Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Ar sentēvu metodēm atjauno 18. gadsimtā celtu māju

PĒC GADA. Klaušinieku mājai atjaunots 18. gadsimtā celtajai ēkai raksturīgais karkass un uzslietas spāres, un sākta sienu kleķēšana. Ēka vēsturiski būvēta no māla, to sajaucot ar viršu zariem, bet stiprinājumam kalpoja ozola zari. Klaušinieku mājai bija salmu jumts, bet tagad uzklās niedru jumtu. Klaušinieku māju plānots pabeigt pēc gada © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

No Igaunijas vesti zilie māli un ar sentēvu metodēm atjaunota ēka būs dāvana Latvijas simtgadei, bet pirmām kārtām – Turaidas muzejrezervātam. Spāru svētki nosvinēti Klaušinieku mājai – 18. gadsimtā celtai ēkai, kurā pēc darbu nobeiguma tiks izvietota ekspozīcija Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis. Latvijas simtgadei veltītā ekspozīcija bērniem un pieaugušajiem interesantā, mūsdienīgā veidā stāstīs par Latvijas vēstures posmu, sākot no dzimtbūšanas atcelšanas, līdz agrārajai reformai pagājušā gadsimta 20. gados.

Pagājušā gada janvārī Turaidas muzejrezervāts noslēdza līgumu ar VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) par būvprojekta procesa organizēšanu un finanšu resursu piesaisti. VNĪ valdes locekle Līga Ermane stāsta, ka līdz vasaras sākumam pabeigti apjomīgākie būvdarbi - ēkas pamatu restaurācija, karkasa un spāru uzsliešana. Par Klaušinieku mājas restaurācijas un atjaunošanas darbu veikšanu VNĪ noslēgusi līgumu 517 230,80 eiro apmērā ar pilnsabiedrību RERE Meistari 1. Kapitālieguldījumu atmaksu desmit gadu periodā veiks Turaidas muzejrezervāts no pašu ieņēmumiem.

Atjaunotās Klaušinieku mājas unikalitāte saistīta ar būvniecībā pielietotajiem materiāliem - laukakmeņiem, koku, māla kleķi, māla un kaļķa javu - un pašu būvniecību. Sentēvu metodes ir izzudušas vai gandrīz izzudušas. Meistari ļāva iemēģināt roku kleķēšanā ikvienam spāru svētku dalībniekam, bet vienkārši tas nebija. Zilo mālu masa bija jāblietē ar dažādu izmēru koka blietēm uz izjūtu. Māla kleķa sienām jāžūst apmēram gadu, tāpēc būvnieki steidz pabeigt kleķēšanu, lai vasaras mēnešos vējš izpūš mitrumu.

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, runājot par ekspozīciju, teica, ka tās mērķis ir stāsts par vietējo iedzīvotāju dzīvi pirms 200 gadiem un Latvijas valsts tapšanu, jo tā neradās vienā dienā. Tādējādi ēka un ekspozīcija ir dāvana Latvijas simtgadē. Klaušinieku māja ir ietilpīgāka par pārējām ēkām - vēstures pieminekļiem, kas muzejrezervātā saglabājušās, tādēļ ekspozīciju nolemts izvietot tajā. Ik gadu Turaidas muzejrezervātu apmeklē tūristi no vairāk nekā 85 valstīm.