Gadiem ilgi Engures iedzīvotāju iecienītākā pludmale atradusies uzreiz aiz Ziemeļu mola. Tagad ļaudīm nāksies pārskatīt savus atpūtas paradumus, bet pašvaldībai pludmales labiekārtošanas plānus. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti tur atraduši pļavas silpurenes.
Šis ir gadījums, kad vides aizsardzība nonāk pretrunā iedzīvotāju vēlmēm. Puķes tur allaž ir bijušas un ar cilvēkiem mācējušas sadzīvot, tikai vides eksperti par tām nav zinājuši. Šogad pašvaldība nolēmusi pludmalē ierīkot minimālu labiekārtojumu. Atkritumu urnas izvietot, dažus soliņus, volejbola laukumus, bērniem kāpelējamos, arī tualetes, lai cilvēkiem nav pa krūmiem jāslapstās. Engures vicemērs Andris Kalnozols stāsta, ka iecerei daļēji piesaistīta arī Eiropas Savienības fondu nauda. Līdz ar tehniskajiem noteikumiem pasūtīts vides novērtējums. Tad arī izrādījās, ka iecerētajā vietā augošās puķītes ir kaut kas īpaši nozīmīgs.
Dabas aizsardzības pārvalde paziņojumā norāda: «Tā kā augs ir ļoti rets un līdz ar to īpaši aizsargājams, šajā teritorijā diemžēl nevarēs īstenot plānotās ieceres, taču pārvalde aicina Engures iedzīvotājus un viesus neskumt, bet priecāties un saudzēt nupat atklāto dabas retumu.»
Pašvaldībā gan par to pārāk nepriecājas. «Tā ir pludmale, kur lielākā daļa Engures iet atpūsties. Un tie zvaniņi pie mums sastopami trešdaļā piekrastes. Taču iedzīvotāju intereses diemžēl tiek nostādītas zemāk par šīm dabas vērtībām. Vajadzētu tomēr censties meklēt kompromisu starp dabu un cilvēku. Cik tad mūs te vispār ir palicis,» spriež vicemērs. Tomēr strīdēties ar vides institūcijām pašvaldība negrasoties, tas būtu tikpat kā ar vējdzirnavām cīnīties. Labiekārtojumu tagad pārvietos tālāk. Bet, vai arī cilvēki mainīs savus paradumus un pārcelsies prom no savas mīļākās pludmales, rādīs laiks.
Tikmēr vides inspektors Kārlis Lapiņš, kurš vērtīgās puķes uzgājis, uzskata, ka tieši tagad tiks panākts kompromiss: «Tur jau vēl nekas nebija izplānots. Tagad būs labi gan dabai, gan cilvēkiem. Te nav runa par ieceres iznīcināšanu, vienkārši labiekārtojums tiks pārvietots nedaudz tālāk.» Inspektors gan atzīst, ka pie esošās cilvēku slodzes puķes tur gadiem ir augušas, turklāt maijs, kad silpurenes zied, nav tā aktīvākā sauļošanās un peldsezona. Vēl ir par vēsu. Taču konkrētajā vietā šie augi sastopami lielākā koncentrācijā - aptuveni pushektārs. Tāpēc labiekārtojums, kas piesaistītu vairāk cilvēku, neesot pieļaujams. Mikrolieguma izveidošanu eksperts gan neprasīšot. Šai sugai tāds neesot nepieciešams.
Dabas aizsardzības pārvalde vēsta, ka silpurene ir ierakstīta Latvijas, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā. Tas nozīmē, ka ir aizliegta auga lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana. Nav atļauta arī savvaļā ievāktu silpureņu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai. Tomēr pārvaldei ir plāns, kā nodrošināt Engures iedzīvotāju un silpureņu turpmāku biedrošanos. «Lai uzlabotu silpureņu augšanas apstākļus, pārvalde rudenī Engurē plāno organizēt pelēkās kāpas sakopšanas talku, kuras laikā silpureņu atradnes teritorijā tiks ravētas mazās priedītes, kas varētu aizēnot šos prasīgos augus, tādējādi tos pakļaujot iznīcībai. Talkā būs aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji. (..) Aicinot rūpēties par strauji izzūdošu sugu saglabāšanu, pārvalde cer arī līdzcilvēkos raisīt pārdomas un ierosmi saglabāt bioloģisko daudzveidību un līdz ar to skaistu Latvijas dabu nākamajām paaudzēm.»
Bet sauļoties un atpūsties arī nākamajām paaudzēm būs jāiet kaut kur citur, lai puķēm netraucētu.
