nepieciešamā karavīru skaita ir atlasīta, veic pamatapmācības kursu NBS Kājnieku skolā vai studē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Neaizpildītas šobrīd palikušas tikai 26 amata vietas. Kaujas atbalsta rotas personāls pamatā tiek rekrutēts un atlasīts no Latgales reģiona iedzīvotājiem un zemessargiem.
Rota tiks dislocēta decentralizēti pa vadiem Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos.
AM ar ziņojumu nākamnedēļ iepazīstinās valdību.
