Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

LLU: Starpdisciplināra izglītība ir šodienas realitāte

JĀMĀCĀS. Mēs priecājamies par saviem absolventiem, kuri pēc diploma saņemšanas nepārtrauc mācības, bet gan turpina mūžizglītības ceļu, kas visbiežāk noved pie veiksmīgas karjeras, uzsver Irina Pilvere © Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Latvijas tautsaimniecības balsts ir, bija un būs lauksaimniecība un ar to saistītās biotehnoloģijas, tāpēc Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas jau vairāk nekā 150 gadus sagatavo šīs nozares profesionāļus, bija, ir un būs neatņemama Latvijas sastāvdaļa.

Iemācīt redzēt un saprast

LLU rektore Irina Pilvere klāsta: «Latvijas Lauksaimniecības universitātes piedāvāto studiju programmu skaitā ir specialitātes, kuras nav iespējams apgūt nevienā citā augstskolā - tātad unikālas. Tās ir veterinārmedicīna, meža zinātne, pārtikas produktu tehnoloģija, ainavu arhitektūra un lauksaimniecība. Tāpat tiek īstenotas studiju programmas, kas ir tiešā sasaistē ar šīm specialitātēm un kas ir pieprasītas darba tirgū - datorvadība un programmēšana, mašīnbūve un inženierzinātnes, zemes ierīcība, vides inženierzinātne, lietišķā enerģētika, dizains un amatniecība, komercdarbība un ekonomika, vadībzinātnes un socioloģija. Šodienas agronomam nepietiek zināt tikai, kad un kas jāar un jāsēj, viņam jāpārzina precīzās tehnoloģijas, ekonomikas pamati, pārtikas produktu ražošana un pat cilvēkresursu vadība. Tik plaši sagatavotu agronomu gaida darba devējs. Turklāt agronoms ir tikai viens no piemēriem. Tik daudzpusīgi izglītotus jauniešus gaida arī meža, pārtikas, IT, mašīnbūves un citu nozaru uzņēmumi. Līdz ar to mēs cenšamies attīstīt fakultāšu un studiju programmu starpdisciplināro sadarbību. Faktiski augstākās izglītības diploms ir biļete uz mūža izglītību. Pasaule strauji mainās - mainās gan aktuālās tautsaimniecības nozares, gan tajās izmantotās tehnoloģijas. Tāpēc augstskolas primārais uzdevums ir iemācīt jauno cilvēku domāt, saprast un izdarīt secinājumus, vienlaikus iedodot pamatzināšanas un pirmo praksi izvēlētajā jomā.»

Liela loma izglītības procesā un saturā ir sadarbībai ar uzņēmējiem. Nozares uzņēmumi un asociācijas ir ieinteresēti, lai darba tirgū nonāk mūsdienu mainīgajai pasaulei piemēroties spējīgi un labi sagatavoti speciālisti. Uzņēmumi labprāt pieņem praksē LLU studentus, un, kā saka rektore: «Mēs baidāmies nevis par prakšu vietu trūkumu, bet gan to, lai pēc prakses studenti atgrieztos augstskolā, pabeigtu studijas un saņemtu diplomu. Daudzās nozarēs ir speciālistu trūkums un uzņēmēji jau prakses laikā noskata sev nākamos darbiniekus vai pat aizvilina viņus no augstskolas ar labām algām. Mēs sekojam līdzi pieprasījumam darba tirgū un ik gadu ieviešam jauninājumus. Redzam, ka pietrūkst lopkopības speciālistu un ar mūsu piedāvāto ciltslietu zootehniķi vien vairs šodien nepietiek, tāpēc izstrādes stadijā ir zooinženiera studiju programma. Ļoti pieprasīta ir arī Veterinārmedicīnas fakultāte, turklāt šajā programmā vēlas studēt arī ārvalstu jaunieši no Eiropas, tostarp Vācijas un Somijas. Esam sagaidījuši šīs fakultātes starptautiskās akreditācijas gala lēmumu.»

Uz zinātni balstīta izglītība

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, sekojot pasaules tendencēm augstākajā izglītībā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītajām prioritātēm, attīsta zinātniski pētniecisko darbu gan universitātes ietvaros, gan sadarbībā ar uzņēmējiem, kas tiek īstenota caur Tehnoloģiju pārneses centru. Iesaistīšanās pētnieciskajā darbā dod iespēju augt un iegūt jaunas zināšanas mācībspēkiem, ko tālāk nodot saviem studentiem. Savukārt studentiem tā ir pirmā iegūtā prakse un pieredze ne tikai praktiskajā darbā, bet arī zinātnes jomā, kas ir neatsverams ieguvums turpmākajai karjerai.

Spēcinot zinātniskā darba jomu, LLU jau iepriekšējā ES finanšu plānošanas periodā piesaistīja līdzekļus biotehnoloģiju laboratorijas izveidošanai. Turpinot iesākto, 15 miljoni eiro ieplānoti dažādu laboratoriju pilnveidošanai, tajā skaitā arī inženierzinātņu laboratoriju, zinātnieku darba vietu un citu zinātniskajam darbam nepieciešamo procesu nodrošināšanai.

Vienlaikus finansējums 3,8 miljonu eiro vērtībā paredzēts inženierzinātņu un biozinātņu studiju vides un infrastruktūras sakārtošanai. Tiks realizēti arī energoefektivitātes projekti, tostarp dienesta viesnīcu un mācību korpusu atjaunošanai. Kā stāsta I. Pilvere, jau aizvadītajā gadā sākta universitātes galvenās ēkas - Jelgavas pils - energoefektivitātes uzlabošana un ēkas atjaunošana, līdz ar to pils 280 gadu jubilejā, kas būs 2018. gadā, vēsturiskā ēka jau daļēji būs ieguvusi savu vēsturisko spozmi. Taču darbi vēl turpināsies divus gadus.