Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Liepājas ceļu rajona Saldus nodaļas pārziņā kopumā ir 600 kilometru valsts ceļu. No tiem asfaltētie ceļi ir 227 kilometri jeb 38%, bet 365 kilometri jeb 62% no ceļu kopgaruma ir grants seguma ceļi. Vairāk stāsta LAU Liepājas ceļu rajona Saldus nodaļas vadītājs Armands Lagzdiņš.
- Saldus nodaļas pārziņā, salīdzinot ar lielāko daļu citu ceļu rajonu, ir liels grants ceļu īpatsvars. Vai tas nozīmē, ka kopumā jūsu vadītajā nodaļā situācija ir sarežģīta un darbu veikšana prasa vairāk finanšu un cilvēkresursu ieguldījumu?
- Nevar noliegt, ka darbs ir visai sarežģīts, jo, kā zināms, visā Latvijā lielākās problēmas sagādā tieši grants ceļi, kuri pēdējo reizi rekonstruēti un kārtīgi remontēti pirms 20 gadiem. Asfaltētajiem ceļiem, kuri pamatā ir valsts un reģionālās nozīmes ceļi, tomēr pievērsta lielāka uzmanība - arī pēdējos gados ir rekonstruēti vairāki ceļu posmi ar asfalta segumu, taču grants ceļiem naudas ar šobrīd pieejamo finansējumu nepietiek. Ar to finansējumu, kas paredzēts ceļu uzturēšanai, iespējams tikai novērst satiksmei bīstamās vietas - aizbērt iesēdumus, nogreiderēt virskārtu. Mēģinām saplānot naudu tā, lai nepasliktinātu ceļu stāvokli. Pirmkārt, ceļa uzturēšanai vissvarīgākais ir ūdens novadīšanas nodrošināšana. Tas nozīmē, ka svarīgi ir iztīrīt grāvjus un noņemt apaugumu, kā arī izrakt tos vietās, kur tie laika gaitā pazuduši. Daudzās vietās dažādu procesu rezultātā grāvji ir praktiski pazuduši, piemēram, ja blakus ir lauksaimniecības zeme, tad pakāpeniski, arot laukus, aizar arī grāvjus. Tāpat arī nostrādā fakts, ka ceļi ar laiku sēžas. Būtībā visās vietās, ja vien ceļš nav uzbērumā, gar abām ceļa malām ir nepieciešami grāvji. Šie darbi ir šī brīža prioritāte.
- Kā tiek vērtēts, kur un kas jādara vispirms, ko var atlikt uz vēlāku laiku?
- Norit sistemātiska ceļu apsekošana, ko veic gan mūsu pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi, gan mūsu darbinieki. Pieņemam arī iedzīvotāju zvanus - skatāmies, kur ir kritiskākā vieta, kur krājas ūdens, kur izveidojušās bedres. Visu esošā finansējuma ietvaros izdarīt nav iespējams, tāpēc visus darbus vispirms rūpīgi izvērtējam, lai novērstu ilglaicīgas sekas.
Šī ziema ceļiem bija ļoti nelabvēlīga - biežās temperatūras maiņas un nokrišņi ceļus pārmitrināja, un to stāvoklis bija ļoti slikts, praktiski uz visiem grants ceļiem nācās uzlikt svara ierobežojumus.
- Viena lieta ir uzlikt zīmes, bet pavisam cita sekot, vai tās tiek ievērotas. Vai jums kā ceļiniekiem ir tiesības kādam aizrādīt vai pat sodīt?
- Tādu tiesību mums nav - ja mēs ko tādu redzam, tad ziņojam ceļu policijai. Šogad bija atsevišķi gadījumi, kad ziņas tika nodotas, bet, kas notika tālāk, man nav zināms. Es aicinu iedzīvotājus zvanīt uz Satiksmes informācijas centru un teikt, ja uz ceļa izveidojušās satiksmei bīstamas bedres vai iesēdumi. Tas mums dod iespēju ātrāk reaģēt un novērst kritiskās situācijas. Situācijās, kad redzat smagās automašīnas braucam pa ceļiem, kur noteikti masas ierobežojumi, sniegt informāciju ceļu policijai.
