Liepājas partijai un tās ilggadējam Liepājas mēram Uldim Seskam ar varu nāksies dalīties vairāk nekā līdz šim, ja viņš vēlas palikt amatā.
Izmaiņas Liepājas domē ir minimālas - atkal trīs partijas, daži vēži citā kulītē, citiem - kulīte tā pati, bet ar citiem vēžiem. Tāpat kā pērn, vislielāko atbalstu guvusi Liepājas partija, kuras mandātu skaits gan sarucis no septiņiem uz sešiem. Seska kaismīgākais opozicionārs Jānis Vilnītis iepriekš Reformu partijas veidolā, tagad - Latvijas Reģionu apvienībā (LRA) palicis ar pieciem mandātiem, viens mandāts vairāk - Saskaņai, ko saraksta līderis Saeimas deputāts Valērijs Agešins dēvē par «nebijušiem augstumiem» Liepājā.
Nezinošs vērotājs varētu domāt - kas tur ko lauzīt galvu - divas latviskās partijas metas kopā un izveido koalīciju! Vai arī - turpina strādāt esošā koalīcija - Liepājas partija ar Saskaņu. Nekā! Šī Saskaņa nav tā, kas bija koalīcijā, līdz tās trīs deputātus par atdošanos Seskam par simbolisku varu, bet lielu algu vicemēram Jurijam Hadarovičam, izslēdza no partijas. Jāpiebilst, ka neviens no viņiem citā veidojumā domē nav iekļuvis. Un LRA Liepājā nav vienkārši LRA filiāle, bet Vilnīša projekts. Pirms četriem gadiem Vilnīša ultimāts koalīcijai ar Liepājas partiju bija - bez Seska kā mēra! Partiju (ne)sadarbības vēsture un līderu ambīcijas sagriezušas pamatīgu dilemmu. Visiem. Iespējami visi trīs koalīcijas varianti - Sesks ar Vilnīti, Sesks ar Saskaņu/Agešinu, arī Vilnītis ar Saskaņu. Ir iepriekšējo attiecību ēnas, bet ne sarkanās līnijas - nacionāļu priekšvēlēšanu aicinājums parakstīt memorandu par nesadarbošanos ar Saskaņu neguva atbalstu.
Pēc vēlēšanām nerunīgākais ir Sesks, nevienu Neatkarīgās jautājumu nekomentējot pēc būtības, vien sakot, ka par visu vēl pāragri spriest.
Sēsties Seska kamanās gatava gan Saskaņa, gan LRA, bet tikai ar vienu nosacījumu - dalībai varā jābūt reālai, nevis tādai, kādu to iepriekš Sesks bija piedāvājis. Vilnītis vairs nav tik kategorisks attiecībā pret Seska izslēgšanu, bet nepiekāpīgs uz varas pīrāga apmēru. Pirms četriem gadiem viņš gribējis dalīties varā un atbildībā, bet «piedāvāts tikai 3. vicemēra amats, kas atbild par mistiskām lietām, bez naudas, budžeta un seguma». LRA vēlētos savā atbildībā kādu nozari, to sakārtot un par to atbildēt - ja Sesks tam gatavs, LRA būtu priecīga sadarboties, ja atkal būs «kāds mistisks veidojums», dialoga nebūs. Tomēr arī savas mēra ambīcijas Vilnītis vēl nav pilnībā nolicis malā un atkal mērās ar Sesku krustiņiem: viņam - 4400 un vien 182 svītrojumi, Seskam - 3599 un visvairāk mīnusu no līderiem - 818. «Būs ļoti daudzi, kam nepatiks iešana ar Saskaņu, vienlaikus ir vēl vairāk cilvēku, kas balsojuši personīgi par mani un kuriem nepatiks, ja nekļūšu par mēru, kas nebūs iespējams koalīcijā ar Liepājas partiju,» dilemmu zīmē Vilnītis. No LRA centra nekādas norādes par Saskaņu neesot, bet ar partijas līderi Mārtiņu Bondaru viņš tomēr apspriedīsies. Arī LRA kā arvien vairāk muskuļu uzdzenošai partijai tā varētu būt dilemma - iegūt lielas ostas pilsētas mēru ar ietekmi brīvostā vai, startējot nākamgad Saeimas vēlēšanās, klausīties knābāšanu par sadarbību ar Saskaņu, par kuru Saeimā un Rīgā ir noraidoša nostāja. Vienlaikus Vilnītis pamatoti neizslēdz, ka Sesks pārtrumpo viņu piedāvājumu Saskaņai un LRA kārtējo reizi, kā saka Vilnītis, ar labām kārtīm tomēr paliek jaņos.
Arī Saskaņa nav gatava piekrist tik mazam un nesātīgam varas pīrāgam, kādā iekodās exsaskaņieši. «Nekāpsim uz tiem pašiem grābekļiem. Nekādā gadījumā neesam gatavi un nestrādāsim mazākā brāļa lomā. Jāstrādā tikai kā līdzvērtīgiem partneriem!» Kurš to piedāvās, Saskaņa vērtēs. Protams, kā parasti pieminot, ka prioritāte būs sadarbībai ar tiem, kuri būs gatavi pildīt tās vēlētājiem dotos solījumus. Katrā ziņā, no abiem preciniekiem esot milzu interese runāt ar Saskaņu.
Tad nu izšķirošais varētu būt - kurš sola vairāk Saskaņai. Vienlaikus Saskaņas apetītei un blaknēm jābūt pietiekami samērīgām, lai Vilnītis tomēr neizlīgst ar Sesku. Liepājā svērs un mērīs, un tikai tad griezīs.
Vēl viena nianse - Liepājā oficiālie rezultāti ievērojami atšķīrās no vēlētāju aptaujām pēc nobalsošanas, jo ļoti daudzi savu izvēli neatklāja - vairāk klusējošo bija par opozicionāriem - LRA un «īsto» Saskaņu.
