Latgales kongresa sekas: Prasītais atbalsts visam latgaliskajam var izvērsties klajā separātismā
 
RISKANTS VILNIS. Sava valoda, savs karogs, savi dzīves noteikumi – Latgales simtgades kongresa rezolūcijā ietverts daudz tāda, kas Latgali prasa veidot citādi un citādu. No pārējās Latvijas atšķirīgu. Bīstami, jo vēlme būt īpašiem piebaro separātisma ideju, ko Kremlis jau izmantojis Ukrainā ©F64

Nerimstas kaislības ap maijā Latgales simtgades kongresā pieņemto rezolūciju – kamēr daļa latgaliešu turpina darbu pie rezolūcijas papildināšanas un vēlas panākt šajā dokumentā iekļauto tēžu īstenošanu dzīvē, citi apstrīd pasākuma leģitimitāti kopumā. Pastāv bažas, ka prasītais īpašais atbalsts visam latgaliskajam var izvērsties klajā separātismā.

Aprīlī prokremliskajos medijos un tiem pakārtotajās interneta buraforijās cirkulēja kāds īpaši agresīvs sacerējums Kā mums reorganizēt Baltiju. 12 naži Baltijas mugurā. Publikācijā aplūkotā ideja ir valstu pamatnāciju sašķelšana dažādās etniskās grupās un šo grupu sarīdīšana pret latviešiem, lietuviešiem un igauņiem. Latvijas gadījumā īpaši izcelta Latgales separatizēšanas iespēja. Bet no praktiskajiem soļiem kā pirmais uzrādīts «reģionālas kopienas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas aktualizācija».

BBC to pamanīja

Jau pēc pāris nedēļām maijā notika Latgolys symtgadis kongress (Latgales simtgades kongress), kurā arī tika pieņemta rezolūcija «ar mērķi nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu, aizsardzību un attīstību un valstiski atbalstīt Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu». Uz kongresu bija ieradusies arī britu raidsabiedrības BBC krievu atzara komanda - taisīt sižetu par iespējamo separātismu Latvijā. Vēl pirms tam BBC uzņēma pusdokumentālu, pusmākslas filmu, kas apspēlēja ideju par trešā pasaules kara iespējamo scenāriju, un arī tajā - lielās nepatikšanas sākās tieši Latgalē. Un ar Latgales karogu separātistu rokās.

Kongresa rezolūcijā Latgales plānošanas reģiona padome tiek aicināta oficiāli apstiprināt Latgales karogu. Tikai bez grifa, kas skatāms vēsturnieka Māra Rumaka izveidotajā oriģinālā. Vienkārši tumši zils balts tumši zils tādā pašā proporcijā kā Latvijas karogs.

Kultūras ministrijas kļūda

Kad 9. maijā pa Daugavpils ielām maršē cilvēki ar sarkaniem karogiem un Staļina portretiem rokās, kļūst neomulīgi. Taču premjera biroja cilvēki neoficiāli atzīst, ka vairāk bažījas tieši par Latgales latgaliešu noskaņojumu. Un arī paši kongresa aktīvisti pamanījuši, ka jau tagad viņu lolotās idejas tiek ļaunprātīgi izmantotas Kremļa propagandas nolūkos. Taču no otras puses - tas turpināsies, kamēr Latgales ļaužu aktualizētās problēmas netiks atrisinātas. Tā uzskata Saieta rezolūcijas izpildes komitejas dalībniece un Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Līvija Plavinska. Viņa nelieto vārdu kongress. Tā parādīšanās dokumentos bijusi Kultūras ministrijas pieļauta kļūda. Kongresā jābūt noteiktam delegātu skaitam no katras pašvaldības. Noteiktai reģistrācijas kārtībai. Tad arī rezolūcija būtu saistoša. Taču atšķirībā no tā kongresa, kas pirms simts gadiem Latgali pievienoja pārējai topošās Latvijas teritorijai, šis bija tikai saiets. Domubiedru sanāksme uz brīvas biedrošanās pamata.

Rugāte un Streičs prasa anulēt

Tomēr juristi atzīst, ka situāciju sarežģītu padara valsts institūciju iesaiste kongresa organizācijā un arī rezolūcijas teksta tapšanā. Ceturtdien šo jautājumu skatīja Latvijas Juristu apvienības sēdē. Latgaliete Anta Rugāte lūdza biedrību sniegt atzinumu, ka kongress ir pašpasludināts un ka tam nav juridisku seku. Kādreizējā žurnāliste un Saeimas deputāte raizējas, ka nemākulīgi virzītas idejas un pašdarbība var kaitēt Latvijas valsts kopējām interesēm un runa ir par to pašu separātismu: «Rodas iespaids, ka visas šīs aktivitātes ir tāds aizsegs. Ka tās virza ne jau viņi paši, bet kādi citi, kas viņus izmanto.» A. Rugātes domubiedrs ir arī kinorežisors Jānis Streičs, kurš iebilst maijā Latgalē lemtajam.

Juristu apvienības sēdē vairākums biedru sprieda, ka šim kongresam un tajā pieņemtajai rezolūcijai nemaz nevar būt nekādu juridisku seku. Tas vienkārši ir kādas cilvēku grupas paziņojums, nevis kāda valsts atzara iniciēts lēmums. Tātad nekādas saistošas sekas nav iestājušās. Tomēr organizācijas vadītājs Rihards Bunka norāda uz vienu vēl pētāmu aspektu. Kongresa satura veidošanā Kultūras ministrija un vēl divas Saeimas komisijas ir piedalījušās. Tātad vismaz daļēji valsts ir iesaistīta.

Viļums aizstāv rezolūciju

Saeimas deputāts Juris Viļums, kurš aktīvi iesaistās visa latgaliskā cildināšanā un pat deputāta svinīgo solījumu atteicās runāt literārajā valsts valodā, uzskata, ka brēka tiek celta ne par ko: «Rezolūcijā nav nekā pretvalstiska! Katrai pašvaldībai ir savs karogs - vai tas ir separātisms?» Arī valsts valodas likumu neviens nepiedāvājot grozīt: «Runa ir par to, ka valstij jānodrošina latgaliešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība.» Rezolūcijā pieprasīts Latgales plānošanas reģionā, piemēram, nodrošināt tiesvedības iespējas latgaliešu rakstu valodā. Darba konkursos priekšroku dot darbiniekiem ar latgaliešu valodas prasmēm. Latgaliešu valodu lietot arī ceļa zīmēs un norādēs. Tam, ka latgaliešu aktivitāte var tikt izmantota pret Latviju vērstiem mērķiem, deputāts Viļums piekrīt. Bet «kamēr tas viedoklis netiks uzklausīts, tas visu laiku gruzdēs apakšā». Tātad arī kāds to izmantos.

Latgaliešu viedokli uzklausīt gan nebūs tik vienkārši, jo tas arvien tiek pārformulēts un papildināts. Pašlaik Saieta rezolūcijas izpildes komiteja sāk darbu pie rezolūcijas ekonomikas sadaļas.