- Lauku teritorijās iedzīvotāji bieži neizprot, kur sākas un beidzas pašvaldības ceļš, kur valsts ceļš. Vai bieži nākas uzklausīt pārmetumus par ceļu stāvokli, kas faktiski ir pašvaldības pārziņā?
- Tā tas ir, jo iedzīvotāji tiešām nevar zināt, kurš ir atbildīgs par konkrēto ceļu posmu. Cilvēkam ceļš ir ceļš, un visi zina, ka tos uztur LAU, tāpēc arī zvana tieši mums, nevis pašvaldībai. Saldus nodaļai ir noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar vietējiem pagastiem, taču arī šos darbus veicam tikai pasūtītāja noteiktajos finanšu ietvaros - ko pašvaldība mums pasūta, to arī izdarām.
Šajā plānošanas periodā salīdzinoši liels finansējums pašvaldībām grants ceļu stāvokļa uzlabošanai pieejams no ES fondiem - lielai daļai projektu jau ir notikuši iepirkumi un ceļu būves kompānijas sākušas strādāt. Tas nozīmē, ka tiks rekonstruēti grants ceļu posmi un situācija dažās vietās kļūs labāka.
Savukārt Latvijas Valsts ceļi ar ES atbalstu Saldus nodaļas pārziņā esošajā teritorijā īsteno rekonstrukcijas projektu ceļam Vāne-Saldus 7,8 kilometru garumā. Šim ceļa posmam tiks uzlikta dubultā virsma - šķembiņu un bituma emulsijas maisījums, kas būtiski uzlabos esošo situāciju. Savukārt uz asfaltētajiem ceļiem Latvijas Valsts ceļi izsludinājuši iepirkumu ceļa rekonstrukcijai uz A9 trīs posmos, kopā 17 kilometru garumā. Piebildīšu, ka iepriekš šis ceļa posms bija avārijas stāvoklī. To pašu var teikt par reģionālās nozīmes ceļu Ezere-Embūte-Grobiņa, kur šogad tiks veikta seguma virskārtas atjaunošana14 kilometru garumā. Arī šis ceļš iepriekš bija avārijas stāvoklī.
GRĀVJU RAKŠANA ir šī brīža aktualitāte, jo ūdens novadīšana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai ceļš kalpotu ilgi / Publicitātes foto
- Vai tas, ka šobrīd tiek rekonstruēti vairāki Saldus nodaļas pārziņā esošie ceļi, dod cerību, ka jau nākamgad šie ceļi prasīs mazāk naudas, izdosies ietaupīt un novirzīt ietaupījumu sliktāko ceļu posmu pilnvērtīgākai uzturēšanai?
- Protam, jo labāki ceļi, jo mazāk tie prasa arī uzturēšanai. Rekonstruētajos posmos nepieciešami tikai kopšanas darbi un defekti ir viegli novēršami. Ir jāsaprot, ka par tiem līdzekļiem, kas tiek novirzīti ceļu uzturēšanai, uzlabot ceļu stāvokli nav iespējams, mēs varam tikai censties noturēt tos iepriekšējā līmenī, bet praktiski arī tas nav iespējams.
- Jūs jau pieminējāt avārijas stāvoklī esošo ceļu posmu rekonstrukciju. Cik kopumā Saldus nodaļā ir avārijas stāvoklī esošu ceļu?
- Daudz! Kopumā no visiem ceļiem avārijas stāvoklī ir 333 kilometri, kas ir 55% no kopgaruma. No tiem avārijas stāvoklī ir 88 kilometri asfaltēto ceļu, 265 kilometri grants ceļu.
Visi avārijas stāvoklī esošie ceļu posmi tiek apzīmēti ar brīdinājuma zīmēm Nelīdzens ceļš ar papildplāksnīti, kas parāda posma garumu. Tas ir brīdinājums autovadītājiem, ka visādi var gadīties.
- Manuprāt, šo zīmju uzstādīšana un avārijas stāvoklī esoša ceļa posma statusa piešķiršana būtībā ir atbildības noņemšana no ceļu īpašnieka, šajā gadījumā Latvijas Valsts ceļiem. Es to varētu salīdzināt ar situāciju: lidmašīnas pasažieri tiek brīdināti, ka lidmašīnai nestrādā viens motors, ja jūs gribat, tad varat lidot, bet mēs ne par ko neatbildam.
- Daļēji jums var piekrist. Zīmju uzstādīšana ceļu lietotājiem nepadara braukšanas apstākļus labākus. Tā vietā, lai uzstādītu zīmes, vajadzētu atjaunot grants segumu, rakt grāvju un veikt citus darbus, lai ceļš būtu drošs, taču mums pieejamais finansējums šādus darbus veikt nedod iespēju. Arī Latvijas Valsts ceļi nepieņem lēmumu par ceļu nozarei atvēlētā finansējuma piešķiršanu, taču ceļa lietotājs ir jābrīdina par iespējamiem braukšanas apgrūtinājumiem. Tas kā jūsu minētajā salīdzinājumā ar lidmašīnu - pilots nav vainīgs, ka dzinējs nedarbojās, ka tā remontam nav līdzekļu, bet par to brīdina.
- Vai nodaļas rīcībā ir pietiekams tehniskais nodrošinājums?
- Par to nevaram sūdzēties, tāpēc izdarīt mēs varētu daudz vairāk. Nevar noliegt, ka tehnikas parks ir vecs, taču pakāpeniski norit tā atjaunošana - šogad iegādājāmies jaunu autogreideru un riteņtraktoru.
- Kāda ir Saldus puses iedzīvotāju attieksme pret ceļu uzturētājiem - cik viņi ir saprotoši vai gluži pretēji - agresīvi noskaņoti?
- Pēdējos gados vērojama pozitīvāka attieksme - cilvēki vairs nav tik ļoti agresīvi kā senāk, taču labus vārdus gan negadās bieži dzirdēt. Nav bijis gadījums, ka kāds piezvanītu un pateiktu paldies. Pamatā tās ir sūdzības, piemēram, pavasarī viens zvana un prasa: kāpēc mēs negreiderējam, cits brēc, kāpēc greiderējam. Visi sevi uzskata par speciālistiem, kuri vislabāk zina, kad jāgreiderē. Ceļinieki pret savu darbu izturas ar ļoti lielu atbildības izjūtu, viņiem ir ilggadēja pieredze, un ticiet man, ja ceļu greiderē, tad tas ir tieši tad, kad šim darbam ir vispiemērotākie laika apstākļi - nav ne par slapju, ne par sausu. Nenoliedzami, noķert šo apstākļu sakritību ir visai sarežģīti - laika apstākļi it īpaši pavasaros ir ļoti mainīgi, un ieplānot, ka rīt pulksten tikos un tikos greiderēsim vienā vai otrā vietā, ir praktiski neiespējami.
Es gribētu pievērst uzmanību braucēju attieksmei pret ceļa strādniekiem - daudzi autovadītāji nerespektē ceļa zīmes un brīdinājumus. Bieži vien tikai tāpēc, lai strādniekiem radītu kaut cik drošus apstākļus darbam, mums ir jāpiesaista papildu autotransports, ko mēs saucam par piesedzošajām mašīnām. Situācijas nereti ir ļoti bīstamas - paldies dievam, ka viss ir beidzies labi.
- Vai, jūsuprāt, pieticīgais ceļu uzturēšanai paredzētais budžets tiek tērēts racionāli?
- Mēs pildām Ministru kabineta noteikumos paredzēto, taču, manuprāt, noteikumos ir uzlikta pārāk augsta latiņa. Piemēram, ziemas uzturēšanā mēs tērējam nepiedodami daudz, atņemot naudu lietām, kas ir daudz svarīgākas. Mums nav naudas, par ko izrakt grāvjus un noņemt apaugumu, lai ceļu nebojā pārlieks mitrums un tas kalpotu vēl daudzus gadus, bet mums ir nauda, lai nodrošinātu visu cauru diennakti visu cauru ziemu tādus braukšanas apstākļus kā vasarā. Kaisīšanai ir īslaicīgs efekts, ja laika prognoze sola, ka pēc trīs stundām sniegs pats nokusīs, tad kāpēc tērēt tūkstošus, lai paātrinātu šo procesu. Labāk šo naudu vajadzētu ieguldīt ilglaicīgās lietās. Diemžēl sabiedrība nav sapratusi, ka ziemā un vasarā ir atšķirīgi laika apstākļi un atšķirīgai ir jābūt arī braucēju uzvedībai uz ceļa.
